Dzelzceļš Latvijas teritorijā pastāv jau vairāk nekā 160 gadus, stacijas – gandrīz tik pat ilgi. Dzelzceļa stacijas nenoliedzami ir vēstures notikumu liecinieces un tām ir bijusi arī būtiska sociālā loma iedzīvotāju dzīvē – tās kalpoja par satikšanās punktu. Savulaik tajās mutuļoja cilvēku pūļi un tika piedzīvotas gan smeldzošas šķiršanās, gan negaidītas tikšanās. Mūsdienās, izkāpjot no vilciena, pasažieri visbiežāk steidzas savās gaitās, savukārt, tie, kas ierodas uz vilcienu, nereti atnāk īsi pirms vilciena atiešanas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) īpašumā esošajām stacijas ēkām katrai ir sava vēsture, savs stāsts, turklāt nereti tās ir arhitektūras meistardarbi. Lai iedzīvotājiem radītu interesi par stacijas ēkām, kā arī lai plašākai sabiedrībai būtu iespēja uzzināt par to vēsturi, LDz šī gada sākumā sāka veidot video sēriju par stacijām, kuras joprojām darbojas un ikdienā kalpo kā pasažieru apmaiņas punkts.

Video stāstus par interesantiem un vēsturiski nozīmīgiem dzelzceļa infrastruktūras objektiem, veido LDz Iekšējās komunikācijas daļas darbinieki, bet stāstnieka lomā ir iejuties LDz industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.

Nu tapis interesants video arī par Liepājas staciju, kuru aicinam noskatīties.

Kā teikts anotācijā, dzelzceļš un Liepāja ir nesaraujami saistīti kopš 1871.gada, kad ekspluatācijā tika nodots Liepājas – Kaišadores dzelzceļš. Tas tika būvēts Liepājas ostas attīstīšanas nolūkā un arī šodien "Latvijas dzelzceļa" galvenie sadarbības partneri ir Liepājas ostā bāzētie uzņēmumi.

20. gadsimtā Liepāja kļuva par ievērojamu dzelzceļa mezglu. To noteica gan Liepājas stratēģiskā nozīme un plaša militāro formējumu pārstāvniecība, gan daudzie šaursliežu dzelzceļi, kas no Liepājas tika uzbūvēti uz Aizputi, Kuldīgu un Rucavu. 1929.gadā tika pabeigta arī Liepājas – Glūdas – Jelgavas platsliežu dzelzceļa būvniecība.

Savukārt 1871.gadā celtā apjomīgā stacijas ēka bija kļuvusi par ceļojuma sākuma vai beigu punktu arī daudziem pasažieriem.