Klajā nācis leģendārā liepājnieka Herberta Cukura grāmatas „Mans lidojums uz Gambiju” atkārtots izdevums.

Herberta Cukura piemiņas fonds sadarbībā ar biedrību „Latvietis” laidis klajā leģendārā aviatora, liepājnieka Herberta Cukura grāmatas „Mans lidojums uz Gambiju” atkārtotu izdevumu.

Grāmata stāsta par Latvijas visu laiku ievērojamākā aviatora Herberta Cukura lidojumu uz seno Kurzemes hercogistes koloniju— Gambiju. Tajā slavenais lidotājs fiksē savas ceļojuma piezīmes un iespaidus.

Kā portālam pastāstīja Herberta Cukura piemiņas fonda valdes loceklis Rolands Augšpuls, grāmata izdota ar Cukura piederīgo atbalstu.

Ieņēmumi no grāmatas pārdošanas tiks izlietoti leģendārā aviatora piemiņas iemūžināšanai, kā arī Latvijas brīvības cīnītāja mirstīgo atlieku pārvešanai no Brazīlijas uz dzimteni, lai pārapbedītu Brāļu kapos.

Grāmatas prezentācija paredzēta 16.maijā, pulksten 16.00 Rīgā, Latvijas Kara muzejā, pēc tam tā nonāks tirdzniecībā.

Fonda pārstāvji tuvākajā laikā nolēmuši prezentēt grāmatu arī Cukura dzimtajā Liepājā.

Liepājā dzimušais Cukurs savā paša būvētajā lidmašīnā C-3 „Kurzemes hercogiene”, 1933.gada augustā izlidoja uz tālo Gambiju.

Cukurs uzskatīja, ka viņa lidojums ir ne tikai milzīgs lidotāja pašapliecinājums, bet arī visas Latvijas aviācijas gods un prestižs, tāpēc jebkādu atgriešanos Latvijā viņš izslēdza, neskatoties uz dažādām tehniskām ķibelēm, kuras viņu vajāja visu tālā lidojuma laiku.

Pārlidojums uz Gambiju bija svarīgs arī tādēļ, ka tas bija simbolisks akts kurzemnieku lepnumam par hercogisti un  hercogu Jēkabu, kas valdīja no 1642. līdz 1682. gadam.

Cukurs bija kurzemnieks, tāpēc viņa romantiski patriotiskās jūtas bija saprotamas.

1933.gada 3.novembrī „Kurzemes hercogiene” sasniedza seno Kurzemes koloniju.

Ceļš uz mājām Cukuram bija smags un grūts, un tikai 1934.gada 17.maijā lidaparāts izlidoja finiša taisnē —  no Austrumprūsijas uz Liepāju.

Liepājā ātri izplatās ziņa, ka Cukura pilotētā lidmašīna tuvojas Liepājai, un  ap pulksten 19 Liepājas Kara ostas lidlaukā sapulcējušies jau vairāk nekā 7000 liepājnieku. Blakus skrejceļam bija sakurināti trīs lieli ugunskuri, lai atvieglotu C-3 nosēšanos.

Drīzumā Liepājas debesīs arī parādījās lidmašīna, par kuru ik dienas tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju lasīja „Jaunākajās ziņās”. Cukura lidmašīna apmeta ap Liepāju vairākus goda apļus un tad nolaidās ļaužu pārpilnajā lidlaukā.

Pēc tam sekoja slavas pilnais lidojums uz Japānu, un Cukurs tā laika Latvijā kļuva par kulta personu.

Mūža nogali viņš pavadīja Brazīlijā, kur vadīja ar tūrismu saistītu uzņēmumu.

Emigrācijas laikā viņš Cukurs kļuva par apmelošanas un kūdīšanas kampaņas upuri, kuru veica ietekmīgas ebreju cionistu organizācijas, apgalvojot, ka Herberts Cukurs personīgi vainīgs 30 000 ebreju nogalināšanā Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā.

Lai gan Cukurs savu nevainību pierādīja Brazīlijas Federālajā tiesā, un, turklāt, no nāves personīgi bija izglābis vairākus ebrejus, cionistu naids pret viņu nerimās.

1965.gadā Izraēlas slepenā dienesta „Mossad” algoti slepkavas viņu sadistiski noslepkavoja Urugvajas galvaspilsētā Montevideo.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Herberta Cukura piederīgie un partija „Nacionālā Spēka Savienība” aicināja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru izmeklēt ievērojamā latvieša nežēlīgo slepkavību un pieprasīt Izraēlai sodīt slepkavas.

Šie centieni palika bez rezultāta.