2009.jūnijā kļuvu par Liepājas domes deputātu. Pirms tam man bija daudz citādāks priekšstats par to, ko dara deputāts Liepājas pašvaldībā.

Sāksim ar to, ka Uldis Sesks mani uzaicināja darboties viņa vadītajā koalīcijā (iespējams viņš to rūgti nožēlo) un apsolīja, ka lēmumi koalīcijā tiks pieņemti koleģiāli un demokrātiski. Pēc dabas nekad neesmu bijis pārāk naivs, bet tam noticēju.

Jau pēc otrās domes sēdes sāku saprast, ka esmu iekļuvis nepareizajā “kompānijā”.
 
Sākumā mani pārsteidza koalīcijas kolēģu absolūtā vienprātība par pilsētai svarīgiem jautājumiem. Ja koalīcijā bija diskusijas, tad tās parasti bija ne par lietas būtību, bet „pareizrakstību”. Kolēģi varēja viegli pastrīdēties par pāris tūkstošus latu vērtiem tēriņiem, bet vienprātīgi balsoja par miljoniem. Piemēram, nebija nekādas diskusijas par miljonu vērtajiem koncertzāles ekspluatācijas izdevumiem nākotnē, toties detalizēti tika analizēts parku soliņu dizains un ērtums.

Būtībā koalīcija sastāvēja no Ulda Seska un pārējiem – klusējošā vairākuma. Acīmredzot tā jau bija gadiem atstrādāta tradīcija.

Pirmās nesaprašanās ar koalīcijas partneriem nobrieda jautājumos par SIA „Liepājas enerģija” monopolstāvokli, par Liepājas vēsturiskā kaltā akmens bruģa inventarizāciju un izzagšanas novēršanu, par koncertzāles “Lielais dzintars” nesamērīgi lielajiem pirms celtniecības izdevumiem (6 miljoni latu), par laikraksta „Kurzemes Vārds” un tā vadības “sponsorēšanu” ar dāsniem iepirkumiem.

Ļoti savdabīgs bija un noteikti arī tagad ir domes lēmumu pieņemšanas mehānisms. Faktiski „jūtīgus” lēmumus domē pieņem Seska kabinetā divu trīs cilvēku sastāvā (mazā koalīcija). Pēc tam ar šiem lēmumiem iepazīstina koalīcijas klusējošo vairākumu, kurš to ar nopietnām sejām akceptē, un tad tas tiek prezentēts domes sēdē – nu jau kopā ar opozīcijas deputātiem. Un, tā kā opozīcija ir mazākumā, viss iet kā smērēts.

Lūzuma punkts lēmumam par manu atrašanos vai neatrašanos koalīcijā bija Seska kunga negribēšana man, kā finanšu komitejas loceklim, izsniegt Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrību un domes iestāžu finanšu pirmdokumentus, ko pieprasīju, lai detalizēti iepazītos un saprastu, cik pamatoti vai, gluži otrādi, nepamatoti ir pašvaldības tēriņi.

Visu augstākminēto iemeslu dēļ 2010.gada decembrī izstājos no valdošās koalīcijas. Šo soli nenožēloju.

Aizejot no koalīcijas, apzināti atstāju arī savu personīgo komforta zonu. Tika iedarbināts mehānisms manis nomelnošanai, jo „Seska ložu” principā taču var pamest tikai slikti cilvēki...

Apzinos, ka ar savu neiešanu kopsolī ar Sesku un viņa klusējošo vairākumu, esmu ielicis bumbu ar laika degli Liepājas domes „demokrātiskajā” purvā, kurā tiesiskā nihilisma ritenis turpina griezties.

Tomēr es ceru, ka mans protests pret mēra brigādes režisētā vēsturiskā Jūrmalas parka daļas (4 ha) likvidāciju, kas tika izdarīta ar teritorijas plānojuma palīdzību, kā arī SIA „Rapsoil” intervenci Karostā, un mana uzvara Augstākajā tiesā pret SIA „Liepājas enerģija” nelikumīgo monopolstāvokli, nākotnē atnesīs augļus liepājniekiem.

Esmu cilvēks, kurš parasti, mēdz lietas izdarīt līdz galam. Tāpēc jūsu balsojums par Nacionālo apvienību un mani ļaus pabeigt iesāktos darbus un ķerties pie jauniem.

Publikāciju apmaksā Nacionālā apvienība