Liepājā šodien notika svinīga ceremonija par godu pirmā iekšlietu ministra, diplomāta un valstsvīra Miķeļa Valtera kapa plāksnes nodošanai Liepājas muzejam glabāšanā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Valtera mazmeita dzīvo Francijā, un pandēmijas dēļ nebija varējusi ierasties Latvijā, bet uz Liepāju bija atbraukusi Valtera vedekla Valda Jēkabsone-Valtere  un mazdēls Ilmars Janis Miķelis Jēkabsons. Valds Jēkabsone-Valtere un Ilmārs Jānis Miķelis Jēkabsons dāvināja muzejam kapa plāksni, kas kopš Valtera bērēm 1968.gadā atradās Nicas pilsētas Austrumu kapsētā. ĀM rūpējās par šīs plāksnes atvešanu no Francijas uz Latviju un AM Eiropas departamenta direktors Gints Jēgermanis šodien to nogādāja Liepājā.

Svinīgajā ceremonijā Liepājas muzejā uzrunas teica Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis, Valtera vedekla Valda Jēkabsone-Valtere.

ĀM Eiropas departamenta direktors Gints Jegermanis pastāstīja par ĀM un Latvijas vēstniecības Francijā devumu Valtera pārapbedīšanas sagatavošanas laikā, par piemiņas ceremoniju Rīgas pilī un pārapbedīšanu I Meža kapos.


Jēgermanis uzsvēra, ka šāds notikums nav "nav ne pašsaprotams, ne ikdienišķs" un ka tas ir dziļi simboliski, ka plāksne atgriežas vietā, kur Miķelis Valters dzimis. "Mūsu pienākums, lai Valtera atstātais garīgais mantojums būtu pieejams latviešu sabiedrībai," atzina Jēgermanis.


Valda Jēkabsone-Valtere pastāstīja, ka Valters vēlējies, lai latvieši būtu pārtikuši, bagāti un laimīgi, un viņam bijušas trīs vēlēšanās, no kurām divas – brīva Latvija un atgriešanās mājās – ir piepildījušās, un sāk piepildīties arī Valtera trešā vēlēšanās – lai Latvijā tiktu izdotas viņa grāmatas. Kā apliecināja Valda Jēkabsone Valtere,  darbs ir uzsākts, un pirmā varētu būt grāmata, ko Valters sarakstīja 1957. gadā par Latvijas konstitucionālajām un starptautiskajām tiesībām. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā, vēsturnieks Toms Ķikuts atzina, ka Valtera sarakstītie darbi ir "aizraujoša lasāmviela".


Ķikuts arī raksturoja Valtera saistību ar Liepāju – bērnību, jaunību un aktivitātēm 1919.gadā. Ķikuts pastāstīja, ka eseju krājumam par valsts dibinātājiem rakstījis tieši par Valteru, un nācies atzīt, ka šī vīra biogrāfija, tāpat kā valstvīra īpašības – taisnīgums, drosme – izceļ viņu uz pārējo fona.


Ceremonijā vairākus 20.gadsimta 20. līdz 30.gadu Latvijai raksturīgus skaņdarbus atskaņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku orķestrantu kvintets.

ĀM norādīja, ka darbu pie Valtera pārapbedīšanas no Francijas Latvijā ĀM un Latvijas vēstniecība Francijā ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valtera radiniekiem sāka 2018.gada sākumā.

2020.gada 11.augustā Francijā, Nicas pilsētas Austrumu kapsētā, tika veikta Valtera ekshumācija un 14.augustā ar aviosabiedrības "airBaltic" reisu no Nicas, pārapbedīšanai Latvijā nogādāti Valtera pīšļi. 23.septembrī Rīgas pilī notika Valtera piemiņas ceremonija un viņa pīšļi tika guldīti I Meža kapos.

Valstsvīrs Valters bija Latvijas pirmais iekšlietu ministrs, politiķis, diplomāts, žurnālists un literāts. Viņam bija nozīmīga loma Latvijas neatkarības idejas formulēšanā un valsts dibināšanā. No 1919.gada oktobra Valters bija diplomātiskais pārstāvis Itālijā, 1921.gada martā – ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Itālijā, no 1921.gada novembra – arī nerezidējošais ministrs Spānijā un Portugālē. Valters bijis ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs arī Francijā, Polijā, Ungārijā Beļģijā un Luksemburgā, kā arī konsuls Karaļaučos.

Novērtējot Valtera ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā un dibināšanā, kā arī Latvijas un Francijas attiecību attīstībā, 2018.gada 22.martā Nicā notika konference "Latvijas Simtgade Eiropā", pavēstīja ĀM.