Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem vārda dienu svin 77 Ingi, 14 Mairi un 1 Vidvuds. Dzimšanas dienā sveicam interjera mākslinieci Zigrīdu Atāli.

Vai esat dzimusi liepājniece?
Jā. No Velnciema, un faktiski visu mūžu esmu tur nodzīvojusi, izņemot apmēram deviņus gadus Rīgā, kamēr studēju un pēc tam strādāju Jaunatnes teātrī. Atnācu atpakaļ, bez Liepājas bija grūti dzīvot, man šeit vienkārši patīk.

Kas, dzīvojot Rīgā, visvairāk pietrūka no Liepājas?
To ir grūti noformulēt, bet Liepājā ir kaut kas īpašs. Man patīk, kā Liepājā izskatās daba, tādas skaistas krāsas, patīk arī Liepājas mērogi – tā nav pārāk liela.

Jums Liepājā ir kāda īpaši mīļa vieta?
Kādreiz tā bija Alejas laukums, mēs speciāli gājām tur vienkārši pasēdēt starp ceriņiem, tā bija ļoti jauka vieta. Vēl – vecā Karosta un pludmale pie moliem. Esmu augusi laikā, kad tur nebija ostas – tajās kāpās, kopā ar kaimiņu bērniem uzaugām. Katru rudeni tur medūzas nāca krastā. Visapkārt jau ir leģendas, varbūt tā arī visvairāk pietrūkst, aizbraucot citur. Tirgus man bezgala patīk. Arī teātris.

Kas no tā, ko pēdējā laikā esat redzējusi teātrī, jums vislabāk patika?
Mani visvairāk aizķēra „Ragana”. Tur bija skaista, dejiska valoda. Vispār man ir grūti skatīties teātri – kad tu esi teātra cilvēks, tad redzi visu, ko nevajadzētu redzēt.

Kā scenogrāfijas veidošana atšķiras no ikdienas interjera veidošanas?
Principiāli ņemot – nosacījumi būtībā ir tie paši. Labam interjeram tāpat apakšā ir stāsts, un ja šis stāsts ir interesants un labs, cilvēki to intuitīvi jūt. Teātrī ir ļoti jājūt gaismas un mērogs – aktieris attiecībā pret tiem. Svarīgi – ko gribi tur panākt. Katrā ir sava specifika, bet tādas lielas atšķirības nav. Teātrī var vairāk atļauties, nosacītība ir lielāka. Interjeru veidojot, piemēram, nekādi nevar “apiet” vannas istabu vai tualeti, telpas funkcijai ir liela nozīme. Teātris ir maģija.

Vai ir kāda vieta Liepājā, kuras telpu iekārtojumu jums gribētos īpaši izcelt?
Es nebūšu oriģināla. Vienmēr esmu teikusi, ka man ļoti patīk Agris Padēlis-Līns visā, ko viņš dara. Ar „Promenādi” mēs noteikti varam lepoties. Arī viņa vecie darbi nepaliek. Bet ir arī citas labas vietas, un es nemaz nezinu, kas tās veidojis. Tie visi ir jauni cilvēki, piemēram, kafejnīca „Darbnīca”. Tas ir patīkami, ka cilvēki, kas ir aizbraukuši no Liepājas, to nepamet, bet turpina šeit darboties.

Kas šobrīd ir aktuāls interjerā?
Tīras formas. Ne tādā izpausmē, kā kādreiz – tāds absolūts minimālisms – bet poētisms caur tīrām lietām. Ir mainījusies izpratne par telpas lokalizāciju un funkcionālo norobežotību. Piemēram, biroja telpas, pateicoties datoriem un iespējai strādāt mājās, zaudē savu aktualitāti un nākotnē, robeža starp privāto telpas dizainu un biroja ergonomiski funkcionālo dizainu izzudīs. Darbavietas būs „kā mājās”! Tā ir interesanta tendence. Tāpat virtuves. Ir tik augsts tehniskais līmenis, ka virtuvēs nav nepieciešams liels daudzums tehnikas, visu paveic dažas ierīces. Rokturus nomainījušas sensoras virsmas, tradicionālos divu līmeņu skapīšus varam aizmirst kā šķiru.

Kas jums ikdienā sniedz prieku un iedvesmo?
Man ir trīs burvīgi kaķi – viņi tā uzmundrina, ka dzīve atkal šķiet skaista. Ja par iedvesmu – man vienkārši patīk darīt lietas, un nav pat jāgaida īpaša iedvesma.

Kā vislabāk var atpūsties?
Man ir divi veidi. Kad esmu ļoti nogurusi, tad vienkārši guļu un nedaru itin neko vai skatos televizorā, neiedziļinoties, ko tur rāda, vai kaut ko pašķirstu un palasu – tāda absolūta slinkošana. Ja vēl ir spēks – darbojos dārzā. Bieži kurinu ugunskuru, ne tikai Jāņos – vienkārši skatīties ugunī ir vislielākā bauda.

Jūsu novēlējums šodienas jubilāriem!
Mums ir tāda kopīga īpašība – mēs visi esam dzimuši Dvīņu zīmē. Neticiet, ja jums saka, ka Dvīņiem ir divas dabas – mums vienkārši ir paveicies, ka piemīt spēja domāt gan radoši, gan racionāli!