Pirmdien, 11.jūlijā, ar virkni izstāžu Jūrkalnes viesu namos un krodziņos noslēdzās jau septītais mākslinieku plenērs, ko savā vasaras mītnē rīko Igo un biedrība "Vēja sēta".

Ar viesmīlību un sirsnību mākslinieki tikuši lutināti visas desmit plenēra dienas, tāda bija arī plenērā radīto darbu ekspozīciju atklāšana viesu namā "Imantas", "Pilsberģu krogā", "Zaķu krogā", Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā – skaisti cilvēki, darbi, vide, suitu sievas, puķu pušķi, našķi, tostarp gardā bebru gaļas zupa "Zaķu krogā", mīļas dāvaniņas no plenēra rīkotāja Igo plenēra "Vētra klusumā" pēdējā dienā.

Desmit radošas dienas kopā ar vēl desmit māksliniekiem Jūrkalnē aizvadīja arī liepājniece Dace Dēliņa-Lipska, kura plenērā piedalījās jau otro reizi un kuras darbos dominēja suitu tēma. "Pirmajā reizē mani šurp atvilka Igo, otrajā reizē tā jau bija mīlestība. Mīlestība uz brīnišķīgo Jūrkalnes krastu, un suitu dāmas (runa ir par Jūrkalnes jeb maģajiem suitiem – S.P.) ar savu krāšņumu mani absolūti apbūra un iedvesmoja. Jau pērn dzima ideja par suitu ciklu, un šogad man bija konkrēts mērķis iepazīties, satuvināties, izjust gan garšu, gan kultūru, gan dziesmas. Bija kopīgi vakari, dziedāšana un, protams, gleznošana."

Māksliniece atzina, ka viņai ir kurzemnieciskas, ne tieši suitu saknes, bet "raksti un krāsas – cūku rozā, sarkandzeltenā jeb "trakā drāna" un, kā vēl viņas visas sauc, tās gan absolūti sajutu kā savējās".

Tāpat kā talsenieks Andris Vītols, kurā suitu sievas "iededzinājušas vēl lielāku uguni, nekā man bija", arī viņa kolēģe Talsu grupas māksliniece un Talsu muzeja galvenā speciāliste Guna Millersone atzina, ka nav spējusi pretoties "Jūrkalnes suitu sievu kakofoniskajam spēkam", tāpēc arī viņas darbos šoreiz vairāk ir "cūku rozā" un sarkanais, nekā tumšie zemes toņi.

Runājot par Jūrkalnes plenēru, Millersone, kura arī pati rīkojusi ne vienu vien plenēru, uzsvēra: "Te ir sasaiste ar vidi, ar kultūru, ko te veido, ko grib redzēt biedrība "Vēja sēta". Un tas ir nesavtīgi, viņi negaida, ka kāds kaut ko noorganizēs, viņi paši ir radoši, viņiem pašiem gribas, un viņiem ir labi satikties un kaut ko izdarīt. Par to var tikai apskaust. Un mums kā gleznotājiem, - kur nu vēl labāk, te viss ir tāds latvisks, nav sabojāt..."

"Lieliska pieredze, aizraujošas desmit dienas," tā par plenēru izteicās jaunais metālmākslinieks Edvards Lansmanis, kurš savu "Bāku" bija veidojis vietējā metālmākslinieka Ainara Ruļļa darbnīcā.

Mākslinieki aizvadītajās dienās piedzīvojuši visus iespējamos laikapstākļus – no karstas saules un tveices līdz negaisam, pastāstīja rīdziniece Anita Meldere, kurai Jūrkalne līdz šim nepavisam nav bijusi pazīstama.

"Jāteic, ka es negleznoju āra vidē – mānā rīcībā bija milzīgs, skaists šķūnis, taču tikai mazliet pabāžot galvu ārā, manā riekšā pavērās jūra, apvārsnis, milzīgi skaista pļava un brīnišķīgas debesis. Turklāt šī ir īpaša vasara – nekas nav pārziedējis vai neizziedējis, viss zied īstajā laikā. Gan liepas zied, gan smaržo āboliņš – tik krāšņā, latviskā daba, ka tad, kad parādījās suitu sievas, bija pilnīgi skaidrs, no kurienes tas nācis un kāpēc tas tā ir. Tas ļoti uzlādēja, jo viss bija patiess un īsts."

Anita Meldere arī atzina, ka plenērs bija labi organizēts, nekas nav traucējis darbam. "Es ceru kaut kad atgriezties, varbūt rudenī, lai vēl pastrādātu."

Plenēra "Vētra klusumā" dalībnieku darbi apskatāmi viesu namā "Imantas", "Pilsberģu krogā", "Zaķu krogā", Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā. Plenēra izstādes būs aplūkojamas visu vasaru līdz septembra vidum, kad Jūrkalnē notiks ikgadējā Ābolu balle.