Sestdien, 30.augustā, ar koncertu tiek atzīmēti "Lielā dzintara" spāru svētki. Ints Dālderis intervijā aģentūrai LETA sola, ka koncertzāle tiks pabeigta termiņā – līdz nākamā gada rudenim.

Koncertzāles galvenais īrnieks būs Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO), tomēr zem viena jumta plānots pulcēt arī mūzikas skolu, popmūziķus un konferenču rīkotājus, uzsver koncertzāles projekta vadītājs, SIA "Lielai dzintars” valdes loceklis Ints Dālderis.

Cik tālu ir pavirzījusies Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecība?

2011.gada decembrī Liepājas dome parakstīja līgumu par sešu miljonu latu piesaisti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda koncertzāles projekta īstenošanai. Līgums paredz, ka projekta īstenošanas beigu termiņš ir 2015.gada 30.jūnijs. Liepājas koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 30,17 miljoni eiro, no kuriem puse ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Gada laikā, kopš sākās Liepājas koncertzāles celtniecība, izdarīts ir daudz. To katrs var redzēt interneta tiešraides kamerā. Ēka ir sasniegusi savu augstāko punktu – 30 metrus. Izveidots ēkas karkass. Mājas apjoms jau ir redzams. Ir atlikuši vēl apmēram 20% betonēšanas darbu, kas jāveic lielās zāles augšējā daļā un balkonā. Lielākā daļa LSO un mūzikas skolas telpu un visas tehniskās telpas faktiski ir izbetonētas. Tagad ir atlikusi tikai to iekšējā apdare. Tiek likts arī priekšējās fasādes stiklojums. Darbi iet uz priekšu diezgan raiti. Mēs iekļaujamies visos grafikos. Nākamā gada vasarā būvniecība tiks pabeigta. Plānojam nākamā gada oktobra beigās vai novembrī koncertzāli atklāt ar plašu koncertu. Atklāšanas datums ir atkarīgs arī no māksliniekiem, kuri piedalīsies koncertzāles atklāšanas koncertā.

Vai koncertzālei "Lielais dzintars" ar tās stiklotajām fasādēm nebūs pārāk lieli ekspluatācijas izdevumi?

Koncertzāles fasādes tiks veidotas no stikla. Koncertzālei būs dubultās fasādes: iekšējā no caurspīdīgām baltām stikla paketēm un ārējā no oranža stikla, kas radīs asociācijas ar dzintaru. Starp abām stikla fasādēm būs 80 centimetru atstarpe, kas darbosies kā savdabīgs "termoss" – ziemā palīdzēs telpās saglabāt siltumu, vasarā, atverot dubultfasādes augšējo malu, kā liels skurstenis – dzesēs. Tehniskie aprēķini rāda, ka apkures izmaksas nebūs ievērojami lielākas kā citām tāda izmēra ēkām. Koncertzāles ēka būs aprīkota ar modernākajām dzesēšanas un apkures sistēmām. Arhitekts Gīnke apgalvo, ka koncertzāle "Lielais dzintars" būs jauna tipa ekoloģiska ēka, kāda līdz šim Latvijā nav bijusi. Lielākie rēķini acīmredzot būs par elektrību, bet arī tie būs atkarīgi no tā, cik intensīvi ēka tiks ekspluatēta un cik racionāli tiks izlietota elektrība. Jāskatās, kas dos lielāku ekonomisko efektu – tērēt vairāk elektrības, rīkojot pasākumus, kas nes peļņu, vai turēt māju ciet un mazāk tērēt.

Vai koncertzāle "Lielais dzintars" tiek būvēta saskaņā ar austriešu arhitekta Gīnkes sākotnējo ieceri?

Sākotnējā ideju konkursā koncertzāle "Lielais dzintars" bija paredzēta ievērojami lielākā apjomā. Arhitekts bija iecerējis veidot ne tikai koncertzāles ēku, bet arī iesniedzis apbūves priekšlikumu kopā gan ar Radio ielas pāreju, gan ar tirdzniecības un ofisu telpām, kas atrastos otrpus ielai. Tas bija piedāvājums krietni lielākam apjomam un lielākam zemes gabalam. Vēlāk skiču projektā un vēl jo vairāk tehniskajā projektā būves apjoms tika ievērojami samazināts. Bet arī tehnisko projektu ir izstrādājusi Austrijas arhitektu firma "Gienche & Company". Koncertzāles projekts tika sadalīts vairākās kārtās. Arī šī realizācija, kas patlaban notiek, pieļauj turpmāku paplašinājumu. Ja būs privātie investori, kas vēlēsies apbūvēt Radio ielas otru pusi un pēc esošā skiču projekta turpināt koncertzāles kompleksu, protams, tāda iespēja pastāv. Bet tas vairs nebūs publiskais finansējums.

Esmu dzirdējusi, ka liepājnieki pauž neapmierinātību, ka pie koncertzāles nav paredzētas autostāvvietas.

Liepāja nav tik liela pilsēta, lai autostāvvietas trūkums būtu liela problēma. Tāpat kā veikalus, arī autostāvvietas, manuprāt, nebūtu pareizi būvēt par publiskiem līdzekļiem. Ja būs pieprasījums, privātajiem investoriem būs iespēja attīstīt autostāvvietu un citus komerciālos piedāvājumus. Bet obligāti tiks nodrošināta invalīdu pieeja un nodrošinātas minimālās vajadzības pēc autotransporta, lai koncertzālē varētu notikt pasākumi. Koncertzāles apkārtnē varēs nodrošināt stāvvietas vairākiem desmitiem, pat līdz simtam automašīnu. Speciāli būvēt miljoniem vērtas stāvvietas par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, manuprāt, nebūtu lietderīgi.

Kas apdzīvos koncertzāli "Lielais dzintars"?

Līdz ar koncertzāles "Lielais dzintars" nodošanu ekspluatācijā Liepājai jākļūst par reģionālu mūzikas un kultūras centru. Koncertzāles galvenie īrnieki būs Liepājas Simfoniskais orķestris un Emīļa Melngaiļa mūzikas skola, taču plānots, ka ēkā darbosies arī amatieru teātri, deju studijas, tāpat vieta atradīsies popmūzikas žanrā spēlējošajiem mūziķiem. Gribam, lai ēka dzīvo kā reģionāls mūzikas centrs, kur kopā ir gan amatieri, gan profesionāļi, gan skolēni. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka galvenā un pamata lieta tomēr ir akustiskā koncertzāle, kas piemērota akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielajā zālē paredzētas 1080 skatītāju vietas, bet kamerzālē – 200 vietas. Lai nodrošinātu normālu akustiku 100 cilvēku lielam simfoniskajam orķestrim, nepieciešama telpa ar pietiekami lielu kubatūru, līdz ar to zāles apjomam jābūt lielam. Ja ir liela zāle, nav jēgas taisīt mazāk sēdvietu. Turklāt ēkas arhitekts ir paredzējis iespēju lielās zāles apjomu samazināt līdz pat 350 vietām, tostarp transformējot arī zāles akustisko vairogu. Arhitekts ir ieplānojis diezgan lielas platības ēkas vestibilā, ko pats ir nodēvējis par "Civita nova", kur varētu tikt rīkotas dažādas izstādes, semināri un citi pasākumi. Šo platību radoša izmantošana būs izaicinājums ēkas apsaimniekotājiem. Liepājas koncertzālei arī plānots piesaistīt klausītājus no Lietuvas, Skandināvijas un Ziemeļvācijas, kuri ir ieinteresēti un maksātspējīgi apmeklēt šādus pasākumus. Šajā sakarā ļoti svarīga būs Liepājas lidostas attīstība nākotnē, kurai ir piešķirti līdzekļi infrastruktūras sakārtošanai, lai lidosta varētu licencēties regulāru pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai. 60 kilometrus no Liepājas atrodas arī Palangas starptautiskā lidosta Lietuvā.

Liepājas koncertzāle tiek būvēta kā trešā reģionālā koncertzāle. Vai esat ņēmuši vērā Rēzeknes un Cēsu koncertzāļu celšanas pieredzi un problēmas?

Mēs strādājam ciešā sasaistē ar Vidzemes koncertzāli Cēsīs un ar Rēzeknes koncertzāli "Gors". Tā sanāca, ka valdība pieņēma lēmumu par reģionālo koncertzāļu celtniecību laikā, kad es biju kultūras ministrs. Atceros, Ministru kabinetā bija smagas debates, pirms tika uzsākta koncertzāļu būvniecības programma. Līdz ar to man ir bijusi diezgan liela iesaiste gan Rēzeknes, gan Cēsu koncertzāļu projektos. Nācās pārliecināt Rēzeknes domes jauno vadību, ka koncertzāle vispār ir jābūvē. Cēsu domi nācās pārliecināt par to, ka koncertzāles ēkā ir jāatvēl telpas arī Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas skolai, lai ēku būtu vieglāk uzturēt. Protams, mēs cenšamies ņemt vērā kolēģu pieļautās kļūdas un riskus. Tomēr jāsaka, ka es labprāt būtu vēlējies būt klāt Liepājas koncertzāles projektēšanas uzdevuma izstrādes laikā. Domāju, ka vairākas lietas varēja tikt risinātas savādāk. Piemēram, telpu plānojums varēja būt savādāks un racionālāks. Mūzikas skolai nevajadzētu būt sadalītai starp pirmo un trešo stāvu. Tas nav īsti ērti nevienam. Skolai ir savas drošības prasības – jābūt atsevišķai ieejai, evakuācijas ceļiem, skolai ir jāievēro noteiktas higiēnas prasības, telpās jābūt noteiktam griestu augstumam. Es būtu veidojis arī savādāku skatuves izvietojumu. Sākotnēji ne skatuvei, ne lielajai zālei nebija ieplānotas mobilitātes iespējas. Tagad, pēc projekta pilnveidošanas, zāles grīdu varēs izmantot gan vienā līmenī, gan celt uz augšu skatītāju vietas. Ir mainīts arī krēslu dizains, kuri sākotnēji bija paredzēti smagi un masīvi, tagad krēslu rindām tiks piemontēti ritentiņi, kas atvieglos to pārvietošanu, piemēram, piemērojot zāli multifunkcionāliem pasākumiem. Ar Cēsu koncertzāles projekta virzītājiem esam pārrunājuši arī dažādus sīkumus – līdz pat durvju atdurēm un durvju rokturu formai, kas, ekspluatējot koncertzāles ēku, izrādās ļoti svarīgi.

Vai "Lielā dzintara" vadība pati rūpēsies par programmas māksliniecisko piepildījumu, vai arī atstās to producentu ziņā?

Liepāja ir īpaša ar to, ka pilsētai ir savs simfoniskais orķestris, kas veidos koncertzāles programmas "mugurkaulu" visa gada garumā. Mans plāns ir, ka "Lielā dzintara" vadība neaizrausies ar savas koncertprogrammas veidošanu, bet piedāvās labu servisu "Latvijas koncertiem" un citiem producentiem. Es gribētu, lai koncertzāles vadība pārņemtu Liepājas vasaras festivāla rīkošanu, kā arī izveidotu ziemas festivālu, kas ar savām augstajām mākslinieciskajām kvalitātēm spētu piesaistīt Liepājai tūristus un apmeklētājus arī klusajā ziemas sezonā. Pārējās koncertzāles mākslinieciskās programmas veidošanu centīsimies nodot LSO, "Latvijas koncertiem", privātiem producentiem un citu valstu koncertorganizācijām. Interese par to jau ir vērojama. Koncertzāles lielā zāle ir būvēta kā akustiskā koncertzāle, kas ir piemērota akadēmiskajai muzicēšanai. Kurzemes reģionā būs vieta, kur cilvēki varēs vislabākajā kvalitātē klausīties akadēmisko mūziku simfoniskā orķestra izpildījumā. Bet koncertzālei ir arī jāpelna, lai varētu sevi uzturēt. Liepāja ir diezgan pazīstama ar savām rokmūzikas un popmūzikas tradīcijām. "Lielajā dzintarā" , visticamāk, skanēs arī popmūzika. Tā ir arī, piemēram, Amsterdamas "Concertgebaw" un Berlīnes filharmonijā. Ir arī citi pasākumi, ko mēs gribētu redzēt Liepājas koncertzālē. Liepāja ir laba vieta kūrortu attīstībai. Liepājā ir labi attīstīts viesnīcu un restorānu bizness, līdz ar to Liepājā būtu arī laba vieta konferenču biznesa attīstībai un dažādu semināru organizēšanai. Domāju, ka "Lielā dzintara" zāles tam būs ļoti piemērotas. Mēs centīsimies izveidot labu piedāvājumu arī konferenču biznesa aģentūrām.

Cik bieži notiks koncerti "Lielajā dzintarā"?

Lielie pasākumi notiks katru nedēļu. Simfoniskās mūzikas koncerti, tāpat kā tagad, būs divas līdz trīs reizes mēnesī. Ja kāda koncerta programma būs īpaši populāra un pieprasīta, to varēs atkārtot. Protams, būs izglītojoši muzikāli pasākumi bērniem un jauniešiem. "Lielajā dzintarā" būs iespēja iestudēt arī muzikālas teātra izrādes. Manuprāt, katru mēnesi varētu būt vismaz pa vienai muzikālai teātra izrādei. Katru mēnesi būtu jānotiek arī pa kādai konferencei.

Cik liels finansējums būs nepieciešams koncertzālei "Lielais dzintars"?

Esam sākuši veidot koncertzāles 2016.gada budžetu. Tiek plānotas 12 štata vietas un vismaz 20 nepilna laika darbinieki. Algām vajadzēs ap 300 000 eiro gadā. Tagad, kad valsts budžets tiek plānots trijiem gadiem, ir zināms, ka trim reģionālajām koncertzālēm un Marko Rotko mākslas centram Daugavpilī gadā tiks atvēlēts pa 150 000 eiro, kurus drīkstēs izmantot satura veidošanai, uzaicinot koncertēt Latvijā rezidējošus mākslinieciskos kolektīvus un māksliniekus. Koncertzālei pašai būtu jānopelna līdz 200 000 eiro gadā, lai varētu sabalansēt ieņēmumus un izdevumus.

Vai pēc Liepājas koncertzāles nodošanas ekspluatācija turpināsiet darbu kā tās vadītājs?

Jā, protams, es būtu gatavs to darīt. Es jau divus gadus nodarbojos ar šo projektu. Liepājas dome ir mani uzaicinājusi, un es būtu gatavs turpināt virzīt šo projektu. Bet tas ir atkarīgs no daudziem un dažādiem apstākļiem. Darbs Liepājā daudz ko maina manā personiskajā dzīvē, jo būs pilnībā būtu jāpārceļas no Rīgas uz Liepāju.

Vai jūsu politiskajai darbībai ir pielikts punkts?

Nē, es ar otro kārtas numuru "Vienotības" sarakstā kandidēju Kurzemes vēlēšanu apgabalā 12.Saeimas vēlēšanās. Redzēsim, kādi būs vēlēšanu rezultāti, no tā arī daudz kas būs atkarīgs.