Par Liepājas ēkās uzietiem interesantiem atradumiem lasīts un no citiem noklausīts ne viens vien stāts. Nesen šāds sveiciens no pagātnes uziets topošajā "Art Hotel Roma".

Kad jauca Vītolu ielas karā sagrauto māju pamatus, bieži nācās dzirdēt stāstus par atradumiem. Un, protams, šajos stāstos dzīvoja ne mazums "piepušķotu patiesību" par atrastām zeltlietām vai citām no kara posta noslēptām mantām.  

Pavisam cits un gluži svaigs ir stāsts par pirmajā mirklī it kā necilu atradumu Romas dārzā Liepājā, Zivju ielā 3. Februāra beigās topošajā viesnīcā  "Art Hotel Roma", kura atradīsies vēsturiskajās "Hotel de Rome" telpās,  kādā no otrā stāva  durvju ailēm kopā ar ēveļskaidām un nodzeltējušu vācu, poļu vai latviešu valodās iespiestu avīžu paliekām strādnieki aiz durvju paneļa uzgāja  viesnīcā "Roma" pārdodamo spirtoto dzērienu katalogu jeb "Wein-Preis-Courant". Manuprāt, sensacionāls atradums un kā sveiciens no tik tālas pagātnes – ar jugendstila vinjetēm malās, uz laba krītpapīra Gotlība Meijera tipogrāfijā iespiests un pilsētas policijmeistara E.O. Radecka atļauts.

Nelielā izmēra katalogs 2019. gadu bija sagaidījis pēc 118 gadus garas snaudas!

Viesnīca "Roma" jeb "Hotel de Rome" tika atklāta 1882. gadā. Tās pirmais īpašnieks arhitektam P.M. Berči bija pasūtījis ne tikai tirdzniecība pasāžu, bet arī pazemes stāva izbūvi ar apļveida gaiteņiem un sānu ejām ievesto vīnu noliktavām. Nav ziņu, vai Ramedlova un arī nākamā "Romas īpašnieka – Vilhelma Rīges – laikā pagrabos tika uzglabāts šis brīnišķīgais un cēlais produkts, taču pazemes telpu saturs ievērojami manījās, kad Hermais Drāts kļuva par trešo un pagaidām visilglaicīgāko viesnīcas īpašnieku.

Tolaik, 1901. gadā gandrīz katru nedēļu vietējā Liepājas laikrakstā "Libausche Zeitung", kā arī "Duna-Zeitung", "Rigaer Tageblatt" un citās Krievijas impērijas pilsētu avīzēs tika ievietoti sludinājumi ar vīnu un citiem Liepājas alkoholisku preču vairumtirdzniecības piedāvājumiem.

Liepājas vīnu karte piedāvāja dzērienus gan vasaras, gan ziemas iepakojumu variantā, proti, no salmiem pītās kastēs ar salmu "cepurēm".

Jau atraduma dienā "Romas dārza" amatnieku ziņkāri varēja apmierināt savdabīgs vēstures un tagadnes cenu salīdzinājums, jo toreiz parastu liepājnieku kabatai "nepaceļamu" dzērienu šķirnes ir gluži labi zināmas, jo aktuālas arī šodien.

Pēc 1901. gada statistikas rupjas maizes mārciņas cena bija 1/4 kapeikas. Fabrikas, piemēram, kapseļu fabrikas strādnieces 12 stundu daba samaksa – 75 līdz 90 kapeikas. Tramvaja konduktora alga mēnesī – 30 rubļi, tikpat – lopkautuves melnstrādniekam, bet 22 rubļi – pilsētas ugunsdzēsējam.

"Hotel de Rome" vīna pagrabos "uz iznešanu" varēja pasūtīt kādus 60 līdz 80 vīnu, liķieru, alus un spirta uzlējumu pudeles.  Piemēram, vācu Mozeles un Reinas vīnus par 1,25 rubļiem pudelē, spāņu un portugāļu, tai skaitā Medeiras vīnus par 1,75 rubļiem, ungāru "Alter milder Tokayer" par 4 rubļiem. "Scotch Wisky" baudīja, maksājot 3,25 rubļus, īpašos gadījumos Liepājas pilsoņi un naudīgi Berlīnes, Vīnes vai Varšavas labības uzkupči atvēra pa šampanieša pudelei, piemēram, "Molet et Chardon White Star", extra dry, par 5,25 rubļiem. Dāmas turpat pie Rožu laukuma, Peldu vai Lilienfelda ielas buduāros atļāvās "paniekoties" ar zaļo "Chartreuse" par 6,25 rubļiem īpašā slīpēta Urālu puskristāla karafē.

Viesi pie "Romas" restorāna kopā ar pusdienām vai vakariņām ķelnerim no pagraba varēja pasūtīt pudeli smaržīga un reibinoša "Crem d Allsch/Libau" un, protams, krievu "Rjabinovku".

Ar 1901. gada 4. oktobri paša H. Drāta parakstītais "Hotel de Rome" dzērienu katalogs ir vērtīgs ne tikai kā memoriāls artefakts, bet arī praktisks ceļojums pa slavenās viesnīcas un Liepājas kulinārā mantojuma pēdām. Un vēl – arī pirms simts gadiem Liepāja nav bijusi Krievijas impērijas nomale. Tajā "pazina drēbi" gan Eiropas vīniem, liķieriem, un uz veiksmīga biznesa darījuma izdošanos eleganti prata iztukšot glāzi rozā šampanieša.

Drāta viesnīcas dzērienu katalogs liecina, ka pilsētā bija pietiekami situēti kungi, kuru naudas makos burzījās arī pa "liekai" simts rubļu naudaszīmei.