Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien Liepājā vārda dienu svin 18 Rodrigo un 11 Rauli.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas Ceļojošā leļļu teātra "Maska" dibinātāju un režisori Agitu Trupu.

Pastāstiet, kas jums šobrīd ir visaktuālākais?
Šobrīd norit darbs pie leļļu kameroperas "Prieka noslēpums" - kameroperas libreta autors ir Pēteris Trups, savukārt mūziku komponējis Jānis Strazds. Šī kameropera tiek veidota Liepājas Ceļojošajam leļļu teātrim "Maska", sadarbojoties ar Liepājas kamerorķestri diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadībā, Ingrīdas Lūres Baleta un deju studiju un talantīgiem Liepājas jaunajiem solistiem. Kameroperas "Prieka noslēpums" sižets stāsta par meiteni vārdā Sniedze, kura ir pazaudējusi savu prieku. Kad Sniedze aizmieg, notiek brīnums – lelle atdzīvojas un dodas meklēt savas lielās draudzenes pazaudēto prieku. Ceļā tiek satikti gan labie, gan sliktie varoņi un katram no viņiem ir savs prieks. Piemēram, Burbis dzīvo purvā un viņa prieks ir dzīvot akacī un taisīt burbuļus un Sniedze saprot, ka šāds prieks viņai neder. Tas viss, protams, ir attiecināms uz mums, cilvēkiem – es nevaru paņemt jūsu prieku un jums uzdāvināt savu prieku. Izrādes beigas, protams, ir laimīgas un katrs ir atradis savu prieku!

Cik ilgi jau darbojas Liepājas Ceļojošais leļļu teātris "Maska" un ar ko tas atšķiras, piemēram, no Liepājas Leļļu teātra?

Liepājas Ceļojošais leļļu teātris "Maska" darbojas jau no 1994.gada 13.oktobra. Mēs, kopā ar Pēteri Trupu iestudējam un Pēteris arī raksta izrādes, kas mums pašiem bērnībā patika. Mūsu leļļu teātris ir patstāvīgs un darām to, kas mums patīk, ko vēlamies. Manuprāt, tas dzīvē ir svarīgākais!

Kā tiek atrasti galvenie tēli, sižeti?
Tas notiek dažādi. Piemēram, kad iestudējam jau zināmu lugu, kā "Buratīno piedzīvojumi", "Nezinītis" – sižets un galvenie tēli jau ir zināmi. Bet, pēdējos septiņus gadus, paši rakstām izrādes, jo tad varam vairāk izvērsties gan tēlos, gan sižetā – tas arī man liekas tas interesantākais! Kad tu sāc domāt par jaunu izrādi, zemapziņa jau strādā un galvenie tēli, notikumi atnāk. Varētu teikt, ka mēs joprojām esam vecmodīgi, jo vienmēr vēlamies, lai labie uzvar sliktos. Mums un arī skatītājiem patīk, kad ir skaistas dekorācijas, lelles, jo tagad jau ir iespējams dažādi eksperimentēt. Piemēram, ja lelle ir zaķis, tad tiešām zaķis, nevis "kastīte", kaut kas abstrakts. Protams, tā jau arī var būt, bet mēs esam palikuši pie tradicionālām, skaistām lellēm.

Kā jūs raksturotu savus skatītājus?
Manuprāt, nav tādas vietas Latvijā, kur mēs nebūtu aizveduši savas izrādes un lielākais morālais ieguvums ir tas, ka mēs sastopamies ar daudziem atsaucīgiem un labestīgiem cilvēkiem. Protams, krīzes periods arī ir uzlicis savu zīmogu, bet pašā pamatā Latvija ir vienkārši krietnu cilvēku zeme! Un mani tiešām pārsteidz, ja dzirdu, ka kaut kur ārzemēs par latviešiem ir sliktas atsauksmes.

Esmu daudz domājusi, kā aug mūsu nākamā paaudze. Bieži uz ielas var dzirdēt necenzētu valodu no 1., 2. klases skolēniem – mūsu nākotnes. Tādos brīžos es domāju par mūsu izrādēm un vēstījumu, kādu caur tām nododam: "Mīliet savu tuvāko; nedari otram to, kas pašam nepatīk", un rodas šaubas, vai mūsu izrādes aiziet līdz skatītājiem. Bet, runājot ar skolu pedagogiem, bērnu dārzu audzinātājiem, dzirdu, ka bērni to gaida! Leļļu teātris ir domāts visai ģimenei, ne tikai bērniem! Tas būs redzams arī kameroperā "Prieka noslēpums" – mazais saskatīs, to, ko viņš vēlēsies, savukārt lielais to, kas viņu uzrunās.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Minēšu citātu no gaidāmās kameroperas: "Prieks nav lieks, prieks nav nieks, katram jāatrod savs prieks!"