Mārtiņš Zālīte, obojists, oboju grupas koncertmeistars, LSO strādā kopš 2003. gada.

Ingus Novicāns, mežradznieks, mežragu grupas koncertmeistars, LSO strādā kopš 1999. gada.

Artis Zēns, spēlē fagotu, fagotu grupas koncertmeistars, LSO strādā kopš 1995. gada.

Kārlis Catlaks, klarnetists un orķestra inspektors, klarnešu grupas koncertmeistars, Liepājas Simfoniskajā orķestrī (LSO) spēlē kopš 2010. gada, kad orķestris no pašvaldības SIA pārtapa valsts SIA. Kā pats saka – konkursu nospēlēju vienam orķestrim, bet darbā pieņēma citā.


Izņemot Arti, nākuši no Rīgas un vēl attālākām vietām, šobrīd jau jūtas kā pilntiesīgi liepājnieki.


Sinfonia concertante
Visi četri muzicē arī apvienībā, kurai dots nosaukums "Kurland Quintet". Piektais tajā ir flautists Reinis Lapa (arī sava instrumenta grupas koncertmeistars!), taču viņa mūsu sarunā nav klāt tā iemesla dēļ, ka Volfgangs Amadejs Mocarts savā koncertsimfonijā (sinfonia concertante) četriem pūšaminstrumentiem ar orķestri, kuru orķestris un "četri vīri melnā" atskaņos 22. aprīlī, nav ieplānojis solo flautai. Lai gan kā stāsta vīri, sākotnējā versijā klarnetes vietā bijusi paredzēta tieši flauta, bet šī partitūra ir pazudusi.


Koncertsimfonija tapusi laikā, kad klarnete nāca modē,


jo līdz tam neveiklais instruments beidzot bija kļuvis "kaut cik sakarīgs", un Mocartam ļoti paticis,

kā klarnete skan. Tolaik tas bijis arī kaut kas jauns, kaut kas interesants. Turklāt Mocartam apkārt bijuši vairāki labi klarnetisti, kuriem viņš rakstīja. Tāpēc, saka Kārlis Catlaks, ir tapis gan Mocarta klarnetes koncerts, kas ir populārākais viņa skaņdarbs vispār (Artis Zēns: "Tā, protams, klarnetisti domā!"), gan arī pēc tam simfonijās viņš ierakstīja klarnetes partiju.


Kad ieminos, ka tad jau Kārlim ļoti patīk spēlēt Mocartu, pārējie trīs vienā balsī apliecina: "Visiem patīk viņa mūziku spēlēt!"

Mocarta skaņdarbi ir tāds "zelta fonds", arī orķestru konkursos obligātais skaņdarbs gandrīz simtprocentīgi vienmēr ir Mocarta koncerts tam instrumentam, uz kuru attiecas konkurss, stāsta mūziķi.

Kārlis: "Gandrīz visos tajos skaņdarbos pirmās pāris skaņas, un jau var pateikt, vai cilvēks māk spēlēt, vai nemāk. Tur nevajag nemaz ilgi klausīties, jo visam ir tik skaidri, tik precīzi jābūt, ka pirmās astoņas taktis un principā jau ir skaidrs, vai vērts klausīties tālāk."

Mārtiņš: "Bet tajā pašā laikā jāatzīst, ka Mocartu ir patīkami spēlēt gan orķestrī esot, gan arī solo. Obojai baroka un klasikas laiks ir jaukākais posms, laiks, kad oboja vislabāk jūtas."

Artis: "Nu ne tikai oboja... Un šis skaņdarbs vispār uz visa tā fona, kas tagad notiek...


Tur nav ne rūpju rievu pierē, nav nekāda smaguma. Tas ir gaišs, vienkāršs, patiess.

Ļoti skaista, ģeniāla, bet ne banāla mūzika, kas varētu pacelt garastāvokli."

Ingus: "Puikas visu pareizi pateica."

Ar LSO mūziķiem tiekamies 24. martā, un, lai gan līdz koncertam vēl ir gandrīz mēnesis, šajā dienā jau noticis pirmais mēģinājums jeb kā viņi saka – pirmais lasījums.

Ingus: "Ir ļoti svarīgi veikt pirmo mēģinājumu, kurš vienmēr ir ļoti slikts, lai visi saprot, kas notiek."

Kārlis: "Pirmajā mēģinājumā ir ļoti labi iepazīties, saprast, kas kuram ir tas mājasdarbs, kas jāizdara."

Artis: "Ir pilnīgi savādāk, kad tu spēlē viens, bet te tev ir jāklausās gan uz kolēģiem, gan orķestri. Mājās jau katram pašam pie spoguļa viss sanāk un ir ļoti forši, bet te ir jāiekļaujas ansamblī, jāatrod sava vieta."

Vaicāti, cik liela loma koncertā ir solistiem, Ingus spriež, ka "tikai diriģentam ir lielāka". Mārtiņš piebilst, ka sinfonia concertante pats žanrs kā tāds nosaka un arī vēsturiski ir izveidojies, ka


tā ir sacensība starp solistu vai solistu grupu un orķestri

– "tādā labā nozīmē sacensība". Artis gan iebilst, ka drīzāk esot vajadzīga sadarbība, nekā sacensība. Kārlis savukārt iesmej, ka sacenšoties ne vienmēr jāmēģina palikt kāju priekšā.


"Kurland Quintet"
Visi četri mani sarunbiedri plus klātneesošais Reinis Lapa jau desmit gadus ir apvienojušies kvintetā. Kā paši saka – ar vienādām balsstiesībām. Lai gan Reinis esot tas, kurš visvairāk gādā gan par nošu lapām, gan repertuāru.

Kāpēc vajadzīgs vēl arī kvintets, vai ar orķestri nepietiek?

Mārtiņš: "Tas varbūt arī tāds labs treniņš – kā grupu koncertmeistariem visiem paspēlēties kopā. Tas ir arī viens no ansambļu tipiem, kas vēsturiski ir izveidojies un nostabilizējies. Viens no kamermūzikas etaloniem."

Artis: "Pūtēju kvintets, kur ir flauta, oboja, klarnete, fagots un mežrags ir vesels žanrs, kam tiek rakstīta mūzika. Orķestrī tev ir viena loma, kvintetā cita. Jebkurš no mums tur ir kā uz delnas, ir solists. Var paspēlēt citu repertuāru."

Kāpēc kvintetā apvienojušies tieši šie, nevis citi mūziķi?

Artis: "Mums ir forši kopā, un mēs strādājam."

Pēdējais "Kurland Quintet" koncerts "Baltā laika stāsti" izskanēja pērn 18. decembrī "Promenade Hotel" Hika zālē. Koncertā skanēja arī divi pirmatskaņojumi, kas bija speciāli rakstīti šim kvintetam – Riharda Dubras "Les passions du printemps" (Pavasara kaislības) un Jāņa Strazda četru skaņdarbu cikls ar tādu pašu nosaukumu kā koncertam. Par nākamo koncertu vīri vēl nerunā, kaut gan tāds noteikti būšot vēl šajā vasarā.

Liepājas Simfoniskais orķestris šobrīd aizvada pēdējo sezonu, kad pie diriģenta pults ir Gintars Rinkēvičs, rudenī viņa vietu ieņems Guntis Kuzma.

Kārlis: "Ir pagājis pietiekams laiks, no Rinkēviča esam saņēmuši visu labāko, ko viņš var dot, esam šos gadus izmantojuši ļoti kvalitatīvi un sadarbība ir bijusi lieliska. Bet ir atkal vajadzīgas pārmaiņas, kaut kam mazliet ir jāpamainās, un es domāju, šīs pārmaiņas būs uz to pusi, uz kuru tām šobrīd jābūt. Pavisam noteikti."

Ingus: "Kaut ko jaunu Guntis Kuzma noteikti ienesīs mūsu vidū."

Diriģents Andris Vecumnieks par 22. aprīlī paredzēto koncertu ir teicis: "Koncerta pirmajā daļā ir Mocarta mūzika, kuras fundamentālākais skaņdarbs ir koncertsimfonija 4 pūšaminstrumentiem ar orķestri. Ne velti ir dots nosaukums koncertsimfonija, jo šie  instrumenti darbojas kā līdzvērtīgi partneri (apzināti nelietoju šeit vārdu solisti). Mocarta gadījumā šī prasme personificēt solistus, personificēt katru instrumentu un zināmā mērā pat piedāvāt tādu operiskās dramaturģijas un operiskās saspēles un operiskās teatralitātes noskaņu, ir ļoti rosinoša.

Šeit man jāatzīmē, ka īpašs prieks sadarboties ar LSO māksliniekiem, kuri būs solisti šim skaņdarbam".

Bet četri vīri melnā aicina visus atnākt uz koncertu – paskatīties uz viņiem, paklausīties viņu spēli un gūt patiesu prieku no skaistās Mocarta mūzikas!