Otrdien, 3.decembrī, pēc 20 minūšu gaidīšanas komisijas priekšsēdētāja vietniekam Valdim Skujiņam nācās atcelt kultūras komisijas sēdi kvoruma trūkuma dēļ.

Neizskatīti palika darba kārtības jautājumi par vairāku slavenu liepājnieku piemiņas vietu iekārtošanu, neuzklausīti aizgāja uzaicinātie – Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja Sandra Vensko un dzejniece un arhitekte Gunta Šnipke, tāpat arī mūziķis Juris Pavītols.

Uz komisijas sēdi bija ieradušies četri tās locekļi – Baiba Kļava, Juris Raķis, Edgars Pohevičs un komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valdis Skujiņš. Pārējie – Silva Golde, Tatjana Beļikova, Mārtiņš Gineitis, Maija Kalniņa, Uldis Lipskis – nebija ieradušies dažādu iemeslu dēļ, tostarp arī slimības un aizņemtības. Visilgāk komisija gaidīja Uldi Lipski, kurš bija apsolījies būt, tomēr neatnāca. Līdz ar to komisija nebija lemttiesīga.

Nebija ieradies arī uzaicinātais galvenais arhitekts Indulis Kalns.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, kurš bija atnācis uz sēdi, lai sagatavotu komisiju tam, ka janvārī būs jāpieņem jauna pilsētas attīstības stratēģija, bija visai strikts, redzot, ka komisija nav darbaspējīga.

Ansiņš ieteica komisijas priekšsēdētājas vietniekam tikties un izrunāties „ar katru komisijas locekli individuāli”, kā arī norādīja, ka būtu jāpārskata sēdēs izskatāmo tēmu loks, ja reiz darba kārtība komisijas locekļus neinteresē.

Pret to, ka komisijas skats vērsts uz pagātni (pieminekļi, piemiņas vietas utt.), nevis uz nākotni, iebilst komisijas loceklis Mārtiņš Gineitis, kurš tieši tādēļ nebija ieradies. Viņš gan apliecināja portālam, ka negrasās pamest komisiju pavisam, kā to stingri izlēmusi darīt Maija Kalniņa, kura uzskata – komisijas rosīšanās ir tikai strādāšanas imitācija.

Viņa portālam atzina, ka par savu lēmumu nepiedalīties kultūras komisijas darbā ir informējusi Valdi Skujiņu un uzskatījusi, ka ar to pietiek. „Kad mani šajā komisijā apstiprināja, neviens neprasīja ne iesniegumu, ne arī vaicāja, vai to vēlos. Tagad izrādās, lai aizietu, man vajag Seska atļauju – jāraksta iesniegums.”

Tuvākajās dienās viņa iesniegumu uzrakstīšot.

Kā informēja Skujiņš, komisijas darba kārtībā bijuši jautājumi par piemiņas vietas izvēli „Līvu” mūziķim Jānim Grodumam, rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim, kā arī Dzejnieku dārza izveidi.

Komisija jau bija izvēlējusies vietu „roka karaļa – Jāņa Groduma” piemineklim (krēslam), pastāstīja Skujiņš. Pēc Edgara Poheviča ierosmes to bijis paredzēts uzstādīt Jūrmalas parkā, kur pludmales festivālu laikā iestādītas trīs akācijas. Taču līdz ar vēl viena „līva” – Aivara Brīzes aiziešanu mūžībā, koncepcija mainījusies, un nu esot doma veidot grupas „Līvi” kopīgu piemiņas vietu.

Arhitekts Andris Kokins uzskatot, ka vispiemērotākā vieta būtu pie koncertdārza „Pūt, vējiņi!”. Otra versija esot papildināt tūrisma maršrutu „Kā pa notīm” ar piemiņas zīmēm „Līvu” mūziķiem dažādās vietās.

Tāpat bijis jālemj, kur varētu atrasties piemiņas zīmes Olafam Gūtmanim un Egonam Līvam (viena versija – pie "Kursas" kluba), kā arī RS Liepājas nodaļas iecerētais Dzejnieku dārzs. Bijis plānots arī pieņemt kādu lēmumu par skaidrojoša teksta izvietošanu pie Mirdzas Ķempes pieminekļa.