Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien Liepājā vārda dienu svin 12 Dagmāras, 2 Margas un 7 Margitas.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas ceļojošā leļļu teātra „Maska” direktoru, aktieri un režisoru Pēteri Trupu.

Cik ilgi jau esat liepājnieks?
Esmu dzimis rīdzinieks, bet Liepājā dzīvoju kopš 1977. gada, pabeidzu 8. klasi Liepājas Raiņa 6. vidusskolā un pēc tam atkal atgriezos Liepājā 1989. gadā.

Kas esat pēc profesijas?
Režisors.

Kas pašlaik ir aktuālākais darbā?
Nu jau 18 gadus esmu Liepājas ceļojošā leļļu teātra „Maska” direktors,  dramaturgs un aktieris. Pa šiem gadiem jau ir iestudētas 19 manas oriģināllugas. Top arī jauna izrāde. Kā arī braukājam pa viesizrādēm.

Kad šī luga būs redzama pārējiem?
Es domāju, ka rudenī.

Uz kuru valsti rīt dotos, nedomājot, ja būtu tāda iespēja?
Brazīliju. Negribētu tur dzīvot, bet tikai paviesoties. Esam bijuši ceļojumos pat mēnesi prom... Negribas nekur citur dzīvot – mājas paliek mājas. Māju sajūta ir neatņemama sastāvdaļa. Finansiālu apsvērumu dēļ cilvēki brauc prom, bet saņemt mazliet lielāku algu nekā šeit un kļūt par vergu nav īsti pieņemami. Tad jau labāk mēģināt darīt kaut ko šeit par mazāku algu. Un nebraukt prom no Latvijas, jo latviešu valodā runā tikai šeit (smaida).

Spilgtākā epizode no bērnības?
Par stabulīti, ko arī esmu iestudējis izrādē „Brīnumstabulīte”. Veselu gadu gribēju koka stabulīti, spēlēt nemācēju, un, kad to saņēmu, visiem bija tā apnicis to spēlēdams, līdz nācās no tās šķirties.

Kādas idejas vēlāties tuvākajā vai tālākajā laikā realizēt?
Izrādes darbs neapstājas nevienu mirkli. Tad mēs paliktu brīvi, bez darba, un kas tā par dzīvi? Jo vairāk strādā, jo interesantāk dzīvot.

Vai varat teikt, ka esat darbaholiķis?
Tā varētu teikt. Pēdējā laikā cenšos arī sev atvēlēt nedaudz laika...

Kas ir jūsu vaļasprieki?
Darbs ir mans hobijs. Nesanāk daudz laika hobijiem, kaut gan visai bieži relaksācijai kaut ko izgatavoju no koka.

Kāds ir bijis pēdējais izaicinājums?
Izaicinājums? Faktiski katra jauna izrāde ir jauns izaicinājums. Jo radīt kaut ko jaunu jau vien ir izaicinājums, tas nav paņemt vienkārši piesēsties un uzrakstīt.

Kā Jūs raksturotu liepājniekus?
Liepājnieki, liepājnieki – normāla ziemeļu tauta (smejas). Liepāja tiek lutināta ar kultūras pasākumiem, notiek ļoti daudz kultūras aktivitātes. Es uzskatu, ka liepājnieki tiek ļoti lutināti, tāpēc arī zinoši un prasīgi skatītāji.

Ko Liepājā vajadzētu pamainīt?
Ielas. It kā jau centrālās ielas ir salabotas, viss notiek, bet Liepājā, vienā no lielākajām pilsētām Latvijā, ir tik daudz ielu ar grants segumu, kas nav salabotas un pa pilsētu jābrauc kā pa laukiem. Lai būtu salabotas ne tikai centrālās ieliņas, bet arī sānu ieliņas.

Kur Liepājā ir visskaistākā vieta?
Manas mājas.

Kur Liepājā vislabāk var atpūsties?
Arī mājās un, protams, pie jūras. Lai gan pie jūras sanāk pabūt diezgan reti, jo esam ceļā visu gadu. Viss notiek pa ceļam. Pēdējos gadus nebraucam nekur tālāk, tikai pa Latviju – ar to jau pietiek.

Kur ir visatsaucīgākā publika?
Krievijā (smejas). Latvijā arī, protams. Nesen mums bija izrāde Latvijas krieviem, kas dzīvo Rīgā un arī latviešiem – Rīgā. Ļoti jauka publika bija.

Ko novēlat šīs dienas svinētājiem un svinētājām?
Visām sievietēm un meitenēm novēlu svētkus, jo daudzus gadus nesvinēja, aizbildinoties, ka tie ir padomju svētki. Bet tie nav padomju svētki, tie ir svētki sievietēm!

Kā sveicat sava kolektīva dāmas?
Mīļi (smaida).

Kādu dāvanu gribētu saņemt savā dzimšanas dienā?
Jebkuras dāvanas ir labas. Par jebkuru dāvanu vajag priecāties.

Visjaukākā dāvana, ko esat saņēmis?
Visjaukākā dāvana ir tad, kad draugi atnāk.

Kā plānojat pavadīt dzimšanas dienu?
Laikam mājās, starp viesizrādēm. Pārāk bieži savas dzimšanas dienas svinēju viesnīcās. Tagad gribas biežāk svinēt mājās.

 

Šodien dzimšanas dienā sveicam arī liepājnieci, Liepājas Universitātes studenti Lieni Buku.
Pašlaik jauniete mācās par pamatizglītības skolotāju un stāsta, ka vasarā plāno doties auklīšu programmā "Au pair” uz Spāniju, kā arī nākamajā mācību gadā pieteikties studentu apmaiņas programmā "Erasmus” un doties, piemēram, uz Zviedriju.

Viņa noteikti vēlas strādāt profesijā, kuru pašlaik apgūst, jo ļoti patīk darbs ar bērniem, Joprojām ir patīkamas atmiņas no pagājušajā vasaras prakses, kas bija Kuldīgas nometnē. Liepājniece ir ļoti daudzpusīga persona, ko apliecina viņas dažādie hobiji – peldēšana, ceļošana, gleznošana, braukt ar riteni, atpūsties ar draugiem, fotografēšana, iepirkšanās.

Jubilāre atzīst, ka pat pārnākot mājās nevar nosēdēt mierā ne mirkli un radusi visus darbus veikt savlaicīgi, nevis atlikt uz pēdējo brīdi. Taujājot, kur meitene rod spēku un iedvesmu darboties, viņa atbild: "Tā (iedvesma) tā kā pati atnāk, brīžiem es to arī gaidu. Esmu visu laiku kustībā. Citi jautā, kā es visus darbus varu apvienot. Nevaru iedomāties sevi, ka pārnāku mājās un sēžu bezdarbībā.” "Vienozīmīgi esmu mērķtiecīga, punktuāla, ar gaumi, mīļa, izpalīdzīga, taupīga,” sevi raksturo jubilāre.

Mīļākais gadalaiks noteikti ir vasara, ar visām tām pakārtotām lietām. Vaicājot par vērtībām, Liene kā pirmo min ģimeni, draugus, veselību. Bērnībā Liene vēlējās būt veterinārārste, jo bijis žēl dzīvnieciņu. Taču domas mainījušās par profesijas izvēli, jo meiteni atbaidījuši skati, kas saistīti ar asinīm.
Kur Liepājā var atpūsties? Liene kā vienu no variantiem min klubu "Red Sun Buffet” un Liepājas teātri.

Pagājušajā 8. martā Liene saņēma ļoti sievišķīgu sveicienu no sava drauga, kas bija ieradies no citas pilsētas, lai pasniegtu rozes un šokolādi. Tas bija negaidīts pārsteigums, ko vēl tagad Liene atceras ar smaidu sejā.

Liepājniece uzskata, ka cilvēkam vajadzīgs otrs cilvēks, lai dalītos priekā un bēdās. Vaicājot, vai sociālās vietnes cilvēku ir vai nav padarījušas pārāk atklātu, viņa apstiprina: "Vairāk to attiecinu uz tviteri, kur cilvēki raksta pārāk privātas lietas, ko nevajadzētu citiem izpaust. Manuprāt, interneta vide ir padarījusi cilvēkus atkarīgus. Piemēram, šodien pasniedzēja stāstīja vienu piemēru – stāvējusi blakus diviem skolēniem un jautājusi, kur ir Torņkalns (atrodas Rīgā), taču skolēni atbildējuši, lai ieiet "Google" un apskatās (smaida). Nu jau ir tik tāli, ka nezina elementāras lietas. Te ir rezultāts, ka nelasa grāmatas...”.

Liepājieki viņas skatījumā šajā periodā ir diezgan padrūmi, ierāvušies sevī, pelēki. Šodienas svinētājām, jo īpaši savām kursa biedrenēm Liene novēl: "Lai izdevusies šī diena!”