Piedāvājam iepazīties ar atbildēm uz irliepaja.lv jautājumiem, ko portāla lasītājiem sniedza Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas direktores Inta Korņējeva.

Visi šie jautājumi ir kompleksi un sarežģīti, tātad diskusijas vērti, jo atbildes nav viennozīmīgas, kā arī nav iespējama viena pareizā atbilde. Cik situāciju, tik viedokļu un risinājumu. Nedomāju, ka pareizi ir "meklēt vainīgos", bet saprast cēloņus un likumsakarības. Konkrētie jautājumi sevī ietver portāla viedokli, tāpēc, lai arī ko atbildēšu, tas nozīmēs taisnošanos. Tomēr ceru, ka manas atbildes tiks publicētas pilnībā*.

Vairums Liepājas skolu direktoru uzskatot, ka skolu reitingi nav objektīvs izglītības kvalitātes rādītājs konkrētai mācību iestādei. Vai arī jūs tā uzskatāt? Vai tāds uzskats tomēr nav attaisnojums savai nevarībai?
Protams, kā neviens vidējais rādītājs, arī šis nav objektīvs izglītības kvalitātes rādītājs. Skolu salīdzināšanai tiek veidoti dažādi reitingi. Atkarībā no to veidošanas principiem un datiem, rezultāti ir dažādi. Lai novērtētu izglītības kvalitāti skolā, vispirms valstiskā līmenī ir jāvienojas, kas tiek saprasts ar šo jēdzienu. Centralizēto eksāmenu rezultāti pa mācību priekšmetiem ir nedaudz objektīvāks rādītājs, tomēr arī tikai viens kritērijs skolas izglītības kvalitātes noteikšanā, bet tas nebūt nav galvenais. Svarīgas ir prasmes un kompetences, kuras skolēni iegūst skolas laikā, kā arī skolēnu personiskā izaugsme, t.i., attīstības dinamika. Uzskatu, ka šāda veida salīdzināšana ir ne tikai neobjektīva, bet arī nelietderīga. Somijas izglītības sistēma tiek uzskatīta par vienu no visprogresīvākajām un kvalitatīvākajām. Viens no pamatnosacījumiem tajā ir nesalīdzināt skolas. Vislabākā skola ir tā, kas ir vistuvāk mājām. Vienīgais objektīvais salīdzināšanas kritērijs ir katra konkrētā skolēna personiskā izaugsme.

Kādēļ pilsētā, kurā ir sava augstskola, kurā māca nākamos skolotājus (Liepājas Universitāte), ir tik bēdīga situācija ar pedagogiem – gan kvalitātes ziņā, gan tajā, ka skolotāju vienkārši trūkst? Varbūt skolu ir par daudz?
Šis jautājums ir jāskata kontekstā ar pedagoga profesijas prestižu sabiedrībā, kā arī ar viņu darba novērtēšanu valstiskā līmenī. Tuvākajā nākotnē skolotāju trūks vēl vairāk. Vidējais skolotāju vecums ir virs 50 gadiem, jauno skolotāju skolā ir maz. Šis darbs ir specifisks, atbildīgs, ar paaugstinātu stresa līmeni. Visi esam gājuši skolā, tāpēc uzskatām, ka esam pietiekami kompetenti, lai spriestu par skolotāja profesiju. Novēlu katram pašam vismaz vienu reizi pamēģināt! Ja, vērojot mācību stundu, izskatās, ka "viss notiek pats par sevi", tas liecina, ka skolotājs ir ieguldījis ne tikai darbu šīs konkrētās stundas tapšanā, bet arī darbā ar klasi kopumā. Līdzīgi, kā teātrī – ja viss notiek gludi, tad tam pamatā ir neatlaidīgs, grūts darbs. Protams, kā katrā profesijā, ir pedagogi, kuriem nevajadzētu strādāt skolā, tomēr lielais vairums ir sava darba profesionāļi un entuziasti.

Galvenokārt visa izglītības sistēma Latvijā šobrīd balstās uz entuziasmu. Bet cik ilgi vēl?

Vai Liepājas Universitātes absolventi kļūst par labiem pedagogiem?
Viss ir atkarīgs no konkrētā absolventa personības. Uzskatu, ka ļoti daudzi Liepājas Universitātes absolventi ir kļuvuši par labiem pedagogiem.

Kā novērst to, ka vecāki nereti spiesti algot bērnam privātskolotāju par 10 eiro stundā, jo skolā attiecīgais priekšmets tiek pasniegts nekompetenti, pa roku galam?
Jautājums ir ļoti vispārīgs. Lai apgalvotu, ka kāds mācību priekšmets tiek pasniegts “pa roku galam”, nepieciešami konkrēti fakti. Ir situācijas, kurās skolēni klasē vienkārši nestrādā, jo zina, ka vecāki samaksās par privātstundām. Skolēni arī bieži nenovērtē un neizmanto skolas piedāvātās individuālās konsultācijas. Skolēnam vieglāk ir pateikt seno frāzi "es neko nesaprotu", nekā pašdisciplinēt sevi regulāri domāt,  darboties, papildus patstāvīgi strādāt, lai sasniegtu rezultātu. Skolēnu mācību sasniegumi nav atkarīgi tikai no skolotāja, bet ļoti lielā mērā no paša skolēna vēlmes tos sasniegt. Šis ir motivācijas un vērtību jautājums. Ja izglītība skolēnam ir vērtība, tad rezultāts ir neizbēgams. Mācīšanās ir grūts darbs. Tas ir mīts, ka labus rezultātus iespējams sasniegt tikai piedaloties stundā un nepildot mājas darbus. Atzīstu skolotāja noteicošo lomu savu skolēnu motivēšanā, mācību vielas izskaidrošanā, kā arī attieksmē pret konkrēto mācību priekšmetu. Skolotājs ir virzītājs, palīgs un atbalsts, tomēr jāmācās ir pašiem skolēniem, pie tam, regulāri. Šobrīd valda uzskats – bez grūta darba jābūt labiem rezultātiem, ja tā nav, tad visērtāk ir vainot skolu. Katrai no iesaistītajām pusēm ir jāuzņemas sava atbildības daļa – likumdevējiem, sabiedrībai, skolai, ģimenei un skolēnam.

Vai skolu direktoru nevajadzētu nomainīt (neatkarīgi no viņa partijas piederības), ja viņa vadītā mācību iestāde mācību kvalitātes ziņā stagnē, piemēram, vairāk nekā piecus gadus? Vai līdzīgi tas varētu būt arī ar Izglītības pārvaldes vadību?
Lai apgalvotu, ka kāda izglītības iestāde stagnē, ir jābūt kritērijiem, pēc kuriem tas tiek mērīts, kā arī faktiem, kas par to liecina. Jebkuru darbinieku, arī direktoru, viņa darba devējam ir iespējams atbrīvot no darba par Darba likumā noteiktajiem pārkāpumiem un likumā noteiktajā kārtībā.

Braucot pa Liepājas-Rīgas šoseju jau vismaz gadus desmit var redzēt, ka Grobiņas ģimnāzijai ir sakopta apkārtne, labs sporta laukums. Tajā pašā laikā virknei Liepājas vidusskolu sporta laukums un skolas apkārtne gadiem izskatījās pēc nolaistas pļavas. Relatīvi tas neprasa daudz līdzekļu, un varēja iztikt bez Eiropas miljoniem, lai sakārtotu teritoriju. Vai tas visu laiku nav bijis attieksmes jautājums? Kā ar šīm lietām bijis jūsu skolā?
Jautājums pats par sevi ir uzdots pagātnes formā. No tā secinu, ka jautājuma uzdevēji atzīst, ka situācija mūsu pilsētā ir ievērojami uzlabojusies.

Jūsu vidusskolas ēka, līdzīgi Liepājas 1.ģimnāzijai, ir savesta kārtībā. Vai un kā domājat savest kārtībā pašu galveno – skolas izglītības kvalitāti?
Kā minēju iepriekš, vispirms ir skaidri jānodefinē, kas tiek saprasts ar jēdzienu “izglītības kvalitāte”. Darbs pie skolas izaugsmes, arī pie sasniegumiem, ir mūsu ikdiena. Regulāri analizējam izglītības procesu, tā dažādos aspektus un rezultātus. Priecājamies par panākumiem un labajiem rezultātiem tajās jomās, kurās tie ir, domājam, kā uzlabot tās jomas, kurās konkrētajā mācību gadā ir bijušas problēmas. Tas ir nepārtraukts process. Esam lepni, priecīgi un pateicīgi par vecāku uzticību mūsu skolai.

Manuprāt, vissvarīgākais 21.gadsimtā, ir spēja pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem un dzīvot tajos, vienlaicīgi nezaudējot cilvēcību, cieņu pret sevi un citiem, spēju atbildēt par izdarīto un arī neizdarīto, kā arī ļoti daudz citas kvalitātes, ko nevar izmērīt ar centralizēto eksāmenu palīdzību.

Ja svarīgi būtu tikai šo eksāmenu rezultāti, tad viss būtu vienkārši!

*Visu skolu direktoru atbildes publicējam pilnībā! – irliepaja.lv.