Aizvadītās nedēļas nogalē koncertzāle "Lielais dzintars" pēc ilgāka laika atkal bija pārvērtusies kinozālē – pirmizrādi Liepājā piedzīvoja seriāla "Emīlija. Latvijas preses karaliene" pirmās divas sērijas. Ar skatītājiem tikties bija ieradušies arī filmas veidotāji – producents Gints Grūbe ("Mistrus Media"), māksliniece Kristīne Jurjāne, aktieri Inga Tropa un liepājnieks Edgars Ozoliņš.  Saruna starp divām filmas sērijām, ko vadīja "Latvijas Avīzes" redaktore Linda Rasa, par spīti Ginta Grūbes teiktajam, ka publikai labāk nezināt, kā taisa filmas, tāpat kā labāk nezināt, kā taisa desas un politiku, izvērtās spraiga un asprātīga, tostarp arī par filmas aizkulisēm.

Zālē publikas netrūka, tikai uzkrītoši bija tas, ka vidējās un vecākās paaudzes pārstāvju vidū trūka jaunāku skatītāju. Skaidrs, ka

Emīlija un Antons Benjamiņi acīmredzot nepārstāv to starpkaru Latvijas personāžu, par kuru vēstures stundās runā skolotāji.

Arī seriāla nosaukums ar tajā ietverto vārdu savienojumu "preses karaliene", diez vai uzrunā mūsdienu jaunatnes vairākumu, kuriem "prese" ir vienaldzīga, un tur diemžēl neko nemainīs arī "Latvijas Avīzes" redaktores komplimenti laikrakstam "Kurzemes Vārds", vienīgajam vēl iznākošajam vietējās preses pārstāvim.

Žēl, protams, arī, ka zālē bija maz jauniešu, un atliek cerēt, ka vecāki vai vecvecāki pratīs kaut kā viņus ieinteresēt seriālu tomēr noskatīties, jo ikvienam jaunam censonim, "izglītotas nācijas" (Grūbe) pārstāvim, kurš grasās īstenot kādu ekstravagantu biznesa ideju, iepazīšanās ar Emīliju Benjamiņu noteikti nenāktu par sliktu. Kaut vai tāpēc, lai redzētu, ka sieviete, kas zina, ko vēlas, un kurai piemīt drosme, neatlaidība, rakstura stingrība un azarts, spēj īstenot vistrakākās idejas. Jebkuros laikos.

Par filmas kvalitātēm varētu runāt gan no Latvijas vēstures, gan scenāristu, režisoru un aktieru veikuma viedokļa. Pieminēšu kaut vai galveno lomu atveidotājus – Gunu Zariņu (Emīlija) un kādreizējo liepājnieku Juri Bartkeviču (Antons), kuri, iespējams, šajā filmā būs nospēlējuši savas "mūža kinolomas". Filmas sešās sērijās, ko veidojuši pavisam trīs režisori – Kristīne Želve, Andris Mizišs un Dāvis Sīmanis un vēl vairāk scenāristu – Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultējot Mārai Zālītei un vēsturniecei Inetai Lipšai,

skatītājs sastaps tādas vēsturiskas figūras kā Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis,

Jānis Kārkliņš, Annija Simsone, Pēteris Blaus, Augusts Kirhenšteins, Eižens Finks, Jūlijs Lācis, ko atveido Edgars Ozoliņš un kas parādīsies filmas 3.sērijā, u.c. Seriāla noslēdzošo, septīto sēriju par tiem pašiem cilvēkiem, kas ir dokumentāls, nevis māksliniecisks stāsts ar dažu labu vēsturisku neprecizitāti (piemēram, Benjamiņa uz velosipēda Rīgas ielās), veidojis Gints Grūbe.

Par visu šo cilvēku veikumu, veidojot "lielo Latvijas XX.gadsimta stāstu" (Grūbe) par Emīlijas un Antona Benjamiņu dzīvi, varētu daudz runāt, taču mēdz teikt, ka labāk vienreiz redzēt, nekā trīsreiz dzirdēt. Jo kino taču ir vizuāla māksla, un filmas veidotāji sola, ka nākamgad seriālu demonstrēs Latvijas TV. Tad arī skatītāji varēs novērtēt, vai izdevies sasniegt vienu no ambiciozajiem mērķiem – radīt tādas kvalitātes seriālu, kādu Latvija jau sen pelnījusi un par kādu kinoveidotāji, pēc Grūbes teiktā, runā jau gadus desmit. Savukārt tie, kuri nevarēs sagaidīt seriāla demonstrēšanu TV, iespējams, ātrāk varēs filmu noskatīties kinoteātrī, sarunas par to ar kino "Cinamon Liepāja Balle" jau notiekot.