Svētdien, 3.aprīlī, ar krāšņo 70 gadu jubilejas koncertu "No saknēm līdz debesīm augt" Liepājas Olimpiskajā centrā viesosies Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblis "Dancis".

Lai uzzinātu, ko dančinieki liepājniekiem un pilsētas viesiem šajā vakarā rādīs, uz sarunu lūdzu "Danča" ilggadīgo māksliniecisko vadītāju Rolandu Juraševski.

"Tā kā uz Liepāju brauks gan jaunās, gan vidējās paaudzes Dancis, gan senioru deju kolektīvs, mūziķi un dziedātāji, man vajadzēs trīs autobusus, lai viņus visus nogādātu uz koncertu!" par vērienīgo un skaisto projektu saka Rolands Juraševskis.

Kā veidosiet "Danča" jubilejas koncerta programmu?
Koncerta pirmo daļu atvēlēšu dančiniekiem – horeogrāfiem, kas ir mūsējie, - un to autoru dejām, kas pie mums tās iestudējuši un kuras "Dancī" mīl dejot. Koncertu sāksim ar Viļņa Birnbauma "Diždeju", kas ieguva balvu jaunrades deju konkursā, un dejosim arī viņa veidoto "Metenīša vakarā". Vilnis ir mūsu tautietis, kas savulaik Latvijā ieradās no Sietlas, kādu laiku nodejoja "Dancī", tālab viņu pilnīgi pamatoti uzskatām par savējo. Programmā esmu iekļāvis divas Krišjāņa Šimja – mūsu dejotāja – veidotās horeogrāfijas. Jāpiebilst, Krišjānis nav mācījies horeogrāfiju, bet nodarbojas ar kaut ko pavisam pretēju dejošanai -, ar datortehniku. Taču dejošana viņam ir sirdslieta un viņam patīk radīt jaunas dejas, un – manuprāt, puisim tas izdodas! Turklāt dejotājiem Krišjāņa veidotās dejas patīk, kas arī nav mazsvarīgi. Vidējās paaudzes sastāvā dejo horeogrāfs Artis Puriņš, un viņš katru sezonu Dancim dāvina pa divām trim jaunām dejām. Arta deja "Mūžam citas nemīlēšu" jaunrades deju konkursā nedabūja ne atzinības rakstu, neko! Pagāja mēneši, un visai Latvijai, gatavojoties Deju svētkiem, bija šī deja jāiemācās ... (Smaida.) Priekš vidējās paaudzes dejotājiem tā ir smaga un grūta deja, bet kā visi rāva to vaļā!... Iekļāvām programmā vienas mūsu dejotājas – Pedagoģijas augstskolas studentes Sandras Kauranenas – deju, kas bija viņas kursadarbs un man iepatikās. Programmā ir mūsu repetitora Egila Poļa jaunrades deju konkursā atzinību guvusī deja "Pēc tolkas", un arī Ritas Spalvas tikko veidotā "Sarkandaiļa roze auga".

Protams, neiztiksim arī bez Jāņa Ērgļa dejām, jo, manuprāt, pašreiz viņš ir vadošais un viens no labākajiem horeogrāfiem. Tādēļ programmā esam iekļāvuši Jāņa veidotās dejas "Uz ūdeņa dvēselīte" un "Man deviņi bāleliņi". Būs arī Jāņa Purviņa deja "Dižā kurzemnieku gatve". Tātad, koncerta pirmajā daļā esam savākuši šādu jauku kompāniju – ko mēs darām, ar ko dzīvojam. Te būs dejas, kas ir bijušas Deju svētku obligātajā repertuārā; ir dejas, kas ir bijušas tikai mums, "Dancim", un citam nevienam.

Pirmajā daļā ir daudz mūsdienu horeogrāfu dejas. Vai būs arī kaut kas cits?
Protams, jo visa pamatu pamats tomēr ir t.s. "zelta" fonds, tādēļ paņēmām arī Helēnas Tangijevas-Birznieces Rucavieti un Irēnas Strodes "Stūru stūriem tēvu zeme" – visiem labi zināmās dejas, kas ir klasika un pamatu pamats, lai skatītājiem parādītu, ka mēs tomēr cenšamies turēties pie pamatiem, nevis klejot un kaut ko meklēt. Ja ir pamati, tad uz tiem ir jābalstās. Tā radās mūsu jubilejas koncerta nosaukums – "No saknēm līdz galotnēm augt" – lai latviešu skatuviskā deja kuplotu ne tikai kā koks, bet arī cilvēki, kas šajā procesā iesaistīti, vēlētos izmantot to, kas ir radīts pirms mums. Un prastu šo mantojumu nodot tālāk.

Un kas būs skatāms koncerta otrajā daļā?
To veltīsim mūsu dižgariem. Pirms nu jau gandrīz divdesmit gadiem mums Operā bija koncerts "Treji diži tēva dēli", un tad vēl bija dzīvi "Danča" bijušie vadītāji Alfrēds Spura, Harijs Sūna un Uldis Žagata. Protams, tagad mēs koncertā nevaram aptvert visu "Danča" vēsturi, taču, pieminot šos trīs dižgarus, esam izveidojuši vēsturisku bloku, kas veltīts tieši Spuram, Sūnam un Žagatam.

Koncertu esam ieplānojuši noslēgt ar klasiku; protams, ar "Es mācēju danci vest", jo šī deja ir tāda kā "Danča" himna, kas bijusi visos svētkos. Šajā sakarā der pieminēt interesantu faktu – kad Žagata ar šo deju piedalījās konkursā, viņš saņēma veicināšanas prēmiju. (Smaida.) Taču – rau, kā šī deja ir aizgājusi tautās, un kurš tagad nezina šo deju...

Jūs minējāt, ka koncertā būs klasika. Vai tad tiešām iztiksiet bez "Gatves dejas"?
"Gatves deja" šoreiz nebūs – nevienā no koncertiem. Protams, tā ir skatītāju iemīļota deja, un nupat to dejojām Ingrīdas Saulītes jubilejā. Taču, veidojot programmas, pieturos pie principa, ko ievēroja Uldis Žagata – dejām ir jābūt mainīgām gan pēc temperamenta, gan pēc emocionalitātes. Programmai jābūt kā sirds ritmam: ass, mierīgs, ass, mierīgs. Jo cilvēkam jau arī gribas kaut ko dzirkstošu un pēc tam tādu, kam viņš mierīgi var izdejot cauri un līdzi just. Tāpēc arī liku, piemēram, "Uz ūdeņa dvēselīte", kas ir tāda mierīga un plūstoša, un pēc tam – "Man deviņi bāleliņi". Un tad aizies strēlnieku dziesma "Sarkandaiļa roze auga".

Atgriežoties pie koncerta otrās daļas, noteikti gribu uzsvērt, ka to sāksim ar veltījumu un cieņas izrādīšanu visiem jau pieminētajiem dižgariem – ar Alfrēda Spuras deju Pie Dieviņa gari galdi. Tad sekos Harija Sūnas dejas "Pie Daugavas", "Audēji", "Sudmaliņas", Ulda Žagatas "Ai, tēvu zeme", "Trīs jaunas māsas", "Svētku deja"... Starp citu, šeit der atgādināt, ka Uldis Žagata latviešu dejā savulaik ienāca kā solo dejotājs – viņš sāka [dejot] kopā duetā ar Aiju Baumani. Tāpēc, lai iezīmētu Ulda Žagatas personību, programmā ieliku viņa "Svētku deju". Un pēc tam nāks seniori – Alfrēda Spuras laika dejotāji – ar "Kursas goda danci", bet vidējā paaudze – ar "Diždanci" un "Spēlējiet, spēlmaņi". Un pats fināls izskanēs jau ar manis pieminēto "Danča" himnu "Es mācēju danci vest".


Interesanti fakti par "Danci"

"Danča" tradīcijas

Jaungada balle (katra gada pirmajā sestdienā), kurā uzņemam jaunos biedrus.

Starptautiskās dejas dienas koncerts ~29.04.

No 2012.gada"Danča kauss" florbolā (līdz tam no 1978.gada (ar pārtraukumu) bija hokejā).

Jauno dejotāju iesvētības.

Koncerts novembrī uz Latvijas Proklamēšanas svētkiem LU Aulā.

Pirms koncerta vadītāja (Rolanda Juraševska) uzruna un saskaitīšanās.

Jubilāru ceturtdiena katra mēneša pirmajā ceturtdienā.

Deju nometne LU kompleksā Ratniekos.

Mūsu dejotājas Daces Vinteres organizētais Labdarības koncerts bērniem ar cerebrālo trieku "Deja mazajai sirsniņai".

Ikgadējie/tradicionālie koncerti, kuros piedalāmies: Valentīndienas koncerts "Mēs mīlam dejā" Jelgavā, "Jampadrača" rīkotie "Deju svētki" Limbažos novembrī, "Tautas deju pērles Jūrmalā" Dzintaru koncertzālē

Dejotāju sporta pasākumi, kuros piedalāmies: "Vektora" "Egona kauss" basketbolā, "Rīdzenieka" "Smilšu bumba", Liesmas "Pludmales volejbola kauss", "Gatves" "Kauja pie Gatves" tautas bumbā, "Rotaļas" "Futbola kauss", "Dardedzes" orientēšanās sacensības "Greizas kompass".