Tā opozīcija ceturtdien, 22.janvārī, novērtēja domes sēdē apstiprinātās Liepājas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam galīgās redakcijas vīziju.

Lai gan opozīcijas deputāti slavēja visus domes darbiniekus, jo īpaši Attīstības pārvaldes speciālistus, kas bija iesaistīti titāniskajā darbā, izstrādājot Liepājas attīstības programmas 2015.–2020.gadam un Liepājas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, kā arī Vides pārskata gala redakcijas, gan Jānis Vilnītis, gan Ģirts Kronbergs kritizēja politiķus, kuri šajos dokumentos nav izvirzījuši lielākus, ambiciozākus izaicinājumus un mērķus, kas Liepājai būtu jāsasniedz piecu un it īpaši 15 gadu laikā.

"Uzstādījumi ir par zemu pieciem gadiem, kur nu vēl 15! Liepāja var vairāk. Ir jādod nopietns signāls liepājniekiem, ka te būs labi, ka ienākumu līmenis (tādas pozīcijas attīstības plānā un stratēģijā gan nav) būs tuvs vidējiem ienākumiem Austrumeiropā uz to brīdi!" – aicināja Kronbergs.

Liepāja plāno tuvākajos piecos gados piesaistīt un realizēt pilsētas attīstības projektus par apmēram 700 milj. eiro (vēlmju saraksts), bet sasniedzamie mērķi, kas svarīgi gan pilsētai, gan valstij, ir viduvēji, piecos gados pat negatīvi, uzsvēra Vilnītis. "Tas būtu tas pats, ja uzņēmums ietu uz banku ar labu biznesa plānu prasītu naudu, bet sasniedzamos rezultātos prognozētu, ka apgrozījums un peļņa kritīsies, bet darbinieku skaits ies mazumā!"

Sākotnēji ļoti kritiski noskaņotie deputāti galu galā tomēr balsoja "par" dokumentu apstiprināšanu – vai nu tāpēc, ka pozīcija piekrita nelieliem precizējumiem un papildinājumiem, vai tāpēc, ka vicemērs Gunārs Ansiņš brīdināja: nebalsošanas gadījumā Reformu partijas deputāti atteiksies no pašu priekšvēlēšanas programmā ierakstītā (kam gan Vilnītis nepiekrita).

Opozīcija panāca, ka vīzija tiek papildināta vēl ar vienu vārdu – "izglītojas", un tagad tās formulējums skan šādi: "Liepāja ir radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki pilnvērtīgi dzīvo, strādā, izglītojas un atpūšas".

Tāpat pēc opozīcijas ieteikuma tika precizēts, ka liepājnieku dzīves līmenim ir jābūt nevis vienkārši tādam kā vidēji 9 pilsētās (arī Aizputē un Rēzeknē), bet kā vidējam līmenim 9 nacionālās nozīmes centros – turīgās, Liepājai līdzvērtīgās pilsētās, kā Rīga, Valmiera.

"Plānā pie sasniedzamajiem rezultātiem ierakstīts, ka iekasētais iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no cilvēka 2020.gadā būs ap 500 eiro un 2030.gadā ap 530. Šobrīd tas ir 480 eiro! Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, mūsu bērniem mēs jau tagad dodam signālu, ka Liepāja arī pēc 15 gadiem būs lēta darbaspēka pilsēta, ne moderna vieta kur gan dzīvot, gan nodrošināt savu ģimeni!" – atzina Kronbergs.

Kronbergs arī kritizēja pieticīgos mērķus uzņēmējdarbības jomā, rosinot izvirzīt mērķi, lai 2030.gadā uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem būtu vismaz 40 uzņēmēji. "Šobrīd ir 33 (nepilni 2000) komersanti uz 1000 iedzīvotājiem, plānā pēc 15 gadiem paredzēti 35. Tas nozīmē, ka uzņēmēji īpaši atbalstīti netiks, un viņu intereses tiks ievērtētas līdzšinējā līmenī. Liepājai ir vajadzīgi jauni aktīvi, radoši (ne tikai nodokļu un iepirkumu optimizēšanā) uzņēmēji, kas savu potenciālu attīstītu šeit, un no Liepājas darbotos pa visu pasauli. Ir jāstrādā, lai viņi te būtu un justos labi!"

Kronbergs aizrādīja, ka nevar orientēties  tikai uz tiem, kas sporto un nodarbojas ar kultūru, jo "par to visu maksā uzņēmēji".

Tāpat, pēc deputāta domām, efektīvāk iespējams izmantot naudu, ko Liepāja saņem no dažādiem Eiropas fondiem, un līdz šim saņēmusi pat vairāk nekā citas pilsētas, tikai ir jābūt atdevei un par labu rezultātu nevar uzskatīt pilsētnieku skaita mazināšanos, zemas darba algas un augstu bezdarbu.

Tika noraidīts opozīcijas priekšlikums stratēģijā ierakstīt mērķi, ka vidējam atalgojumam ir jābūt samērojamam ar vidējo atalgojumu Austrumeiropā. Tāpat pozīcija nepiekrita ambiciozākam mērķim attiecībā uz iedzīvotāju skaita palielināšanu līdz 2030.gadam aizvadītās gadsimtu mijas līmenī, proti, sasniedzot 89 tūkstošus, nevis 75, kā ierakstīts stratēģijā un kas, pēc Vilnīša teiktā, esot viegli sasniedzams mērķis.

Kā norādīja Gunārs Ansiņš, demogrāfija ir visas Latvijas un pat Eiropas, ne tikai Liepājas problēma, jo iedzīvotāju dzimstības līmenis krītas visur, tāpēc galvenais ir panākt, lai iedzīvotāju skaits nekrītas vēl straujāk. Vilnītis oponēja, ka iedzīvotāju skaitu var palielināt dažādi – izstrādājot īpašas atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem, arī uz viesstrādnieku rēķina, kuru piesaistei un adaptēšanai (valoda, latviskās tradīcijas, izglītība u.c.) jāizstrādā īpašas programmas un stratēģija, kā arī uz to liepājnieku rēķina, kuri aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, un daļa no kuriem nākamo 15 gadu laikā varētu atgriezties mājās.

Arī piedāvātais kompromisa variants – 80 tūkstoši – netika pieņemts. Kā aizrādīja Uldis Sesks, "tas būs populisms" un "ierakstīt var visu ko, kurš pateiks, kādā veidā mēs to panāksim?".

Pozīcijas deputāti atsaucās uz nupat veikto apgāda "Jāņa sēta" pētījumu, kas veikts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma un kurā secināts, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvija pazaudējusi vienu ceturto daļu jeb 25% cilvēku, un pirmo reizi pēc 1954.gada pērn iedzīvotāju skaits Latvijā noslīdēja zem divu miljonu robežas.

Opozīcija savukārt aizrādīja, ka tikai izvirzot augstākus mērķus un darot visu iespējamo, lai tos sasniegtu, iespējamas pārmaiņas.

"Uzskatu, ka ar šo plānu mums gan sev un saviem bērniem, gan Liepājas iedzīvotājiem un tiem, kas šeit gribētu sevi realizēt, bija jādod skaidrs un saprotams signāls, ka šeit būs laba vide, laba iespēja savu ģimeni apgādāt, attīstīt savas spējas un realizēt projektus gan biznesā, gan sportā, kultūrā un visās citās jomās, kas ir galvenais virsmērķis.

Ir daudzas lietas labi izdarītas – par to nav strīda, bet Liepāja un liepājnieki noteikti var vairāk.

Gribētu, lai visi iedzīvotāji piedalās šī plāna realizēšanā un redz tajā savu vietu, tad arī ambiciozi plāni būs pa spēkam. Lai šis plāns tiktu lietots ikdienā, ne tikai tad, kad izsludina kādus pieejamus fondus.

Tā ir politiska izšķiršanās," atzina Kronbergs.