(Turpinājums. Sākumu sk. ŠEIT)

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Nacionālo bibliotēku projekta "Kolektīvs pētījums par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku un pilsētas kultūrvidi gadsimtu gaitā" ietvaros turpina informēt lasītāju par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures.

Šosestdien lasītājiem piedāvājam Janas Dreimanes sagatavoto materiālu par liepājniekiem Latvijas Bibliotekāru biedrībā 20. gadsimta 20.-30. gados.

***

Latvijas senākajā bibliotēku nozares profesionālajā apvienībā – Latvijas Bibliotekāru biedrībā, kas pērn nosvinēja simtgadi (dibināta 1923. gadā), aizvien aktīvi darbojušies arī liepājnieki. Viņu vidū īpaši izceļams portāla sadaļā "Bibliotēkai 250" vairākkārt pieminētais Liepājas pilsētas bibliotēkas pārzinis Voldemārs Caune (1890‒1944), kurš bija viens no biedrības iniciatoriem.

Bibliotekāru sabiedrībā Caune bija augstu vērtēts, cienīts kolēģis ‒ ne velti viņu sešus gadus pēc kārtas biedru pilnsapulce ievēlēja biedrības priekšsēdētāja amatā (1928‒1934). Caunes karjeru pārtrauca Kārļa Ulmaņa apvērsums 1934. gada 15. maijā ‒ viņš zaudēja amatus kā Latvijas Valsts bibliotēkā (LVB), tā biedrībā, kādu laiku pavadīja apcietinājumā un pēc tam bija spiests doties pensijā.

Ulmaņa autoritārā režīma pirmie gadi biedrībai bija sarežģīts pārmaiņu laiks. Nācās veikt biedru pārreģistrāciju (sociāldemokrāti un citi "kreisie" bibliotekāri tajā vairs nedrīkstēja palikt), katrai sanāksmei vajadzēja prasīt prefektūras atļauju. Nozares problēmu atklāta apspriešana plašākā kolēģu lokā vairs nebija iespējama. Biedru skaits no viena simta nokritās līdz diviem desmitiem, un viņu skaitā vairs nebija ārpus Rīgas strādājošo bibliotekāru.

Latvijas Bibliotekāru biedrības žurnāls "Bibliotekārs" – pirmais nozares turpinājums izdevums latviešu valodā. Tajā publicēti vairāki Voldemāra Jauģieša raksti par Liepājas pilsētas bibliotēku.

Valde tomēr centās nelielo biedru pulku saliedēt un paplašināt, organizējot dažādus pasākumus. 1936. gada pavasarī, domājams, pēc toreizējā Liepājas pilsētas bibliotēkas pārziņa Voldemāra Jauģieša (arī Valdemārs Jauģietis; 1905‒1974) iniciatīvas, biedrībā iestājās visi Liepājas pilsētas bibliotēkas kvalificētie darbinieki: līdztekus Jauģietim arī Jānis Bāliņš (1870‒?), Felikss Beršs (1900‒1966), Lidija Bokuma (prec. Pētersone; 1906‒1994), Ida Pētersone (1899‒?), Katrīne Plostniece (dzim. Birznieks; 1889‒1977) un Oto Tiliņš (1913‒1993). Radās doma par paplašinātas valdes sēdes organizēšanu Liepājā, kurā varētu piedalīties ikviens interesents. Diemžēl braucienu vairākas reizes atlika. Tas notika tikai 1937. gada 11.–13. jūnijā biedrības valdes locekļa, Rīgas pilsētas direktora un mācītāja Gustava Šauruma (1883‒1952) vadībā. Atgriežoties Rīgā, viņš sagatavoja rakstu par Liepājā un tās apkārtnē gūtajiem iespaidiem biedrības žurnālam "Bibliotekārs". Piedāvājam ieskatīties nelielajā Šauruma pārskatā, ko pārpublicējam, saglabājot autora oriģinālo rakstības stilu, kā arī tam klātpievienotajā ekskursijas dalībnieku un Liepājas pilsētas darbinieku momentuzņēmumā, ko fiksējis Juris Bokums (1877‒1956).

Gustava Šauruma raksts "Latvijas Bibliotekāru biedrības ekskursija uz Liepāju" žurnāla "Bibliotekārs" 1937. gada 2. numurā.

"Jau ilgāku laiku biedrība plānoja ekskursiju uz Liepāju, lai apciemotu Liepājas pilsētas bibliotēkas darbiniekus, kas ir šīs biedrības biedri. Tomēr dažādi nelabvēlīgi apstākļi aizkavēja nodoma reālizēšanu un tikai š. g. 11. jūnijā bija iespējams doties ceļā uz Liepāju. Vakarā nonācām Liepājā un stacijā tikām sagaidīti no Liepājas pilsētas bibliotēkas pārziņa Jauģieša kunga un bibliotēkas darbiniekiem. Apmetāmies Liepājas tūristu mītnē, kur patīkami pārsteidza tīrās un ērtās telpas ar dažādām labierīcēm. Vakaru pavadījām draudzīgās pārrunās jūras pāviljonā.

Nākamā diena bija veltīta Liepājas apskatei. Vispirms apskatījām Liepājas pilsētas mūzeju, kur savākts bagāts materiāls par Liepājas un apkārtnes senatni. Tad aplūkojām Sv. Annas un Trijādības baznīcas un beidzot devāmies uz pilsētas bibliotēku, kas mūs bibliotēkārus, saprotams, interesēja visvairāk. No ārpuses skatoties bibliotēkas nams atstāj patīkamu iespaidu, bet iekšpuse diemžēl ir pavisam nepievilcīga, un pamatīgi remonti būtu ļoti vajadzīgi. Tomēr

dzirdējām, ka pilsētas valde nepiešķirot šim nolūkam vajadzīgos līdzekļus un vispār esot diezgan skopa pret bibliotēku.

Žēl, ka trūkst īstas saprašanas un pretimnākšanas bibliotēku vajadzībām nevien Liepājā, bet arī citur. Toties apbrīnošanas cienīgs ir darbs, ko veicis bibliotēkas pārzinis Jauģieša kungs ar saviem darbiniekiem, jo Liepājas pilsētas bibliotēka uzskatāma par vienu no provinces labākām bibliotēkām, kaut gan kārtošanas darbi vēl nebūt nav noslēgti. Darba prieku arī turpmāk Liepājas bibliotēkas darbiniekiem novēlēja ekskursijas dalībnieki un tāda veida novēlējumu ierakstīja jauniegādātā bibliotēkas viesu grāmatā. Pēcpusdienā liepājnieki ekskursijas dalībniekiem bija sarīkojuši Liepājas ostas apskati.

Ar velkonīti "Bārtava" izbraucām jūrā, bet bija sacēlies stiprs vējš, kas tvaikonīti svaidīja kā riekstu čaumalu un vairāk reizes lieli viļņi pārvēlās pār kuģīti, samērcēdami ekskursijas dalībniekus. Bijām priecīgi, kad ostā atgriežoties, jutām atkal cietu pamatu zem kājām. Vakarā aizbraucām uz "Lidostas" kafejnīcu, kur dažas stundas dalījāmies dienā gūtajos iespaidos. Nākamā diena –  svētdiena bija rezervēta izbraukumam uz Bernātu kūrortu. Tiešām jauks zemes stūrītis šie Bernāti. To jau pirms vairāk kā desmit gadiem bija atzinis pirmais valsts prezidents Čakste, izteikdamies: "Šeit jābūt kūrortam." Tagad šie viņa vārdi, akmenī iekalti, lasāmi kādā no Bernātu skaistākiem uzkalniem. Izstaigājāmies gar jūrmalu un tad atpūtāmies kādā no Bernātu vasarnīcām. Drīz devāmies atpakaļ uz pilsētu, jo pēcpusdienā gribējām apskatīt arī Liepājas kara ostu, kur notika bērnu svētki. Braucām uz turieni, bet svētku vietā bija tik stiprs vējš, ka bija jāmeklē patvērums mežā. Vēlāk iegriezāmies kara ostas darbnīcās, kur apskatījām arī doku. Tur pašlaik atradās arī mūsu ledlauzis "Krišjānis Valdemārs", kam bija izdarāmi lielāki remonti.

Pilsētā atgriezāmies tikai vakarā, stipri noguruši no dienas piedzīvojumiem. Drusku atpūtušies aizgājām vēl uz "mākslinieku pagrabiņu", kas, tautiskā stilā ieturēts, atstāj patīkamu iespaidu. Tomēr nogurums mūs spieda drīz vien atstāt šīs telpas. Pirmdienas rītā agri atstājām Liepāju, būdami ļoti apmierināti ar iespaidiem, ko guvām šinī ekskursijā".

(Šaurums, Gustavs. Latvijas bibliotekāru biedrības ekskursija uz Liepāju. "Bibliotekārs", 1937, Nr. 2, 36.-37. lpp.)

(Turpmāk vēl)