Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien Liepāja vārda dienu svin 117 Arti un 224 Artūri.

Šodien vārda  dienā sveicam Liepājas simfoniskā orķestra fagotistu Arti Zēnu.
Mūziķis stāsta, ka tā bijusi vesela epopeja līdz viņš nonācis pie mūzikas instrumenta fagota. "Gribēju spēlēt saksofonu. Gandrīz pabeidzu Bērnu mūzikas skolu kā pianists. Bet pēdējā brīdī man tās tā apnika un nesaistīja, plus tad vēl bija pusaudžu vecums – 14 gadi," atceras liepājnieks. Pēdējā brīdī mūziķis izdomājis, ka jāstājas koledžā Liepājā. "Saksofonu man neiedeva, bet iedeva fagotu. Sev apsolījos, ka neturpināšu to pēc gada, un, ka jebkurā gadījumā tikšu pie saksofona. Tajā laikā no studijām Amerikā bija atgriezies fagotists Dzintars Jurgelaitis un sanāca viņu satikt. Pirmo reizi pa īstam izdzirdēju, kas tas par instrumentu (fagots), ļoti iepatikās," atmiņās dalās Artis. Kopš 17 gadu vecuma gaviļnieks jau strādā Liepājas simfoniskajā orķestrī. Artis Zēns: "Pēc visiem standartiem sanāk, ka esmu aizsēdējies," smejas mūziķis. Viņš uzsver, ka nav teicis, ka negriboties ko mainīt, taču ieguldīts daudz laika un žēl to visu pamest.
Interesantākā vieta, kur Liepās simfoniskā orķestra mūziķis spēlējis fagotu? "Berlīnes filharmonijā, Minhenes Herkulesa zālē un tepat Liepājā – bija sniegs, auksts. Tas bija pietiekami interesanti," smejas Artis. Mūziķis teic – ja nebūtu fagotists, tad pievērstos dabai, piemēram, būtu biologs.

Vaicājot, vai Artim ir bijusi doma radikāli visu mainīt dzīvē, viņš aizdomājas: "Uzskatu, ka man ir ekskluzīva iespēja darīt to, kas man patīk un saņemt par to naudu. Protams, vienmēr jau gribas vairāk. Ir bijuši brīži, kad domāju, vai tas ir mans hobijs vai darbs. Pagaidām vēl paspēlēšu fagotu un tad jau paskatīsimies, kas būs tālāk (smejas)."

Brīvajā laikā liepājnieks dodas makšķerēt. Vai tā ir sava veida meditācija – makšķerēšana? "Man liekas, ka tie, kas teic, ka makšķerēšana ir atpūta un meditācija, tie nav vispār makšķerējuši, jo tā ir kolosālākā nervu bendēšana. Kad redzu, ka apkārt ir zivis un galīgi neķeras, kāda tur meditācija?! Vai arī zivs noraujas… Bieži vien tad sanāk krieviski runāt  kādu brīdi (smejas)."

Taujājot, kā Artis vērtē potenciālu simfoniskās mūzikas lauciņā, viņš atbild: "Tas ir nopietns jautājums un arī skarbs, jo nekas pozitīvs nav vērojams – mēs kā suga izmirstam." Vai Liepājā būs vecs simfoniskais orķestris? "Ceru, ka tā nebūs," smejas mūziķis. Artis apstiprina, ka neesot jaunu kadru, kas stātos mūzikas skolā un par šo profesiju zūd interese. Artis Zēns: "Tas varētu būt saistīts ar to, ka jaunieši izvēlas profesiju un tomēr domā, ko darīt tālāk. Ja cilvēks redz, ka ar to nevar nopelnīt, kāpēc tērēt savu laiku. Daudzi izvēlas spēlēt savam priekam. Kā zināms, kaut ko spēlējot, cilvēks attīstās vispārēji. Daudzi talanti šā iemesla dēļ nav aizgājuši tālāk ko spēlēt."
Mūziķim ļoti patīk gatavot un viņa firmas ēdiens ir brieža fileja – apcepta no abām pusēm. "Nekas nevar būt labāks par to," smejas Artis.

Viņš atzinīgi novērtē liepājniekus kā klausītājus, jo viņi ir prasīgi un nevarot kaut ko tāpat vien "iebarot".
Vaicājot, kas Artim ir lielākais izaicinājums, viņš atzīst, ka katra diena ir pilna izaicinājumu, arī katra noķertā zivs.
Taujājot, kādu dāvanu viņš gribētu saņemt, Artis smejoties teic: "Ar dāvanām ir teiciens – svētkos tu uzzini, cik pasaulē ir nederīgu lietu. Ar mani ir diezgan vienkārši, jo draugi zina manas aizraušanās (makšķerēšanu). Liepājā makšķernieku veikali ir pietiekami daudz."

Citiem šīs dienas svinētajiem viņš novēl: "Vienkārši – priekā! Lai viss izdodas!"