Vai Liepājas daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" projekta vadītājs Ints Dālderis ir brīnumdaris, kas izdarīs to, ko objekta pasūtītājs – pašvaldība – nav spējusi vairāku gadu garumā?

Ints Dālderis, Ministru prezidenta padomnieks kultūras un politikas plānošanas jautājumos, iepriekš – Dombrovska parlamentārais sekretārs, 10.Saeimas deputāts un kultūras ministrs, kas vadījis Latvijas Nacionālās operas simfonisko orķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

Kopš pērnā decembra – arī Liepājas daudzfunkcionālā centra jeb, vienkārši sakot, koncertzāles "Lielais dzintars" projekta vadītājs. Vadītājs, kuram pašvaldības skatījumā vajadzētu būt Kristum – brīnumdarim, kas ne tikai sameklē būvniecībai trūkstošos miljonus, bet arī liek darboties uzbūvētajam kompleksam, par kura nākotni pasūtītājam pašam vēl ir visai aptuvens priekšstats.

Brīnumdaris vai ne, bet Dālderis vismaz apzinās visus vai gandrīz visus zemūdens akmeņus, kas gaidāmi Liepājas Gaismas pils iespējamās tapšanas ceļā. Cieņu viņš izraisa arī ar to, ka nepiekopj Liepājas pašvaldībai tik raksturīgo "strausa slimību", nebāž galvu smiltīs un neizliekas, ka problēmu nav.

Dālderis sakās pārzinām visus ar projekta virzību saistītos jautājumus, tomēr vairāk koncentrējies tieši uz "nākotnes darbībām" – kāds būs juridiskais statuss organizācijai, kas saimniekos "Lielajā dzintarā", kas īsti atradīsies aiz oranžajiem stikliem u.tml.

Pasūtītāja un bijušā projekta vadītāja, domes izpilddirektora vietnieka Didža Jēriņa ziņā palikušas "līgumattiecības ar projektētājiem".

Dālderis: "Šobrīd tiek kārtotas pēdējās naudas lietas, jo par visu vēl nav samaksāts. Nav arī pieņemšanas – nodošanas akta, to parakstīs brīdī, kad būs panākta vienošanās par visiem maksājumiem."

Viss otrādi?
Šonedēļ Dālderis devies uz Austriju, kur iecerējis arī pats tikties ar arhitektiem, tajā skaitā skatuves projektētājiem, lai runātu par tehniskiem jautājumiem: gaismām, skatuves aprīkojumu.

Dālderis: "Gribu saprast, vai projektā nav vajadzīgas korekcijas. Uz to mani pamudināja nesenā tikšanās Rīgā ar Islandes galvaspilsētas jaunās koncertzāles vadītāju – lai arī zāle darbojas jau gandrīz gadu un lai arī to aprīkojusi viena no pasaules labākajām kompānijām šajā jomā, viņiem joprojām nākas strādāt pie tehniskā ekipējuma – gaismu, skaņas – uzlabojumiem, lai skatuve būtu piemērojama dažāda žanra pasākumu vajadzībām, ne tikai klasiskās mūzikas koncertiem."

Projekta vadītājs arī sācis pētīt "Lielā dzintara" iespējamo organizatorisko struktūru. "Reikjavīkas koncertzālē darbojas vismaz pieci dažādi uzņēmumi – viens ir kopīgs valsts un pašvaldības uzņēmums, kas ņēmis kredītu būvniecībai, otrs – ēkas īpašnieku uzņēmums, trešais – ēkas operators, tad vēl operas kompānija, simfoniskais orķestris un, iespējams, vēl kādi citi."  Islandieši joprojām strādājot pie tā, kā tos visus saprātīgi "sajūgt kopā", jo iepriekš tas neesot bijis līdz galam izdomāts.

"Viņi to tagad jūt kā vislielāko problēmu, un saka: uzbūvēt ir vieglāk, nekā panākt, lai tas viss darbojas vienotā, kopējā sasaistē. Īpašnieki ir divi – valsts un pašvaldība, viens vēlas lielāku peļņu, otrs – lai koncertzāle būtu vairāk nodarbināta kultūras jomā."

Projekta vadītājs arī ticies un pārrunājis ar Liepājas kultūras producentiem, ko viņi gribētu redzēt "Lielajā dzintarā".

Dālderis: "Faktiski tas bija jāizdara jau pašā sākumā, pirms vispār tika dots projektēšanas uzdevums: jāpārskata visa Liepājas kultūras infrastruktūra, jāapzina, kas ir tas, kas trūkst, un šo trūkstošo dot kā uzdevumu projektētājiem.

Diemžēl pašvaldība gāja citu ceļu, uzlūkojot "Lielo dzintaru"  tikai kā ēku Liepājas simfoniskajam orķestrim, neskatoties uz to, ka pilsētā trūkst labas izstāžu zāles, ka teātrim nav mazās zāles, ka popmūzika ir svarīgs Liepājas zīmols, tāpēc zālei jābūt multifunkcionālai, ka diezgan bēdīgā stāvoklī ir mūzikas vidusskolas ēka, utt. Tas viss bija jāņem vērā, jāsaraksta, un tad jādod uzdevums arhitektiem.

Taču viss notika otrādi – vispirms bija metu konkurss, un tikai pēc tam mēģināja visu vajadzīgo ielikt iekšā. Tas pierāda, ka projektēšanas stadijā īsti nav bijis klāt cilvēka, kurš operēs šajā mājā un kuram arī būs atbildība par to, lai tā turas uz ūdens."


Kur rast naudu?
Dālderis: "Neesmu bijis klāt projektam no 2004. gada, kad radās tā ideja, bet 2009.gadā projekts bija tāds, kas piemērots Londonai vai Hamburgai, nevis Liepājai. Tik daudz zāļu, blakus telpu. Ir jārēķinās, ka tas maksās."

Projekta vadītāja tiešajos pienākumos neietilpst naudas gādāšana būvniecībai, taču Dālderis apzinās, ka no tā izvairīties nevarēs, jo vēl nav pat visas plānotās summas – 20 miljoni latu, nerunājot par to, ka izmaksas var pieaugt. Cik ļoti, liecina Dāldera pieminētais Hamburgas koncertzāles projekta piemērs. Ja sākotnējās aplēses bijušas, ka projekts izmaksās 150 miljonus eiro, tad būvniecības gaitā izmaksas jau sasniegušas 360 miljonus, "un neviens nezina, vai tas būs galējais skaitlis".

Dālderis gan uzskata, Liepājas gadījumā tā nebūs, jo "20 miljonos ir jāiekļaujas".

Dālderis: "Esmu veicis arī 2007.gada tehniski ekonomiskā pamatojuma pārrēķinus, un pavisam noteikti – vismaz par trešdaļu tās var samazināt, piemēram, ēkas izpilddirektoram plānotā alga ir Ls 3000 un tamlīdzīgi. Tas viss ir jāpārrēķina."

Otrs, ko apņēmies paveikt Dālderis: tikt skaidrībā, ar kādu daļu projektā piedalīsies valsts. Viņaprāt, tam vajadzētu būt kopuzņēmumam ar valsti. "Esmu runājis ar valdības vadītāju, bet pozīcija ir diezgan noraidoša. Ja pašvaldības vairāk vai mazāk strādā savu līdzekļu ietvaros, tad valstij joprojām ir deficīts, un, tā kā ekonomika vēl nav īsti aktīva, valdība baidās par savu izdevumu daļu un nav ieinteresēta uzņemties vēl kādas izdevumu pozīcijas."  

Tomēr Dālderis sola meklēt iespējas, kā dalīt atbildību par "Lielo dzintaru", lai tas nebūtu tikai uz pašvaldības pleciem. "Es uz to skatos tā, ka tas ir ne tikai Liepājas, bet visa reģiona kultūras centrs."

Dālderis gan atzīst, ka arī Ventspilij ir ļoti interesants koncertzāles projekts, ko tā nupat prezentējusi Kultūras ministrijā. Turklāt Ventspils mūzikas skolas stāvoklis esot vēl sliktāks nekā Liepājā, un ar koncertzāles projektu tiek atrisināts arī šis jautājums. "Tā kā arī Ventspilij šis projekts tomēr ir ļoti būtisks, un, lai arī orķestra viņiem nav, tur droši vien tāpat dzimst talantīgi bērni, un kādreiz orķestris būs."

Liepājas priekšrocības, protams, ir daudz lielākas, saka Dālderis, kurš ir kompetents spriest ne tikai par šīm divām – Liepājas un Ventspils – koncertzālēm, jo darbojas arī pie Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus, kā valsts piedalīsies visu reģionālo koncertzāļu satura nodrošināšanā.

Darba kārtībā – iepirkumi
Dālderis: "Atgriežoties pie Liepājas, visaktīvākais darbs šogad notiks tieši ar iepirkumiem. Iepirkumu komisija ir papildināta ar ekspertiem – pārstāvjiem no simfoniskā orķestra, mūzikas skolas un Kultūras ministrijas infrastruktūras attīstības nodaļas.

No valsts Iepirkumu uzraudzības biroja saņemta arī iepirkumu dokumentācija autoruzraudzībai un sākta sarunu procedūra ar projekta autoriem – Ginkes biroju. Mūsu vēlme ir nodrošināt pastāvīgu autoruzraudzību, un to nav iespējams izdarīt no Austrijas, kādam ir jābūt tepat, uz vietas.

Tuvākajā laikā plānots izsludināt būvniecības iepirkuma kvalifikācijas kārtu. Tās firmas, un Latvijā tādas varētu būt septiņas vai astoņas, kuras kvalificēsies, saņems tehnisko projektu, varēs veikt aprēķinus, izstrādāt tāmes un sacensties par zemāko cenu."

Projekta vadītājs domā, ka noteikti būs arī soda sankcijas pret projektētājiem, jo termiņi ir kavēti. No otras puses – jāņem vērā, ka projektēšanas (un noteikti arī būvniecības)  laikā korekcijas projektā ir bijušas diezgan lielas. "Kā zināms, no brīža, kad radās ideja par koncertzāli un tika dots projektēšanas uzdevums, daudzkas ir mainījies – esam pārdzīvojuši krīzi, bijušas arī institucionālas izmaiņas, un tas ir kavējumu pamatā."

Optimistiskais scenārijs – augustā ielikt pamatakmeni. Tomēr vēl iespējami visdažādākie pavērsieni, atzīst projekta vadītājs. Kaut vai iepirkumu pārsūdzības. Cēsu koncertzāles būvnieki šādi pazaudējuši gadu. Tāpēc ir jāizstrādā maksimāli labs būvniecības iepirkuma nolikums, spriež Dālderis. Un jāpatur prātā projekta beigu termiņš – 2015.gada vasara.