Laikraksts „Dienas Bizness”, meklējot atbildi uz jautājumu, cik efektīvi strādā Latvijas teātri, secina: tie apliecina ekonomisko dzīvotspēju.

Teātris ir viena no ekonomiski efektīvākajām kultūras nozarēm, apliecina dažādi pētījumi, bet dotācijas ir pielīdzināmas ES fondu finansējumam ražošanā – tās «silda» industrijas aktivitāti, raksta „Dienas Biznesa” žurnāliste Vēsma Lēvalde*).

Teātra mākslu Latvijā pozitīvi raksturo arī tradicionālie ekonomikas indikatori – uzņēmumu skaits, nodarbinātība, apgrozījums, eksports. Raksturīgākais un vienlaikus visgrūtāk izmērāmais lielums ir produkta pievienotā vērtība.

«Nav izmērāma cilvēka pacilātība, iedvesma, pašapziņa. Bet tās ir lietas, ko dod nemateriālā pievienotā vērtība rutīnas nogurdinātam cilvēkam,» norāda Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Ierobežo pirktspēja
Teātra pašu ieņēmumu nozīmīgāko daļu (ap 80%) veido pārdotās biļetes. Piemēram, Nacionālā teātra biļešu ieņēmumi pērn bijuši gandrīz 1,4 milj. Ls jeb vairāk nekā 60% no teātra kopējā budžeta.

«Nosakot biļešu cenas teātrī, tiek ņemts vērā gan spēles laukums, gan izrādes ilgums, taču uz teātra biļešu cenu veidošanu nevar īsti attiecināt standarta cenu veidošanas principus. Mūsu cenu politika ir ļoti elastīga, ņemam vērā skatītāju pirktspēju,» atzīst Jaunā Rīgas teātra (JRT) Reklāmas daļas vadītāja Dagnija Grīnfelde.

Līdzīgi biļešu cenas veidojas arī citos teātros, iekļaujot dažādas akcijas, ņemot vērā sociāli jutīgo grupu intereses, un tikai daļēji cenu var saistīt ar izrādes izmaksām.

Provinces teātros skatītāju pirktspēja ir būtisks faktors, tāpēc šiem teātriem panākt rentabilitāti ir relatīvi grūtāk.

Liepājas teātris 2009.gadā biļešu cenas krīzes iespaidā samazināja par 20%.

Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājas vietnieks Juris Jirgens par vienu no faktoriem, kas iegrožo rentabilitāti Liepājas teātrī, nosauc Mazās zāles trūkumu.
 
Teātrī nedarbojas formula – vislielāko peļņu nes tās izrādes, kurās arī visvairāk ieguldīts, uzsver Dailes teātra direktors Andris Vītols. Katrs teātris paretam veido vērienīgus, dārgus iestudējumus, kuri nenes peļņu. Taču dažkārt rezultāts pārspēj prognozi. Piemēram, Liepājā dārgākie iestudējumi – „Vestsaidas stāsts” un „Pūt, vējiņi!” – bijuši arī populārākie un ienesīgākie.

Gatavi jauniem izaicinājumiem
Teātri apliecina, ka šajā sezonā gatavi jauniem izaicinājumiem un plāno gan jaunu režisoru piesaistīšanu, gan teātru tehnisko pilnveidošanu. Liepājas teātris, domājot par tehniskā personāla profesionalitāti ilgtermiņa, sola 2013.gada budžetā paredzēt tehnisko darbinieku algu paaugstinājumu.

Arī mākslinieciskajā ziņā Laukšteins šo sauc par izaicinājumu sezonu. Blakus pazīstamiem režisoriem Valdim Lūriņam un Dž.Dž.Džilindžeram teātris uzaicinājis režisorus, kuriem Liepāja ir jauna pieredze – provokatīvo iestudējumu „Stavangera” jau pabeidzis Konstantīns Bogomolovs no Maskavas, vēl strādās mūsu pašu Regnārs Vaivars un Paolo Landi no Itālijas.

Uzziņa
Vislielākais skatītāju skaits vidēji vienā izrādē
"Vestsaidas stāsts"    515
"Pūt, vējiņi!"    472
"Sniegbaltītes skola"    471

Vislielākie ieņēmumi vidēji vienā izrādē (Ls)
"Vestsaidas stāsts"    3338
"Pūt, vējiņi!"    3202
"Šikās kāzas"    2198


*) Rakstu publicējam saīsināti.