Bija 1910. gada 14.  maija rīts, kad būvuzņēmēja M. Gordina būvfirmas "Morduha Joselis Gordins" mūrniekzellis Jēkabs Kažoks svaigi sanaglotajā mūrjavas kastē iejauca pirmo kaļķu javas porciju. Turpat jau arī stāvēja Liepājas namīpašnieks Jēkabs Cinovskis (Cinovskij). Iepriekšējā gadā arhitekta L. Melvila projektu īres un veikalu mājai Peldu un Alejas ielu stūrī bija apstiprinājusi Liepājas būvkomisija (arhitekta autorība nav dokumentāli pierādīta).  


Pēc diviem gadiem celtnieku rosība bija norimusi, bet visiem


jau no tālienes pamanāma prāva un arī lepna, moderni un grezni aprīkota māja, gar kuru slaidā lokā no Peldu ielas Alejas ielā iegriezās tramvajs.

Cinovskim gan ar nama apsaimniekošanu tā īsti nevedās – kredītu parādi spieda garu, pat tad, kad Pirmajā pasaules karā banku aizdevumi bija "sadeguši" Krievijas revolūcijas krāsmatās. Turklāt namturi kā civilgūstekni vācu okupācija izsūtīja no Liepājas un viņš atgriezās tikai 1919. gadā.  J.Cinovskis nomira Liepājā, savā namā 1923. gada 17. jūnijā.


Nama fasādē Peldu ielas pusē redzams gadskaitlis "1947". Foto: irliepaja.lv.


Jau no 1913. gada, kad māju uzcēla, tās dzīvokļos iemitinājās pirmie naudīgie īrnieki – ebreju dakteris J. Švābs, diplomēts gaļas delikatešu un desu meistars Jēkabs Jankovskis no Rīgas, kā arī  1913. gadā no Pērnavas atbraukušais Annas baznīcas ērģelnieks un komponists Alfrēds Kalniņš.  


Desu un kūpinājumu meistaram gan piederēja arī māja Raiņa ielā 23, taču pēc iepriekšējā īpašnieka nāves Peldu iela pakāpeniski tika atpirkta no bijušā saimnieka mantiniekiem. Tur, ēkas pagrabā, Jankovskis ierīkoja ļoti modernu gaļas aukstās žāvēšanas kameru, kā arī visā apkārtnē populāru  garšīgu gaļas preču veikalu. Abās skārņu vietās J. Jankovskis nodarbināja 36 strādniekus . Viņam visā Kurzemē bija uzpircēju aģenti un mazo gaļas bodīšu turētāji.


Četrdesmitie gadi gaļas meistara ģimenei bija iznīcinoši. 1940.gada  27. augustā namu Peldu ielā 25/Alejas ielā 2 iekļāva to 806 nacionalizējamo māju sarakstā, kuras kā kapitālistiem   ekspluatatoriem nacionalizēja (atņēma) pirmās. 1941. gada 14. jūnijā komunisti uz Sibīriju izsūtīja Jankovsku vecāko dēlu un vedeklu. 1941. gada 26. jūnijā vācu bumbvedēju nomestā krava aizķēra un divās vietās aizdedzināja namu Peldu ielā 25. Māja pilnībā izdega – kopā ar iedzīvi, desinieka profesionālo aprīkojumu un saimniecības ēku. 1942. gadā Rīgā pēkšņi saslima un nomira jaunākais dēls Oskars. Liktenis iznīcinoši trāpīja pašu meistaru. 1943. gada 15. augustā, būdams vasaras atvaļinājumā savās lauku mājas Auru pagasta "Vīgantos",  saslima pats Liepājas desu meistars un, ievietots Dobeles slimnīcā, mira.


Nams Peldu ielā 25. Pastkarte no sabiedrības "Liepājas Atbalss" 1912. gadā izdotā pastkaršu komplekta.


Jāzepam Jankovskim un viņa darba mūžam nav atradusies vieta "Liepājnieku  biogrāfiskās  vārdnīcas" šķirkļos, kaut gan kopš 1913. gada viņš darbojies Liepājas latviešu savstarpējā palīdzības biedrībā, bijis tās valdes loceklis, dziedājis biedrības korī, atbalstījis materiāli teātra un baleta māksliniekus, ievērojamas naudas summas ziedojis Liepājas latviešu jauniešu izglītībai.


Bet stāsts par lielo krāšņo namu Peldu ielā ar to nebeidzas. Līdz 1947. gadam mājas izdegušais karkass skaudri atgādināja par kara postu. 1946. gada 27. novembrī pilsētas Izpildu komiteja pieņēma lēmumu par dzīvojamās un kopmītņu ēkas atjaunošanu un nodošanu PSRS Kara flotes kuģu remontu rūpnīcai Tosmarē. Celtniecības dokumentācijā fiksēts, ka tajā plānoti trīs četru istabu, septiņi divu un divi vairāku istabu dzīvokļi.


Apstākļos, kad simtiem liepājnieku bija spiesti dzīvot pārpildītos komununālos dzīvokļos,  19. Flotes k.daļas 95447 komandierim Kotlovskim, "Tosmares" direktoram Kravčenko, partorgam Laukam jaunie mitekļi patiesi likās kā dzīve komunisma sākumā.

Pēc plāna visos dzīvokļos paredzēja vienkāšas dēļu grīdas. Taču pienemšanas aktā fiksēts, ka dzīvokļos 900 m2 platībā ieklāts parkets un jumts segts ne ar darvotu papi, bet ar māla dakstiņiem.


Peldu ielas 25 namu bieži publiski apsūdz maldināšanā – uz galvenās fasādes lasāms gada skaitlis "1947", taču fasādes pirmā stāva viducī tagad jau nelasāmi uzraksts vēsta, "Šajā namā no 1911. līdz 1913. gadam dzīvoja PSRS tautas mākslinieks, komponists Alrēds Kalninš 1879. – 1951."


Alrēds Kalniņš Liepājā ir vienīgais, kuram veltītas divas piemiņas zīmes, otra atrodas netālu, pie mājas Kurzemes ielā 7, kur Kalniņš kādu brīdi dzīvoja vēlāk.