Viesnīcas "Promenāde" mākslas galerijā piektdienas vakarpusē notika lietuviešu gleznotāja Arvīda Kašauska personālizstādes atklāšana.

"Spilgti, profesionāli, veikli, reālā ainavā balstīti darbi, taču man tie šķiet pārāk racionāli, bez emocijām," spriež profesors, gleznotājs Aldis Kļaviņš.

Tik spilgtu darbu eksponēšana nebūtu viegla lielā telpā, atzīst Kļaviņš. "Lielā skaitā un plašā telpā būtu risks, ka tās nomāc pašas sevi, laime, ka "Promenādes" galerija neļauj ekspozīciju pārbāzt ar darbiem."

"Treknā, pastozā glezniecība, kad paletes nazis tiek izmantots vairāk nekā ota, ziežot krāsu uz audekla trekni  kā sviestu uz maizes, ir raksturīga daļai Viļņas akadēmijas absolventu. Šajā ziņā Kašausks ir tipisks savas paaudzes, savu laikabiedru pārstāvis. Tā nav masveidīga maniere, taču Kašauska darbi man atgādināja citu Viļņas akadēmijas absolventi – Giedri Riškuti, kura ir arī pastāvīga Kleinu vasaras plenēru dalībniece," secina Kļaviņš.

Mākslinieks atzīst, ka viņam traucē "trakā lakošana", proti, gleznas pārklāšana ar lakas kārtu.

"Manuprāt, tas darbam piedod tādu lētuma pieskaņu... Taču jaunajai paaudzei patīk, un ne tikai lietuviešu mākslinieku vidē. Lakas kārtas klāšana uz darbiem, šķiet, kļuvusi drusku par modes lietu, tāpat kā gleznošana ar paletes nazi – pērn plenērā Druskininkos biju kopā ar diviem Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, kuri arī bagātīgi nolakoja savas bildes."

Daina Vītoliņa, Liepājas muzeja māksliniece, Kašauska darbus raksturo kā "spilgtus, temperamentīgus, vitālus, no kuriem enerģija tā vien plūst..."

Izstādi apskatīt bija ieradušies arī Liepājas mākslinieki Benita Bitāne, Irina Tīre, Aivars un Inga Kleini, Pēteris Taukulis, Ginta Stavrovska, Mārtiņš Krūmiņš un citi.

Arvīda Kašauska gleznu kolekcijas eksponēšana Liepājā bija iespējama, pateicoties lietuviešu mākslinieka kolēģim un tikpat spilgtam māksliniekam, aizputniekam Jānim Kalnmalim. Izstādes atklāšanā viņš pastāstīja, ka iepazinušies, strādājot plenēros, bet pērn Kalnmalis lietuviešu kolēģi uzaicinājis uz Aizputes plenēru, un tur, plenēra izstādē, pirmoreiz Latvijā izstādīti vairāki Kašauska darbi. "Man patīk viņa gleznieciskās izteiksmes veids, gribēju, lai to redz arī citi," teic Kalnamalis.

Bez Aizputes plenēra izstādes iepriekš Kašausks Latvijā bijis pārstāvēts tikai vienu reizi un ar vienu darbu – Sv.Pētera baznīcā Rīgā Veisiejas Sv.Jurģa fonda gleznu kolekcijas izstādē “Labas!”. Nākamā gada sākumā Sv.Pētera baznīcas izstāžu zālē ieplānota Kašauska personālizstāde, pastāstīja Kalnmalis.

Kašausks piekrīt, ka spilgts triepiens ir raksturīgs lietuviešu mākslai. "Ar spilgtām krāsām gleznot ir daudz grūtāk, ja būsi bijis falšs, to uzreiz pamanīs. Bija laiks, kad pietika ar trim krāsām..."

Mākslinieks arī uzskata, spilgts krāsu triepiens noteikti saistīts ar emocijām. Tas īpaši raksturīgs plenēra darbiem, kas top maksimāli īsā laika periodā, tāpēc tajos nav iespējama racionāla analīze, spriež Kašausks.

Iespējams, mazliet esot pārcenties ar laku, taču – "olu nevar izcept bez eļļas". Rembranta gleznām esot bijušas pat četrdesmit lakas kārtas! "Pēc pāris gadiem šīs gleznas izskatīsies pavisam citādi, lakas spīdums būs pazudis," saka Kašausks, paliekot pie savas pārliecības, ka eļļas gleznas ir jālako.

Uzziņa
Arvīds Kašausks (Arvydas Kašauskas)
Dzimis 1959.gada 29.jūnijā Viļņā, Lietuvā.
1977–1982 mācījies Viļņas Mākslas institūta (tagad Mākslas akadēmija) monumentālās glezniecības nodaļā pie prof. Sofijas Veiverītes
1984–1990 nodarbojies ar Viļņas un apkaimes sabiedrisko ēku interjeru apgleznošanu
Kopš 1984.gada piedalās izstādēs
Šajā laikā bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes, tajā skaitā Itālijas pilsētas Fano Sv.Terēzas mākslas galerijā (2008), Sanmarino mākslas galerijā (2009).
Piedalījies grupu izstādēs Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Krievijā u.c.

Dzīvo un strādā Viļņā.