Liepājas Universitātes studiju programmas "Kultūras vadība" 2.kursa studente Sindija Ruzaiķe un viņas kursabiedrene Elizabete Irbe dalās iespaidos pēc Hektora Berlioza "Fantastiskās simfonijas" atskaņojuma diriģenta Aivja Gretera vadībā.

Sindija Ruzaiķe: "Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK. Berlioza "Fantastiskā"" ir lielisks veids kā pavadīt rudens tumšos vakarus pasakainā un mākslinieciskā kompānijā, baudot izcilu mūzikas fenomenu.

Koncerts sākās ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadu par to, kas ir Hektors Berliozs, kāds ir viņa dzīves gājums, kā arī ieskatu "Fantastiskās simfonijas" katrā no daļām, to specefektiem, tajā, ko sagaidīt vakara laikā. Stāstījums bija tieši tas, kas koncerta sākumā nepieciešams, jo ne visiem ir iespēja iepazīties ar padziļinātu stāstu par katru no daļām, turklāt neformālā stilā, kas radīja patīkamu gaisotni.

Simfonijas pirmā daļa ir viegla un gaisīga, patīkami sajust, kā diriģents Aivis Greters izpētījis to līdz mazākajai detaļai un katram instrumentam.

Klausoties otro daļu, tā vien gribējās laisties vieglā valša dejā un izdejot katru, noti, ko izspēlē talantīgie un profesionālie Simfoniskā orķestra mūziķi. Virtuozi izspēlētas balles emocijas, kā arī arfas radīja māksliniecisku un laikmetīgu gaisotni.

Trešā daļa ļoti mierīga, plūstoša, taču to atdzīvināja obojas un flautas solo, ko papildināja bungu rīboņa.

Ceturtās daļas noskaņa, lai arī stāsts par to nebija pārāk pozitīvs, bija gaisīga un optimisma pilna, un ļoti kontrastēja ar trešo daļu. Autors ir spējis negatīvajā saskatīt arī pozitīvos dzīves mirkļus, ko vērts atcerēties.

Piektā daļa intriģēja ar Oresta Silabrieža stāstīto par "skeletu grabēšanu", ko gaidīju visu simfonijas laiku un kas vijolniekiem arī izcili izdevās. Tāpat kā komponistam izcili izdevies iekļaut mūzikā kapu zvanus, kas it kā iezīmē dzīves beigas, taču kas ne vienmēr beidzas.

Pēckoncerta saruna ar klausītājiem. Orests Silabriedis (no kreisās) un Aivis Greters. Foto: Jānis Vecbrālis.

Šī bija mana pirmā pieredze, baudot simfoniskā orķestra koncertu, un tā ir izveidojusies ļoti pozitīva. Noteikti ieteiktu nekautrēties un baudīt ne tikai popmūziku un citus populāros mūzikas žanrus, bet doties arī uz klasiskās mūzikas koncertiem, kur ļauties mūzikai bez vārdiem un ļaut izpausties iztēlei. Tieši rudens un ziemas tumšais laiks ir piemērots, lai ļautos vieglai, mierīgai mūzikai iekštelpās, un liepājniekiem ir dota unikāla iespēja, jo ir gan savs Simfoniskais orķestris, gan koncertzāle, kur baudīt ceļojumus klasiskās mūzikas pasaulē".   

Arī Elizabete Irbe, kura, tāpat kā Sindija Ruzaiķe, Hektora Berlioza "Fantastisko simfoniju" un Liepājas orķestri klausījusies pirmoreiz, iesaka visiem gūt šo pozitīvo pieredzi: "Pateicoties lieliskajam Liepājas Simfoniskajam orķestrim, man visu simfonijas atskaņošanas laiku bija saprotama noskaņa, kuru komponists ir mēģinājis radīt. Viss koncerts norisinājās vienu stundu, un, lai gan mūsdienu pasaulē, kurai trūkst pacietības, visam ir jābūt ātram un īsam, man nevienā brīdī neradās doma paskatīties pulkstenī, lai saprastu, cik ilgi vēl koncerts turpināsies."