Liepājas bērnudārzā "Delfīns" pilnībā atjaunota apkures sistēma, kurā siltuma regulēšanu vada ar datora palīdzību, informē Domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.
Šis ir pirmais šāda veida eksperimentālais projekts Liepājas pašvaldības ēkām, lai saprastu, kā elektronika spēj nodrošināt telpu komfortu un siltumenerģijas patēriņa ekonomiju, informē Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.
Projekta ietvaros bērnudārzā 173 konvektori nomainīti pret radiatoriem, kas aprīkoti ar apvedcaurulēm. Uzstādītas elektroniski regulējamas termogalvas, sienu paneļi režīma kontrolei, centrālais vadības bloks, interneta rūteri un inteliģents cirkulācijas sūknis. Kopējās projekta izmaksas 44 569, ieskaitot PVN. Iekārtu ražotājs ir SIA "Mesh Robotics", darbus veica SIA "Vektra–21".
Līdz šim bērnudārza ēkas apkures sistēma bija viencauruļu ar konvektoriem katrā telpā, kas izslēdza jebkādas regulēšanas iespējas. Lai konkrētā telpā nodrošinātu nepieciešamo mikroklimatu, siltummezgla regulēšana bija jāveic pēc aukstākās telpas, kas citās telpās atsaucās ar paaugstinātu temperatūru. Tas radīja diskomfortu bērniem un neveicināja efektīvu siltumenerģijas izmantošanu. Energoefektivitātes rādītāji uzlabojās pēc ēkas siltināšanas 2010.gadā, bet bija skaidrs, ka ir iespējams panākt lielāku efektu.
Kā pastāstīja Mārtiņš Tīdens, apkures sistēma ēkā bija novecojusi un neefektīva, tāpēc bija skaidrs, ka, kā minimums, ir jāmaina radiatori un jānodrošina to regulēšana. Tomēr ir ļoti sarežģīti ikdienā manuāli veikt 173 radiatoru regulēšanu, lai tērētu siltumenerģiju tieši tik, cik ēkai nepieciešams. Tagad mehāniski ar roku vairs nekas nav regulējams, visas darbības veic datorā un nosaka temperatūru katrai telpai atsevišķi, pēc nepieciešamības. Piemēram, atverot logu, radiatora (un arī citu radiatoru šajā telpā) vārsts automātiski aizveras un pēc loga aizvēršanas tas atveras aptuveni pēc 15 minūtēm. Ja to nedara, tas nozīmē nevajadzīgu siltumenerģijas patēriņu.
Termogalvas ir arī adaptīvas. Tas nozīmē, ja darba laiks, piemēram, ir no 7.00 – 18.00, tad precīzi šajā laikā tiks nodrošināta telpā uzdotā temperatūra un iekārta pati izrēķinās, cikos vārsts ir jāatver, lai tieši 7.00 būtu dienas temperatūra un pēc 18.00 tā pārietu uz nakts temperatūras režīmu. Vadu nav, vienīgā neērtība ir reizi divos gados nomainīt baterijas. Pavisam vienkārši ir uzdot sistēmai strādāt nakts (ekonomiskajā) režīmā brīvdienās un svētku dienās.
"Prieks, ka modernās iekārtas tiek ražotas tepat Latvijā, ir padomāts arī par drošību gadījumam, ja pazūd internets vai nedarbojas serveris. Ļoti ērti ir veikt analīzi pēc sistēmas veidotajiem grafikiem, kā arī pēc nepieciešamības veikt izmaiņas", saka Tīdens.
Šajā apkures periodā tiks analizēta sistēmas darbība, veikti ekonomijas aprēķini investīcijas atmaksāšanās perioda noteikšanai un izdarīti secinājumi.


























