Pirmais jaunās latviešu spēlfilmas "Homo Novus" seanss Liepājā aizvadītās nedēļas nogalē aizritēja Latviešu biedrības nama pārpildītajā lielajā zālē.

Lai arī filmas tehniskā kvalitāte kino ne pārāk piemērotajā zālē zaudēja – gan ekrāns bija par šauru, gan nepietiekamā aptumšojuma dēļ krāsas bija blāvākas, tas publikas sajūsmu nemazināja (kinogardēžiem šonedēļ ir iespēja filmu noskatīties kinoteātrī "Balle"). Savukārt piepildītā zāle, kas pārsteidza pat filmas producentu Ivaru Cepleviču, apliecināja, ka publiku patiesi interesē latviešu kino.

Pēc seansa skatītājiem bija iespēja uzdot jautājumus gan producentam, gan filmas kostīmu māksliniecei, liepājniecei Lienei Rolšteinai, gan liepājniekiem – epizodisko lomu atveidotājiem Gunāram Kugrēnam un Kasparam Godam, kā arī sportistam un nu arī kinoaktierim Kasparam Kambalam. Uz filmas pirmizrādi Liepājā nebija varējusi ierasties režisore – Anna Viduleja, kura tieši tajā dienā bija devusies sveikt jubilejā savu tēvu, savulaik populāro kino zinātnieku Mihailu Savisko.

Skatītājus visvairāk interesēja, kas ir filmas varoņu – pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Rīgas bohēmas personāža – prototipi (filmas scenārijs veidots pēc Anšlava Eglīša romāna). Kā atzina Liene Rolšteina, pilnīgi precīzu prototipu nav, taču filmas galvenais varonis, jaunais mākslinieks Juris Upenājs vairāk vai mazāk ir Voldemāra Tones līdzinieks. Filmā ir arī sava Benjamiņas kundze (Regīna Razuma), taču lielākoties tēlos ir samiksētas iezīmes no vairākiem sava laika populāriem gleznotājiem, tēlniekiem un citu mākslas žanru pārstāvjiem. Kā teikusi režisore – filmā paņemts pats skaistākais un svarīgākais no tā laika. Filmā izmantotas un apskatāmas arī autentiskas 30.- gadu gleznas, kuru autori Ludofs Liberts, Romāns Suta, Voldemārs Tone, Kārlis Padegs un citi.

"Vēsturiskas precizitātes tur nav, bet tas laiks filmā ir atspoguļots," sacīja Rolšteina.

Kā uzsvēra producents, lai skatītājiem radītu 30.-gadu Rīgas gaisotni, ļoti rūpīgi strādājis arī filmas mākslinieks Kirils Šuvalovs, gan studējot vecos žurnālus "Atpūta", gan atlasot filmēšanas vietas, starp kurām ir Rīgas Prezidenta pils neizmantotais stūris pirms remonta, Operas teātris, Benjamiņu nams Jūrmalā un citas. Svarīga loma filmā ir arī Liepājai – darbība sākas un beidzas stacijā, un tā ir tieši Liepājas stacija, kas, starp citu, izkonkurējusi gan Budapeštas, gan Vitebskas staciju Pēterburgā. Tāpat filmas veidotājiem ļoti piemērots bijis Liepājas ģimnāzijas interjers.

Atbildot uz jautājumu, kura no filmas epizodēm aktieriem šķitusi nozīmīgākā, Kaspars Gods atzina, ka viņam tā bijusi epizode garāžā, "jo tā bija vienīgā". Tiesa, neplānoti uzņemtas un filmā iekļautas vēl pāris epizodes, kurās piedalījies Gods.

Gunārs Kugrēns atzina, ka "man tās bija piecas brīnišķīgas dienas ārkārtīgi jaukā kolektīvā ar ļoti talantīgiem, ļoti sirsnīgiem cilvēkiem". Kugrēns, kurš agrā bērnībā Ventspilī varējis vērot "šo to no mākslinieku bohēmas", jo, pirms došanās trimdā, daudzi Rīgas mākslinieki kādu laiku pavadījuši šajā pilsētā, apliecināja, ka filmā atainotie bohēmas skati atbilst tolaik redzētajam.

Vienā no filmas epizodēm redzama arī liepājniece Zanda Štrausa – zivju tirgotājas un mākslinieka Romāna Sutas (Andris Keišs) modeles lomā (patiesībā gleznu "Zivju pārdevēja" un arī "Peldētājas" autors ir Jānis Tīdemanis).

Uzziņa
Pēc Anšlava Eglīša romāna "Homo novus" motīviem veidota Latvijas simtgades filma, kas ar smaidu skatās uz kaislībām 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē. Režisore un scenārija autore: Anna Viduleja, operators: Jānis Eglītis, mākslinieks: Kirils Šuvalovs, kostīmu māksliniece: Liene Rolšteina, montāžas režisors: Andris Grants, mūzikas autors: Raimonds Pauls.

Lomās: Igors Šelegovskis, Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Andrejs Žagars, Intars Busulis, Kaspars Kambala.

Filmas producenti: Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs.

Studija: "Film Angels Productions".