Domes sēdē 18. februārī deputāti pieņēma lēmumu par Peldu ielas posma no koncertdārza "Pūt, vējiņi!" līdz Kūrmājas prospektam pārdēvēšanu Miķeļa Valtera vārdā, kā arī sabiedriskās apspriešanas izsludināšanu par šo lēmumu.


Kā domes sēdē skaidroja vicemērs Atis Deksnis, jautājums par ielas nosaukšanu ievērojamā valstsvīra vārdā atkal aktualizējās pērn, kad Miķeļa Valtera mirstīgās atliekas no Francijas tika pārapbedītas Latvijā, Pirmajos Meža kapos. Toreiz Valtera tuvinieki Liepājas muzejam dāvināja no Francijas atvesto kapa plāksni. Šiem notikumiem sekoja diskusija par Valtera vārda piešķiršanu kādai no ielām. Šādas diskusijas gadu gaitā bijušas ne viena vien, taču līdz šim beigušās bez rezultāta. Šoreiz diskusijā iesaistījusies arī Prezidenta kanceleja, kas aicinājusi Liepājas pašvaldību jautājumu beidzot atrisināt.


Sabiedriskā apspriešana plānota trīs nedēļu garumā pēc izsludināšanas, un pēc tam, kā rosināja vicemērs Gunārs Ansiņš, domes sēdē vēl līdz Miķeļa Valtera dzimšanas dienai, kas ir 7. maijā, būtu jāpieņem lēmums par ielas nosaukumu.


2012. gadā Liepājas domes Kultūras komisija vienbalsīgi atbalstīja muzeja ierosinājumu iemūžināt ievērojamā valstsvīra Miķeļa Valtera piemiņu, nosaucot viņa vārdā ielu aiz Jaunā tilta, taču komisijas lēmums neguva atbalstu.


Portāls irliepaja.lv vairākkārt rakstījis par to, ka Liepājā ir jābūt Miķeļa Valtera vārdā nosauktai ielai.


Uzziņa
Valstsvīrs Miķelis Valters bija Latvijas pirmais iekšlietu ministrs, politiķis, diplomāts, žurnālists un literāts. Viņam bija nozīmīga loma Latvijas neatkarības idejas formulēšanā un valsts dibināšanā. No 1919. gada oktobra bija diplomātiskais pārstāvis Itālijā, 1921. gada martā – ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Itālijā, no 1921. gada novembra – arī nerezidējošais ministrs Spānijā un Portugālē. Valters bijis ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs arī Francijā, Polijā, Ungārijā Beļģijā un Luksemburgā, kā arī konsuls Karaļaučos.


Valter dzimis 1874. gada 7. maijā Liepājā, te audzis un sācis skoloties, bija burtliča māceklis, tad sāka strādāt dzelzceļa darbnīcās, absolvēja Liepājas reālskolu, un pēc tam devās uz Vāciju, kur turpināja izglītoties Berlīnes universitātē, bet pēc tam – Cīrihes un Sorbonas universitātēs.