Kultūras lietu komisijas oktobra sēdē diskusiju raisīja 2014.gadā iecerēto kultūras pasākumu ieskicējums, ar kuru iepazīstināja Kultūras pārvaldes vadītāja pienākumu veicējs Juris Jirgens.

Kā sēdē uzsvēra Jirgens, pagaidām ar 2014.gada pasākumiem var iepazīstināt tikai lielos vilcienos, jo vēl ir „diskutējami jautājumi”, notiek pārrunas ar kultūras iestādēm un projektu vadītāji strādā pie budžeta veidošanas.

„Pārsteigumu nebūs,” brīdināja Jirgens, norādot, ka par galveno uzdevumu uzskata nodrošināt "nepārtrauktību un pieejamību".

Pārvalde nākamā gada pasākumus plāno divos lielos blokos, ko nosacīti var dēvēt "Festivālu pilsēta" un "Tradicionālie „kalendāra” svētki", proti, pilsētas un valsts svētki, gadskārtu svētki, piemiņas dienas.

Nākamgad nav plānotas nekādas izmaiņas, un hronoloģiskā secībā ierastie festivāli sekos cits citam, sākot ar amatierteātru festivālu; džeza dienām; kuras kādu laiku bija izpalikušas; sporta deju festivālu „Dzintarlāse”; pianisma festivālu; Liepājas simfonisko vasaru; muzeju nakti un „Aktiem naktī”; amatnieku un etnomūzikas festivālu „Līvas ciems”, ko iecerēts veidot vēl plašāk, nekā līdz šim; ģimenes festivālu „Lielmutis Fricis un Lielmute Marta”; „Summer Sound”; „Shine Caffe”; „Fontaine Festival”; Jūras svētkiem; ielu teātru festivālu, no kura arī pārvalde sagaida lielāku atdevi, nekā pēdējos trīs gadus; „Via Baltica” un ērģeļmūzikas festivālu; bērnu baleta festivālu un festivālu „Zelta maska”.

„Kalendāra” svētki, sāksies ar pilsētas dzimšanas dienu un Goda un gada liepājnieku sarīkojumu, pavasara Saulgriežiem un Lieldienām, Mātes dienu, turpināsies ar Līgo svētkiem, Dzejas dienām, Lāčplēša dienu, 18.Novembra svētkiem un noslēgsies ar Egles iedegšanu, Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanu.

Pēc Jirgena teiktā, pārvalde iecerējusi panākt, lai aktīvāk, pat ik dienu, tiek apdzīvots Kungu ielas komplekss, kur saimnieko folkloras kopa „Atštaukas”.
Lai gan pārsteigumi netiek solīti, tomēr kultūras pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs komisijai atzina, ka ir vairāki festivāli – gaisa balonu, pirotehnikas un citi, kas meklē mājvietu, par kuru varētu kļūt Liepāja.

Par mazākumtautību un Liepājas sadraudzības pilsētu kultūras festivālu komisijai ieminējās Tatjana Beļikova, atgādinot, ka 2007.gadā tāds aizsākts, taču tā arī nav guvis turpinājumu.

Tautas mākslas un kultūras centra vadītāja Baiba Kļava ieteica nošķirt svētkus, festivālus un masu pasākumus, „lai visos nav viens un tas pats”.

Saruna par kultūras pasākumiem aizveda pie diskusijas par Kultūras pārvaldes lomu kopumā. Mārtiņš Gineitis uzsvēra, ka pārvaldei būtu jāizmanto producentu pakalpojumi, un nevajadzētu pašai gan veidot kultūrpolitiku, gan organizēt un vadīt pasākumus.

Izskanēja arī jautājums par to, vai Liepājai vajadzīgi savi pilsētas svētki.

Kārtējo reizi komisija secināja, ka būtu vajadzīgs kopīgs pilsētas pasākumu plāns, lai sabalansētu dažādu jomu norises, lai tās nepārklājas un netraucē cita citai, kā arī, lai lietderīgāk tiktu tērēti līdzekļi pasākumu reklāmai.

Retoriski izskanēja Baibas Kļavas jautājums – kad vienreiz kultūras, mākslas, sporta un citu pasākumu rīkotāji apsēdīsies pie viena galda un vienosies par kopīgu plānu?

Konkrētus iespējamo pasākumu un festivālu norises datumus sk.šeit.