Ar Vēsturisko ērģeļu svētku noslēguma koncertu Rīgas Domā 14.oktobrī noslēgsies ziedojumu vākšanas akcija Liepājas Sv.Annas baznīcas ērģeļu atjaunošanai.

Pirms tam II Vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija – ērģeļu zeme" koncerts izskanēja aizvadītā 17. Liepājas ērģeļmūzikas festivāla ietvaros, un arī tajā tika vākt ziedojumi Sv.Annas baznīcas ērģelēm. Tāpat arī ērģelnieces Ilonas Birģeles rīkotajos koncertos Kuldīgas Sv. Katrīnas Dievnamā, kas izskanēja augusta nogalē, un vēl piecos koncertos Viļakā, Lizumā un citur Latvijā. Koncertu Annas dienā, 26. jūlijā, Liepājas Sv.Annas baznīcā sniedza arī ērģelniece Vita Kalnciema, iesaistot meitu Lieni Andretu un Liepājas mūziķus.

Tikai trīs instrumenti
Latvijas teritorijā atrodas tikai trīs vēsturiskās četru manuāļu ērģeles: Rīgas Domā (1884), Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē (1885) un Liepājas Sv. Annas baznīcā (1913).

Zināms, ka Sv. Annas baznīcas ērģeles ir trešās lielākās. 1913. gadā tās pēc komponista un ērģelnieka Alfrēda Kalniņa iniciatīvas un saskaņā ar viņa izveidoto koncepciju uzbūvēja viena no tolaik slavenākajām vācu ērģeļbūves firmām "E.F.Walcker & Co". Šī firma Latvijā būvējusi arī Rīgas Doma ērģeles, Latvijas Universitātes Lielā aula ērģeles, Cēsu Sv. Jāņa, Rīgas Lutera, Mārtiņa, Sv. Pāvila un vēl vairāku citu baznīcu ērģeles.

Kamēr Rīgas Doma un Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles tiek regulāri koptas, restaurētas, un to stāvoklis ik pēc zināma laika tiek dokumentēts, tikmēr Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģeles jau vairāk nekā desmit gadus atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, faktiski ir neskanošas. Pēdējo reizi koncertā tās varēja dzirdēt 2005. gada rudenī.

Ļoti vērtīgs
Pirms 26. jūlija koncerta ērģelniece Vita Kalnciema rakstīja:

"Jāuzsver Sv. Annas baznīcas ērģeļu unikalitāte un nozīmīgums Latvijas kopējā ērģeļu ainavā! Laikā, kad šis instruments tika būvēts, Latvijā un tieši Liepājā jau bija tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 131 reģistru balsīm Sv. Trīsvienības baznīcā, tomēr franču mūzikas atskaņošanai tās komponistam un toreizējam Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģelniekam Alfrēdam Kalniņam nelikās gana labas, tādēļ Sv. Annas baznīcai viņš izveidoja īpašu ērģeļu koncepciju pēc tolaik moderno franču ērģeļu parauga. Šādu ērģeļu ne Latvijā, ne citur Baltijā nav. Gan ērģelnieku, gan ērģeļu meistaru skatījumā instruments ir ļoti vērtīgs! Šāda apjoma jaunu stabuļu ērģeļu būve mūsdienās maksātu vairākus miljonus eiro".

Steidzami nepieciešama glābšana
Ērģelniece arī saka: "Lai šo unikālo instrumentu spētu saglabāt arī paaudzēm, kuras nāks pēc mums, lai šīs ērģeles kalpotu gan kā sava laika vēstures liecība un kultūras mantojums, gan arī kā pilnvērtīgi izmantojams instruments draudzes dievkalpojumos un koncertos – Liepājas ērģeļmūzikas festivāla un visas Latvijas koncertdzīves bagātināšanai daudzu turpmāko gadu desmitu garumā, šobrīd absolūti nepieciešama un steidzama ir šo ērģeļu glābšana un restaurācija! Jo ilgāk instruments netiek lietots un kopts, jo sarežģītāka un finansiāli nepateicīgāka pēc tam ir tā restaurēšana.

Lai ērģeļbūves speciālisti varētu veikt ērģeļu atjaunošanai nepieciešamos instrumenta izpētes un sagatavošanās priekšdarbus, izstrādāt atbilstošo dokumentāciju un novērtēt kopējās ērģeļu restaurācijas izmaksas, protams, ir vajadzīgi finanšu līdzekļi un projekta gaitā – arī cieša sadarbība gan ar Sv. Annas draudzi, gan ar citiem Liepājas draugiem".

Draudzei pietrūka naudas
Sv.Annas baznīcas draudzes loceklis un kādreizējais tās priekšnieks Jānis Vilnītis irliepaja.lv atzina, ka daļēji ir taisnība, ka ērģeles sabojātas dievnama remontu laikā. "Ne pēdējā, bet iepriekšējo remontu laikā pāris stabules tikušas saplacinātas. Iespējams, ka arī putekļi bojājuši ērģeles, lai gan pēdējā remonta laikā tās bija iepakotas un tā arī nav galvenā lieta."

Pēc Vilnīša sacītā ērģelēs izmantotais vara sakausējums ir ārkārtīgi jūtīgs pret ārējo apstākļu ietekmi: "It kā ciets materiāls, bet tajā pašā laikā – tas nav tērauds." Tāpat ērģeļu konstrukcijā izmantotas ādas sloksnītes, kuras arī nav izturīgas pret karstumu un sausumu. Ērģeļu skanējumu mazliet izdevies uzlabot, ieviešot īpašu mitrināšanas režīmu, draudze arī salabojusi instrumenta mehānisko daļu un motoru, taču "ir vajadzīgs kapitālais remonts", atzīst Vilnītis. Remontu drīkst veikt tikai sertificēts ērģeļu būvnieks, un tādu nav daudz. Kad pirms gadiem 10 – 12 ērģeļu būvnieks Jānis Kalniņš apsekojis instrumentu un sastādījis tāmi, tā sniegusies pāri simts tūkstošiem latu. Draudze sameklējusi lētāku meistaru Lietuvā, taču tāme bijusi tikai par pārdesmit tūkstošiem mazāka.

"Tas mums tik un tā nebija pa spēkam."

Uzziņa
Ziedojumi ar atzīmi "Ziedojums Liepājas Sv.Annas ev. lut. baznīcas ērģelēm" ir ieskaitāmi sekojošā draudzes kontā: LV28UNLA0050018017806 (bankas kods UNLALV2X), reģ.nr.90000097406.