Tiem, kas piedalās festivālā, diemžēl nav iespējas redzēt citu festivāla dalībnieku izrādes – tu tikai aizbrauc, izdari savu darbu un brauc mājās, saka teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins. Lai to kompensētu, teātra vadītājs cenšas individuāli apmeklēt teātra festivālus dažādās valstīs. Foto: irliepaja.lv.


Augusta priekšpēdējā dienā autobuss ar Liepājas teātra ļaudīm atgriezās mājās no brauciena uz starptautisko mākslas festivālu "Trans/Misje Trójmorze" (Trīs jūru Trans/misijas) Žešuvā, Polijā. Liepājnieki šajā festivālā parādīja Elmāra Seņkova iestudējumu "Šekspīrs".


"Zāle bija pilna, cilvēki bija sanākuši ļoti daudz, un, kad runāju ar festivāla direktoru, Jans Novara teica, ka tā nav ar ielūgumiem saaicināta īpašā publika. Tie ir parastie skatītāji, kuri gāja uz teātra kasēm un, nopērkot biļetes, izvēlējās, uz kuru izrādi iet," portālam irliepaja.lv pastāstīja Liepājas teātra valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins.


Herberts Laukšteins: "Šis festivāls savulaik iecerēts kā tāds starpposms starp rietumu kultūru un austrumiem. Polija tomēr ir liela kultūras un mākslas zeme, un tur ir ļoti spilgtas personības gan kino, gan teātrī, gan tēlotājmākslā, un, arī atrodoties komunistiskajā zonā, viņi meklēja iespējas kontaktiem ar rietumiem.  Tāpēc arī tur radās tik daudz teātra festivālu. "Trans/Misje Trójmorze" piedalījās teātri gan no Polijas, gan Bulgārijas, Slovākijas, Čehijas, Slovēnijas, Rumānijas, Austrijas, Lietuvas, Igaunijas – diezgan plaša auditorija". Festivāla izrāžu skatītāji ir Žešuvas iedzīvotāji.


Herberts Laukšteins: "Skatījos, ka pilsētā dzīvo ap 150 000 iedzīvotāju un tur ir trīs profesionāli teātri. Interesants fakts, ka teātris, kurš rīko šo festivālu, dibināts 1944. gadā, tas ir kara laiks, fronte jau ir pārgājusi pāri Polijai, bet Berlīne vēl nav kritusi. Un pilsētas vadība dibina teātri! Redz, ko nozīmē, ja gudri cilvēki tiek pie teikšanas – viens no pirmajiem pasākumiem, lai atgrieztu pilsētu atpakaļ pie normālas dzīves, ir nevis dibināt rūpniecību, bet teātri. Jo iedzīvotāju psiholoģiskā veselība tomēr ir pirmajā vietā. Ja smadzenes, galva un emocijas ir sakārtotas, tad arī nāk tā fiziskā veselība."


Žešuvas festivāla rīkotāju dāvana Liepājas teātrim ar festivāla direktora Jana Novara speciālu veltījumu. Foto: irliepaja.lv.


Vietējos teātru festivālos liepājnieki piedalās vai ik gadu, bet tikai pēdējos desmit gadus, kopš teātrī ienāca tā sauktais Klaipēdas kurss, teātris atkal sācis braukāt uz starptautiskiem festivāliem ārpus Latvijas, pastāsta Laukšteins.


Kā teātri nokļūst festivālos?


Herberts Laukšteins: "Tie ir personīgie sakari, un tas ir atkarīgs arī no teātra un festivāla rīkotāju finansiālajām iespējām. Kovids mums daudz ko patraucēja. Bija sarunas ar vairākiem teātriem ārpus Latvijas, piemēram, par iestudējumu "Precības", bet izrādījās, ka ar savu dekorāciju mēs netiekam virsū uz viņu skatuvēm. Tulkošanas iespējas. Teātra festivāli atšķiras, teiksim, no mūzikas festivāliem, jo mūzika ir ļoti internacionāla, teātrī svarīga ir valoda. Šajā gadījumā mēs pasūtījām poļu tulkojumu, ievadījām to speciālā titru programmā, un es pats personīgi sēdēju, sekoju līdzi latviešu un poļu tekstiem un spiedu pogu. Daudz ko nosaka festivālu tematika, piemēram, Toruņas festivālam katru gadu ir cits moto, un tad, kad tur viesojāmies ar "Stavangeri", bijām atbilstoši šim moto, bet tad, kad gribējām arī "Precības" parādīt, izrādījās, ka iestudējums neatbilst tā gada festivāla moto. Arī tādi ir iemesli, kāpēc mēs braucam vai nebraucam uz festivāliem."


Liepājas teātris pēdējā desmitgadē piedalījies starptautiskos teātra festivālos ar iestudējumiem "Hanana", "Kauja pie...", "Stavangere", "Indulis un Ārija", "Precības", "Šekspīrs".


Šobrīd, pēc Laukšteina sacītā, teātris risina sarunas ar lielu starptautisku Šekspīra lugu festivālu, kas katru gadu jūlijā notiek Gdaņskā, un cer, ka "Šekspīrs" tiks iekļauts festivāla nākamā gada programmā – ja atkal nebūs kādi pārsteigumi, kas saistīti ar vīrusu.


Ko teātrim dod piedalīšanās šādos festivālos?


Herberts Laukšteins: "Pašapziņu! Izraušanos no rutīnas. Caur Liepājas teātri par Liepāju uzzina kaut kur citur – varbūt atver karti un paskatās, kur tad tāda Liepāja atrodas. O, interesanti! No kurienes tad šis teātris ir atbraucis? Ak tas ir tur, pie jūras, Latvijā."


"Naudas balva", viens no suvenīriem, ko teātris atvedis no Žešuvas. Foto: irliepaja.lv.