Portāla irliepaja.lv saruna ar Liepājas izglītības pārvaldes vadītāju Kristīni Niedri-Latheri par to, kā "izmērīt" un kā uzlabot izglītības līmeni skolās.

Pēc tam, kad portāls irliepaja.lv veica skolu direktoru aptauju (daļa direktoru vēl nav atbildējuši), un atklājās, ka ne vienu (valsts  olimpiāžu, konkursu  un ZPD lasījumu rezultāti), ne otru (centralizēto eksāmenu rezultāti) skolu reitingu Liepājas mācību iestāžu vadītāji neatzīst kā pilnvērtīgu izglītības kvalitātes līmeņa kritēriju, jautājām Izglītības pārvaldes vadītājai Kristīnei Niedrei-Latherei: kas tad, ja ne eksāmenu rezultāti?

"Centralizētie eksāmeni noteikti ir VIENS NO kritērijiem, bet ne vienīgais un pats objektīvākais. Protams, vērtējumi eksāmenos mums ir darba materiāls, atskaites punkts, padarītā izvērtējums. Taču es gribētu paplašināt kritēriju loku, iekļaujot piemēram, arī citus konkursus un sabiedrisko darbību, kurā ārpus mācību stundām aktīvi piedalās mūsu skolēni, skolas iekšējo mikrovidi, pedagogu un audzēkņu pašvērtējumu, sadarbības aspektu – kā ar pedagogiem, tā audzēkņiem, pilsētas olimpiādes, sporta sasniegumus, arī neattaisnotos stundu kavējumus, skolēnu sekmju progresu un, protams, vidusskolēnu tālākizglītības analīzi."

Valstī dominējošie divi reitingi – Draudzīgā aicinājuma fonda, kas balstīts tikai uz centralizētajiem eksāmeniem, un Ata Kronvalda olimpiāžu – būtu kombinējami, un, papildinot vēl ar iepriekš minētajiem piemēriem, jau veidotos noteikts Liepājas izglītības kvalitātes izvērtēšanas kritēriju kopums.

Izglītības satura vērtēšanā, ieviešot kompetencēs balstīto izglītību, atzīmes nebūs vienīgais zināšanu apguves rādītājs, lai gan eksāmeni būs jākārto vienmēr, un ar to ir jārēķinās, nenoliedz Niedre-Lathere. Tieši tāpat kā zināšanu pārbaude ir neizbēgama, ja vidusskolas absolvents vēlas turpināt mācības augstskolā.

Arī Kvalitātes balvas kritērijs – eksāmenu rezultāti
Liepājas pašvaldība ik gadu vērtē skolas, lai noteiktu, kura pelnījusi Kvalitātes balvu izglītībā, un arī šajā vērtējumā viens no galvenajiem kritērijiem tomēr ir rezultāti centralizētājos eksāmenos un eksāmenu progress gadu griezumā.  Formulu, pēc kuras tiek izvērtēti izglītības balvas kandidāti, izstrādājuši paši pedagogi – fiziķi un matemātiķi.

"Tā tapusi caur sviedriem un ir ļoti objektīva," apgalvo Niedre-Lathere.

Direktora partijas piederībai gan nozīmes neesot nekādas, apgalvo pārvaldes vadītāja, kura pati ir Liepājas partijas biedre. Izglītības nozares attīstība un virzība valstī gan par nožēlu esot pārāk stipri saistīta ar politiskiem lēmumiem.

Sargās stundu neaizskaramību
Ir analizēts, pētīts un vētīts, un tagad mums ir skaidras stingras vadlīnijas, pie kurām, sākot ar jauno mācību gadu, turēsimies, saka Niedre-Lathere. Kad gads būs noslēdzies, atkal tikšot vērtēts, vai, ieviešot jaunās vadlīnijas, ir panākti radikāli uzlabojumi.

Viena no jaunajām vadlīnijām – skolu stundu neaizskaramība.

"Ir jāizvērtē skolēnu noslogotība dažādos ārpusskolas pasākumos, kas notiek stundu laikā, jo stundu kavējumi ietekmē mācību kvalitāti."

Pat pārspīlētajai skolēna motivēšanai piedalīties maksimāli visās olimpiādēs, var būt negatīva ietekme, jo skolēns sevi izsmeļ gan morāli, gan fiziski, gan intelektuāli, uzskata Niedre-Lathere.

"Stingrā līnija" attieksies arī uz skolu administrācijas, direktoru prombūtni, kā arī priekšmetu skolotāju stundu kavējumiem (semināri, pieredzes apmaiņas u.tml.), kuri nedrīkstētu pārsniegt divas nedēļas mācību gada laikā.Tas gan vairāk attiecināms uz skolu direktoriem, savukārt pedagogiem profesionālā pilnveide un pārkvalifikācija var noteikt savas korekcijas, kuras ne vienmēr iepriekš paredzamas un plānojamas, norāda pārvaldes vadītāja. 

"Aizvadītajā direktoru seminārā skaidri iezīmējām, ka tie būs Izglītības pārvaldes kontroles jautājumi, sākoties jaunajam mācību gadam".

Diemžēl pārvaldei nav tādu pilnvaru, lai šīs prasības ieviestu rīkojuma veidā. Tāpēc pie direktoru sirdsapziņas tiks apelēts ieteikuma vēstules formā.

Novitāte, bet jau no valsts puses, ir skolu direktoru novērtēšana pēc stingriem kritērijiem, ko veic Izglītības kvalitātes dienests, saka Niedre-Lathere.

Šajā mācību gadā Liepājā gan ir tikai viena – 10.vidusskola – kuras direktore ir akreditēta reizē ar skolu. Pārējie vēl tiks vērtēti, saskaņā ar izstrādāto plānu.

Ģimnāzijā – ar iestājpārbaudījumiem
Vai centralizēto eksāmenu rezultātu nozīme netiek noliegta arī tāpēc, ka skolu direktoru vienīgais kritērijs šobrīd ir sasniegt nepieciešamo skolēnu skaitu, jo pastāv taču sistēma "nauda seko skolēnam"?

Modelis – "nauda seko skolēnam", sevi ir izsmēlis, piekrīt Niedre-Lathere, taču tas pastāv, un savā ziņā pārvaldes un arī skolu rokas ir "sasietas".

Tomēr, neraugoties uz to, piemēram, Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā noteikti ir jābūt iestājpārbaudījumiem, tāpat kā tas ir Rīgas un citās Latvijas ģimnāzijās, uzskata pārvaldes vadītāja. Nevarot gan solīt, ka jau ar nākamo mācību gadu tā notiks, taču:  "Direktors ir sapratis, ka tam ir jābūt."

Vēl tikai jālemj, vai tie būs atsevišķi eksāmeni vai tiks vērtēti centralizēto eksāmenu rezultāti. Šis jautājums esot Izglītības pārvaldes izveidotās Skolu tīkla darba grupas dienaskārtībā.

Skolu tīkls – pārveidojams
"Skolu tīklā būs izmaiņas. Neapšaubāmi," saka Niedre-Lathere, atbildot uz jautājumu, vai Liepājā skolu tomēr nav par daudz, kā uz to jau ne reizi norādījuši eksperti.

Pēc pārvaldes vadītājas sacītā, darba grupa pie tā strādā, un šobrīd top "mājasdarbi" – savi priekšlikumi būs pārvaldei, skolu direktoriem, un tie visi tiks likti kopā. Tāpat būs jāņem vērā valsts uzstādījumi, piemēram, ka vairs nebūs vakara-maiņu vidusskolas, reorganizācija gaida internātskolas.

Tas nozīmē, ka kāda skola "kritīs", proti, mainīs savu statusu uz pamatskolu, bet cita būs ieguvēja skolēnu skaita ziņā.Taču jau šodien ir skaidrs, ka katrai vispārizglītojošai skolai būs nepieciešama sava specializācija, lai izbeigtu neveselīgo konkurenci un cīņu par katru skolēnu, saka Niedre-Lathere.

Situāciju Liepājā sarežģījuši arī lielie skolu renovācijas projekti – skolēnu pārcelšana no vienas vietas uz citu, kamēr rit remontdarbi.

"Līdz ar to šobrīd mēs nevaram pieņemt radikālus lēmumus."

Normāla ikdienas dzīve faktiski atsāksies tikai 2020.gada beigās, kad visi ES finansētie skolu projekti būs pabeigti, atzīst pārvaldes vadītāja, norādot, ka gan izglītības kvalitātes, gan skolu sakārtošana tomēr iet soli solī.