Liepājniece Liene Rolšteina (dzimusi Bartkeviča) nu jau septiņpadsmito gadu strādā kā kostīmu māksliniece. Galvenokārt Rīgas teātros, jo pēdējos vienpadsmit gadus ir rīdziniece.

Bet savu karjeru Liene sākusi tieši Liepājā, strādājot pie izrādes “Lilioms”. Nupat viņa ietērpusi Liepājas teātra jaunākā iestudējuma – “Trīs draugi” – varoņus.

Gandrīz reizē ar pirmizrādi noritēja arī Liepājas mākslas vidusskolas gadskārtējais forums “Zelta griezums”, kurā tiek pasniegtas balvas  bijušajiem pedagogiem un audzēkņiem, kas sevi parādījuši profesionālajā jomā. Šoreiz balva – Zelta stienis – tika arī Lienei. Savukārt konferencē, kas noritēja foruma ietvaros, ar lekciju par tēmu „Mūzikas skaņa” uzstājās Lienes dzīvesbiedrs, mūzikas ierakstu producents Kaspars Rolšteins.

Vai atceries savu iepriekšējo darbu Liepājas teātrī?
Tā bija komēdija “Pidžama sešiem”, ko 2009.gadā iestudēja Rolands Augustins. Atceros, mans dēls Francis bija pavisam maziņš. Vēl pirms tam, kad dēlam bija tikai seši mēneši, Liepājā pirmizrādi piedzīvoja “Sniegbaltītes skola”, kurai arī veidoju kostīmus.

Ko šajā starplaikā esi paveikusi ārpus Liepājas?
Rīgā darba netrūkst – sešas pirmizrādes sezonā! Kopš apprecējos vairs gan neuzņemos paralēli vairākus darbus, kā kādreiz, kad vēl studēju vai strādāju modes namā “Ateliers” un “Ogres trikotāžā”.

Šajā sezonā veiksmīgākais iestudējums, pie kura arī man nācās strādāt, manuprāt, bija Valtera Sīļa “Osedžas zeme”. Starp citu, tas pats darbs, ko ar nosaukumu “Ģimene” Vīnē iestudēja Alvis Hermanis un kas tur kļuva par gada labāko izrādi.

Veiksmīga iestudējuma pamatā visbiežāk ir laba dramaturģija, kā tas ir arī šajā gadījumā. Tikai retais režisors, kādi Latvijā ir Hermanis, Meikšāns, Vaivars un tagad arī daži jaunās paaudzes režisori, spēj uztaisīt izrādi, paši veidojot dramaturģisko materiālu.

Man tā ir bauda, strādāt ar labu dramaturģiju. Tas attiecas arī uz “Trīs draugiem” Liepājā, ko iestudēt gan nav viegli, jo romāna dramatizējums ir gana fragmentārs un vairāk būtu piemērots kino. Taču, manuprāt, izrāde izdevusies ļoti cilvēcīga un emocionāla.

Kādā statusā esi teātrī?
Brīvmāksliniece. Strādāju līgumdarbus.

Kāda bija sajūta pēc tik ilga laika atgriežoties Liepājā?
Nesauktu to par atgriešanos – nejūtos, ka būtu bijusi kaut kur tālu prom. Vienkārši atbraucu darīt darbu. Un to es daru dažādos teātros. Uz Liepāju pie mammas braucu arī tad, ja te nav darba. Turklāt braucu ar prieku, jo man te ļoti patīk! Tas ir pilnīgi cits dzīves ritms, te es atpūšos.

Šajā gadījumā gan atpūtas nebija nemaz, jo iestudējums tapa šausmīgā tempā. Tomēr tas ir pavisam citādi, nekā Rīgā, jo zinu, ka aiz muguras ir mamma, viņas gatavotās pusdienas, un tas nomierina. Tāpat nevar salīdzināt attālumus, kas no punkta A uz punktu B jānoskrien Rīgā un šeit. Rīgā tā trajektorija ir milzīga, te viss ir kompakti. Liepājā aiziet uz veikalu atlasīt podziņas izrādei nav problēma. Bez tam, te katrs kaktiņš ir ļoti pazīstams un mīļš – teātrī es faktiski uzaugu. Bērnībā pat uz skatuves esmu bijusi, spēlēju kopā ar Valdemāru Zandbergu!

Tādā ziņā var teikt, ka tā ir atgriešanās mājās.

Kāds tavuprāt šobrīd ir Liepājas teātris?
Izskatās, ka pēdējos gados notikušās pārmaiņas ir ļoti pozitīvas. Jūtams pacēlums. Herberts Laukšteins latiņu uzlicis augstu, un teātris to var noturēt – aktieri var, visi cehi. Arī tas ir labi, ka teātris praktizē viesrežisoru pieicināšanu, jo katrs no viņiem nāk ar savu svaigo elpu.

Jaunais kurss vispār ir fantastika! Viņi mīl un ciena savu profesiju, paļaujas un tic režisoram. Arī darbaspējas milzīgas. Turklāt tas ir ārkārtīgi saliedēts kolektīvs.

Ar daļu jau satikos, kad taisījām diplomdarbu – Čehova “Jokus”. Tagad vēlreiz pārliecinājos, ka tas ir ļoti spēcīgs kurss, turklāt tiešām visi, nav tā, ka ir viens līderis un pārējie. Meitenes ir ar tādu krampi, ka jebkurai var dot “lielo lomu” – pavilks! Un puiši arī ir ārkārtīgi talantīgi. Iespējams tāpēc, ka pamatā ir lietuviešu jeb, pareizāk sakot, krievu skola. Tā ieliek kaut ko vairāk, kaut ko, kas pietrūkst latviešu teātra skolai.

Vai tērpu radīšana “Trīs draugiem” sagādāja grūtības?
Sākumā man nelikās, ka šis materiāls varētu būt piemērots muzikālai izrādei. Bet galu galā Zilvera mūzika un kabarē personāžs, kas uztur šo muzikālo līniju, manuprāt, ideāli iederas izrādē.

Grūtības savā ziņā radīja tas, ka bija tik maz laika. No otras puses – mēs skaidri zinājām, ka ir tā, kā ir, un ar to rēķinājāmies. Eksperimentiem laika nebija, taču režisora uzstādījumi bija ļoti skaidri un programmatiski, zināju, ko viņš no manis sagaida, un to arī darīju.

Kas bija patīkamākais tavā darbā?
Man ļoti patīk laikmets, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados sievietes ir ļoti sievišķīgas, vīrieši – vīrišķīgi (ar dažiem izņēmumiem protams). Tērpu ziņā ļoti interesants laikmets, ir, kur izvērsties. Protams, “Trīs draugi” nav kostīmu izrāde, tas ir vienkāršs un skaists stāsts, tāpēc visu art deco krāšņumu tajā satilpināt nevar, tomēr investīcijas izrādes vizuālajā tēlā  vienmēr atmaksājas. Bija skaidrs, ka to trauslumu, ēteriskumu no sintētiskā poliestera uztaisīt nevar, un paldies Laukšteinam, ka es Patu varēju ietērpt īstā zīdā! Ielasmeitas arī apģērbām atbilstoši tā laika stilam – katra lentīte, zeķturis, ir speciāli taisīti. Tāpat speciāli bija jātaisa cepures. Bet aktieriem tas ļoti palīdz iejusties tēlā, to viņi man ir teikuši.

Lai gan pārzinu tērpu vēsturi, jo esmu to mācījusies, tomēr atgriežoties pie kāda laikmeta, katru reizi iepērku vairākas jaunas grāmatas, un ar baudu izrokos tām cauri. Tas arī noder, lai šuvēji labāk saprastu, ko vēlos.

Vai Rīgā iznāk strādāt arī pie iestudējumiem, kuros piedalās tavs tēvs – Juris Bartkevičs?
Ļoti reti. Tā sagadījies, ka visbiežāk strādāju ar Nacionālā teātra režisoriem, savukārt tēvs ir Dailes teātra štata aktieris. Atceros tikai vienu kopdarbu – Baņutas Rubesas iestudēto Endrjū Loida Vēbera “Jāzēps un raibais brīnumsapņu mētelis”. Nezinu, vai tēvs noskatās visas manas izrādes, bet es eju uz visiem iestudējumiem, kuros viņš spēlē.

No trim Bartkeviču ģimenes meitām, tu vienīgā dzīvo un strādā Latvijā. Vai tavs dēls satiekas ar brālēniem, kuri šobrīd dzīvo Briselē, un vai viņi saprot cits citu?
Baiba diezgan bieži ir Latvijā – ar lidmašīnu no Briseles var atlidot tikpat ātri, cik no Rīgas ar autobusu atbraukt līdz Liepājai. Henrijs runā perfekti latviski, brīnišķīgi dzied latviešu dziesmas. Baiba ar dēlu sarunājas latviski, savukārt ar tēvu un bērnudārzā viņš runā franciski, tāpēc spēlējoties Henrijs automātiski pāriet uz franču valodu. Ingas puikas ir jaunāki, taču vecākais, Fernando, arī runā latviski, lai gan arī viņš ar tēvu runā citā valodā – vāciski.

Uzziņai
Liene Rolšteina

Izglītība
1991-1998 Tērpu dizaina nodaļa (maģistra grāds) Viļņas Mākslas Akadēmija, Lietuva
1987-1991 Liepājas Lietišķas Mākslas vidusskola, Liepāja, Latvija

Kostīmi izrādēm
2012   Ē.M.Remarks "Trīs draugi" Liepājas teātris; J. Strindbergs "Spēle ar uguni" Nacionālais teātris; T. Lets "Osedžas zeme"Nacionālais teātris
2011   A. Birbele "Kapusvētku PR" Nacionālais teātris; R. Heinesdorfs "Mīli manu sievu"Nacionālais teātris; K. Rolšteins "Stokholmas sindroms" Andrejosta; R. Paula jubilejas koncerts Nacionālais teātris
2010   D.Fo Fr. Rame "Laulāts un brīvs" Nacionālais teātris; J. O'Nīls "Garās dienas ceļš uz nakti"Nacionālais teātris (izvirzīta nominācijai Gada labākā kostīmu māksliniece); R.Pauls L. Langa I."Ābele "Leo. Pēdējā bohēma"Nacionālais teātris; G.Repše "Jūras velni" Nacionālais teātris; H.Ibsens "Dr Stokmanis" Valmieras teātris; V. Pūce P.Brūveris "Velniņi" Teātris Rībēja mute
2009    Z. Liepiņš K. Dimiters "Vadonis" Nacionālais teātris; J.Fose "Rambuku" Jaunais Rīgas teatris; M. Kamuletti " Pidžamas sešiem" Liepājas teātris; A.Cehovs Joki "Lācis", "Jubileja" Liepājas teātris;  J.Janševskis "Aija" Nacionālais teātris; J.Zvirgzdiņš " Pēdējais pūķis un Arturs-uū " Liepājas leļļu teātris
2008    K.Skalbe "Kaķīša dzirnaviņas"Nacionālais teātris; K. Skalbe " Ziemassvetku būdiņā" Nacionālais teātris; M. Gavrans " Viss par sievietēm" Liepājas teātris; R. Blaumanis " Launais gars" Nacionālais teātris; R. Heinesdorfs „Tik mīla vien” Nacionālais teātris; S. Raits E.L.Vēbers „”Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis” Dailes teātris; A.Čehovs ”Tēvocis Vaņa” Nacionālais teātris
2007  M. Bārbers „Apburtais aprīlis” Nacionālais teātris; G. Landau „Sniegbaltītes skola” Liepājas teātris.(izvirzīta nominācijai –gada labākā kostīmu māksliniece)
2005 Vivaldi opera “Otona villa”, Rīgas svētku programma, Nacionālais teātris; M. Kamuletti “Pidžamma sešiem” Paņevēžas J. Miltiņa Drāmas teātris
2004  “Itāļu pasakas lietuviski”Neatkarīgais teātris- Drāmas klase, Klaipēda; E. Olbi “Kam no Vilka kundzes bail?” Nacionālais teātris; M.Kēberlijs ”Brīva istaba” Nacionālais teātris
2003 B.Brehts “Kaukāza krīta aplis” Klaipēdas Drāmas klase; K. Skalbe “Kaķīša dzirnavas” Liepājas teātris
2002 O.Vailds „Ideāls vīrs” Liepājas teātris; R.Bolts „Vivat Regina” Nacionālais teātris; K.Manjē „Blēzs” Liepājas teātris; J.Švarcs „Pelnrušķīte” Liepājas teātris; Ž.De Dekērs „Magnolija” Nacionālais teātris
2001 A.Čehovs „Trīs māsas” Liepājas teātris; A.Eglītis „Kazanovas mētelis” Valmieras teātris; J.Griskovecs „Krievu ceļotāja piezīmes” Klaipēdas Drāmas klase; Viks „Pasaules mežš” Liepājas leļļu teātris; P.Brūveris „Brašā bruņurupuča ceļojums” Liepājas teātris; E.Volšs „Disko cūkas” Liepājas teātris; R.Blaumanis „Baltais” Valmieras teātris; M. Panjola „Maiznieka sieva” Liepājas teātris
2000 M. Santanelli „Karaliene māte” Liepājas teātris; Lyberman „ Mes ne tešiai” Drāmas studija, Klaipēda; L.Gundars „Truša dziesma” Neatkarīgais teātris „Mūris”; J.Janševskis „Precību viesulis” Liepājas teātris; T.Viljamss „Vasara un dūmi” Liepājas teātris
1999 Ž. Anuijs „Eiridike” Liepājas teātris
1998 G.Flobērs „Bovarī kundze” Liepājas teātris
1997 V.Rūmnieks un A.Migla „Ziemassvētki Rūķu zemē” Liepājas teātris; H.Ibsens „Pērs Gints” Liepājas teātris; M.Zīle „Natālija, Nata- Lija” Liepājas teātris
1996 F.Molnārs „Lilioms” Liepājas teātris (izvirzīta nominācijai Par labāko debiju skatuves mākslā)

Stilistes darbs
2012 Lielās mužikas gadu balvas vadītāju tērpi
2011 Lielās Mūzikas gadu balvas vadītāju tērpi
2010 Lielās mūzikas gadu balvas vadītāju tērpi R.Ozola  solo koncertsērijas tērpi
2003 Tērpi Mēmā šova producētajai filmai “Es mīlu jūsu meitu”. Starptautiskā Eirovīzijas festivāla dalībnieku-grupas FLY tērpi un stils
2002 Latvijas Kuģniecības gada pasākums; Latvijas Folkloras gada balvas pasniegšanas ceremonija
2001 tērpi grupai „Tumsa”,Eirovīzijas reģionālajai atlasei; tērpi grupai „Willow Farm” „Liepājas Dzintara” reģionālās atlases koncertam; stiliste modes atvērumam laikrakstā „Liepājas Acis”; stiliste vāku fotogrāfijām žurnālā „Sieviete”; Liepājas jūras svētku tērpu māksliniece
2000 tērpi deju grupai „Dzirnas” Porshe jaunā autosalona prezentācijā Rīgā, LNO
2000 stiliste modes lappusēm žurnālā „Sieviete”
1999 stiliste projektam „Mākslinieku tērpi”žurnālam „Linija” Lietuvā; stiliste „Saatchi&Saatchi” veidotajā „Bite” GSM mobilo tālruņu videoreklāmai
1998 Stiliste modeļu aģentūrai „Exemplum” (modeļu porfolio) Viļņā
1997 Reklāmas bukleta stiliste veikalam „Danija” Viļņā
1994-1996 stiliste modeļu portfolio veidošanā, sadarbojoties ar fotogrāfu Remigiju Zolobu, Viļņa

Tērpu kolekcijas
2004 SIA OT Stilam veidotā kolekcija izstādē “Stils un mode”, Skonto halle, Rīga
2003 Ogres trikotāžas kolekcija izstādē “PreCollection”, Stokholma; Ogres trikotāžas kolekcija, “Baltic leather&textile”, LITEXPO centrs, Vilņa; Ogres trikotāžas kolekcija, Maskavas vieglās rūpn. izstādei VDNH, Maskava
2002 modes nama „Ateliers” kolekcija,  „Stils un Mode”, Ķīpsalas iztāžu komplekss
1999 tērpu kolekcija, Modes asambleja, Ķīpsalas izstāžu komplekss, Rīga, tērpu kolekcija, „Modes infekcija”, Mūsdienu mākslas centrs, Viļņa
1998 tērpu kolekcija, Modes nedēļa, LITEXPO izstāžu centrs, Viļņa
1997 tērpu kolekcija, Modes festivāls „In Vogue”, Vaidilos teātris, Viļņa, tērpu kolekcija, Modes nedēļa, LITEXPO izstāžu centrs, Viļņa
1996 tērpu kolekcija, „Mode, mode, mode”,klubs “Lauma”, Liepāja, tērpu kolekcija, III avangardiskās modes festivāls, Mūzikas koncertzāle, Klaipēda
1996 tērpu kolekcija konkursam „Mis Liepāja”
1995 tērpu kolekcija, Lodzas III internacionālais avangarda modes festivāls „Māksla un mode ‘95”  Varšava, Polija, tērpu kolekcija, „Dienos” modes nedēļa Viļņa, Lietuva

Cita darba pieredze
2004-2005 SIA OT Stils galvenā māksliniece
2003-2004 A/S Ogre galvenā māksliniece
2001-2003 Modes nama Ateliers tērpu dizainere
2001 Liepājas teātra reklāmas menedžere
1996-1998 ārštata autore publikācijām par modi Kurzemes reģiona laikrakstā „Kurzemes Vārds”
no 1996 darbs ar teātra kostīmiem dažādos Latvijas, Lietuvas teātros
1994-1995 modes pielikuma veidotāja Liepājas pilsētas laikrakstā „Rīta Ekspresis”
1994 apģērbu modelētāja trikotāžas apģērbu fabrikā AB „Sparta”,Viļņa
no 1994 individuāls darbs ar klientiem

Apbalvojumi
2011 izvirzīta nominācijai -gada labākā kostīmu māksliniece par izr. “Dr. Stokmanis” (Valmieras t.),Garās dienas ceļš uz nakti"(Nacionālais t.)
2007 izvirzīta nominācijai - gada labākā kostīmu māksliniece (izrāde ”Sniegbaltites skola”)
2002 atzīta par Liepājas teātra 2001/02 sezonas labāko kostīmu mākslinieci
2001 atzīta par Liepājas teātra 2000/01 sezonas labāko kostīmu mākslinieci
1996 izvirzīta nominācijai - gada labākā kostīmu māksliniece (izrāde” Lilioms”)
1995 GRAND PRIX Lodzas III internacionālajā avangarda modes festivālā „Māksla un mode’95” Varšava (Paco Rabanne speciālbalva)

Stipendijas
2002 Ziemeļu Ministru Padomes Baltijas Sleipnīra stipendija studiju braucienam jauniem profesionāliem Baltijas valstu un Ziemeļeiropas māksliniekiem.

Radošās darbnīcas
2002 teātru kostīmmākslinieku meistardarbnīca “ The construction of an 18th century male coat”, Nikobinga, Dānija