Lasīšanai virtuālajā vidē pieejama žurnālista un producenta Dr. philol. Jura Millera grāmatas "Manas dzimtas vēsture" pirmā daļa. Rakstot šo pētījumu, autors ne reizi vien apmeklējis arī Liepāju, jo dzimtas vēsture saistīta gan ar filozofa Imanuela Kanta jaunākā brāļa meitu, kura bijusi cieši saistīta ar Liepāju, gan ar Sv.Annas draudzes mācītāja Šēna dzimtu un šīs pašas draudzes mācītāju Rotermundu, pirmās bibliotēkas dibinātāju Liepājā.

Kā portālam irliepaja.lv sacīja pats grāmatas autors, "Manas dzimtas saiknes ar Liepāju ir vairāku gadsimtu garumā un pa vairākām līnijām, pirmajā daļā ir tā, kuru saucu par savu "baltvācu līniju", bet trešajā ir latviskā līnija, kuras pārstāvji arī ir saistīti ar Liepāju, piemēram, ar šīs puses Brīvības cīņām."

Millers izpētījis, ka Imanuela Kanta jaunākā brāļa, Jelgavas mācītāja un skolotāja Johana Heinriha Kanta meita Henriete savā laikā apprecējusies ar Liepājas muitas priekšnieku Štuartu, kurš bija ticis pie muižnieka titula un arī Diždāmas muižas Liepājas pusē. Štuartam piederējis arī nams Liepājā, Helēnas, tagad Friča Brīvzemnieka ielā 36.

Viens no mācītāja Šēna dzimtas pārstāvjiem – Alfrēds Eduards Pauls Šēns – bijis Liepājas Nikolaja ģimnāzijas virsskolotājs, sarakstījis vairākas grāmatas par Liepājas vēsturi un arhitektūru, piemēram, "Liepājas vēstures studijas", "Liepājas ēku tipi", par Liepājas muzeja 50 gadu jubilejas svinībām 1891. gada 20. janvārī.

"Šēnu vārds parādās arī I pasaules kara laikā, viens no Šēniem bijis Kolčaka adjutants," stāsta Millers. "Un milzīgs paldies Liepājas muzejam, kura krājumos atradām mācītāja Karla Rūdolfa Alberta Šēna portretu!"

Karls Rūdolfs Alberts Šēns. Foto no Liepājas muzeja krājuma.

Savas dzimtas vēstures grāmatā Millers apraksta arī krievu dzejnieka Mihaila Ļermontova dzimtas saiknes ar Milleru dzimtu un arī ar Liepāju.

"Ļermontovu dzimta oficiāli ir dzīvojusi Liepājā!"

Kā pastāstīja Millers, šobrīd viņš strādā pie jauna projekta – tūrisma maršruta "Kanta taka Latvijā" izstrādes, kas būs veltījums Imanuela Kanta 300 gadu jubilejai, un arī tajā būs iekļauta Liepāja.

Pēc Millera sacītā, bez jau pieminētā nama Brīvzemnieka ielā Liepājā ir vēl viens – nams Sporta ielā 1, kas arī saistīts ar Kantu ģimeni, jo tajā savulaik atradušies vairāki Kantu dzimtas artefakti, piemēram, no Kēnigsbergas atvesta servīze.

Nams Friča Brīvzemnieka ielā 36, kurā dzīvojusi Imanuela Kanta jaunākā brāļa Johana Heinriha Kanta meita Henriete Štuarta ar ģimeni.

"Manas dzimtas vēsturi" šobrīd iespējams lasīt virtuāli, un autors vāc ziedojumus, lai grāmatu varētu iznākt arī nodrukātā veidā (Liepājas pašvaldība lūgumu atbalstīt šo izdevumu esot noraidījusi).

Juris Millers savā mājaslapā par grāmatu saka tā: ""Manas dzimtas vēsture" veidota kā aizraujošs dokumentāls ģenealoģisks detektīvs, kas vēsta par dzimtas vēsturi kopš 1490. gada Kēnigsbergā, pievēršot uzmanību katram ievērojamākajam dzimtas pārstāvim. Gadsimtu gaitā dzimta ir saradojusies ar Imanuela Kanta, Mihaila Ļermontova, Nikolaja Rēriha un daudzu citu pasaules vēsturē nozīmīgu personību dzimtām un ģimenēm.

Kurzemes atzara vēsture aizsākās 1785. gadā, kad no Kēnigsbergas uz Kurzemes hercogisti pārcēlās Martins Benjamins Mellers, kurš te kļuva par dzimtas Kurzemes atzara ciltstēvu.

Šobrīd lasītājiem tiek piedāvāts dzimtas vēstures pirmais sējums, aicinot arī papildināt grāmatas saturu ar faktiem, komentāriem un ieteikumiem.

Pirmais sējums, ko piedāvāju jums, apkopo ziņas par mana tēva dzimtas (Melleri) pirmsākumiem Kēnigsbergā (kopš 1490. gada), ļaujot izsekot vispirms visu dzimtas atzaru gaitām Vācijā un Austrumprūsijā, bet kopš 1785. gada – arī Kurzemē.

Otrajā sējumā tiks apkopota informācija par gleznotāju Johanu Lēberehtu Eginku, ar kuru mani vieno asinsradniecība caur viņa māti (Eginks bija ārlaulības bērns, viņa tēvs – brīvkungs fon Knigge) un viņa tēva dzimtu – fon Knigges savā laikā saradojās ar visām nozīmīgākajām baltvācu aristokrātiskajām dzimtām – Bīroniem, fon der Rekēm, fon Mēdemiem, fon Līveniem, fon Ostenzakeniem, fon Firksiem, u.c., veidojot arī ciešas asinsradniecības saiknes ar Hohencolleru karaļnamu un Nīderlandes karaļnamu.

Trešajā sējumā tiks apkopota manas dzimtas "latviskās puses" vēsture, pētot Milleru (Bērze, Līvbērze, Jelgava), Dobeļu (Kuldīga, Gramzda, Liepāja), Kulbaru (Snēpele, Laidi, Kuldīga), Rērihu (Liepāja) u.c. dzimtas."

Grāmatas pirmais  sējums ir lasāms ŠEIT.