Portāls irliepaja.lv piedāvā Liepājas Universitātes docentes, Kurzemes Humanitārā institūta pētnieces, Dr.art. Vēsmas Lēvaldes sagatavoto lasījumu par Liepājas mūzikas dzīves attīstību līdz "Lielajam dzintaram". Lasījums izskanēja koncertzāles "Lielais dzintars" piecu gadu jubilejas sarīkojuma ietvaros.

(Nobeigums. Sākumu un turpinājumu sk. ŠEIT un ŠEIT)


Līdz ar Liepājas operu 1922. gadā dibināta arī Liepājas Tautas konservatorija (LTK). Pirmos mēnešus tā darbojās Liepājas II pamatskolā Baznīcas ielā 7.  Rudenī tā pārcēlās uz Kūrmāju. No 1925. līdz 1933. gadam LTK īrē telpas no Liepājas Latviešu biedrības Pasta (A.Pumpura) ielā 7. Īslaicīgi bijusi arī Republikas ielā 11. Līdz II pasaules karam LTK bija cieši saistīta ar Liepājas Latviešu biedrību (LLB), un audzēkņu vakari notika arī LLB nama zālē, ko mēs atceramies kā veco kultūras namu.


Diriģents, ērģelnieks, pedagogs Ādolfs Ābele.


Liepājas Tautas konservatorijas pirmais direktors (1922-1924) un līdzdibinātājs bija Ādolfs Ābele, kurš Liepājā dzīvoja no 1918. gada.  Viņš bija diriģents, ērģelnieks, mūzikas pedagogs. Studējis Pēterburgas konservatorijā. Bija arī Liepājas 11.latviešu pamatskolas skolotājs un Sv. Annas baznīcas ērģelnieks. 1944. gadā Ābele devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā – uz ASV, miris Kalamazū, Mičiganā, ASV.



Liepājas opera algoja pastāvīgu orķestri, kura mūziķi nereti bija gan LTK audzēkņi, gan mācībspēki. Par operas pirmo diriģentu kļuva vokālais pedagogs, diriģents, vijolnieks, viens no Liepājas Tautas konservatorijas un Liepājas Operas dibinātājiem Arvīds Pārups. 1925. gadā Liepājas operā notiek Jurjānu Pāvula 35 radošā darba gadu jubilejas izrāde, kur piedalās pats jubilārs.


Liepājā tika nodibināta arī Latvijas Mūziķu biedrības Liepājas sekcija.


Tie bija priekšnoteikumi jaunas Liepājas filharmonijas dibināšanai.

1926. gada 1. novembrī mēnešrakstā "Mūzika" lasām, ka Liepājas Filharmoniju nodibinājuši diriģents Jānis Turss, "Kurzemes Vārda" redaktors Rūdolfs Rītiņš, "Pēterpils" viesnīcas īpašnieks un Kūrmājas nomnieks Jēkabs Zelmenis, pilsētas valdes ierēdnis J. Rusulis un Liepājas bankas prokūrists Pēteris Priedītis.


Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja notāru, namīpašnieku, sabiedrisku darbinieku un Liepājas kultūras dzīves virzītāju Gotfrīdu Stengrēvicu.


Valdē ievēlēja arī tirgotāju Bergu (priekšnieka vietnieks), Priedīti (sekretārs), Rusuli (kasieris), Rītiņu un ārstu Michelsonu.


Simfoniskā orķestra sekcijā ievēlēti: Vēbers, Hochapfels, Turss, Melnais un Vikers, kuri nolēma uzaicināt vēl operas diriģentu Ķuņķi un citus mūzikas darbiniekus.


Lejaskurzemes dziesmusvētku padome un rīcības komiteja. 1.rindā (no kreisās): Liepājas apriņķa valdes pr-js Līcis, Filharmonijas pr-js Stengrevics, apriņķa prefekts Legzdiņš, pils. galva un padomes pr-js Lapa, prefekts Šteinerts; garnizona pr-s, plkv. Priede, Pagrabs (siev.korp.), rīc.kom.pr-js Ūdris. 2.rindā:  pils.izgl.nod.vad. Dreifelds, rīc.kom.sekretārs Millers, kasieris Rusuls, filh.sekretārs Priedīte, Sīlis (Latv.b-ba), Zelmens (Kūrm. Lab.b-ba), diriģenti Turss, Ķuņķis, Ukstiņš, Galiņš. Foto no Liepājas muzeja krājuma.


1929. gadā Liepājas filharmonija aktīvi darbojas Lejaskurzemes dziesmu svētku sarīkošanā.


Stengrēvica ģimeni – sievu un dēlus – 1941. gadā izsūta uz Sibīriju. 1944. gadā Gotfrīds Stengrēvics emigrē uz Vāciju, pēc tam uz ASV.  Miris ASV, Konektikutā.


Čellists, diriģents, kormeistars, skolotājs Bierands Ķuņkis čellu sākumā apguva Hohapfela vadītajā mūzikas skolā pie pedagoga Šerla, tad studēja Pēterburgas konservatorijā pie profesora Veržbiloviča, mūzikas teoriju pie profesora Petrova. No 1896. gada – Liepājas Latviešu labdarības biedrības kora diriģents, 90. gados Liepājā dibināja orķestri. Pēc studijām 1912. gadā atgriežas Liepājā un kļūst par latviešu teātra muzikālās daļas vadītāju, vasarās spēlēja Filharmonijas orķestrī, dažas sezonas arī Tērbatas Vanemuines orķestrī, vienu gadu vada Nacionālā teātra muzikālo daļu Rīgā, bet 1923. gadā atgriežas Liepājā kā operas diriģents. 30. gados Ķuņkis ir apvienotā operas un dramatiskā teātra kormeistars, un, protams, vīru kora "Dziedonis" radītājs un vadītājs. 1944.gadā emigrējis, piedalījies latviešu operas atklāšanā Oldenburgā, kur arī aizvada mūža nogali kā komponists un ērģelnieks.


Liepājas filharmonija darbības otrajā sezonā (1927/28) ceļ jaunu estrādi, jo Kūrmājas dārza estrāde ir par mazu un recenzenti atzīmē vājo akustiku. Jaunceltni atklāj ar Bēthovena 9. simfoniju. Filharmonijas vasaras koncertcikli kļūst ārkārtīgi populāri – 1927. gadā tos apmeklējuši kopā vairāk nekā 34 tūkstoši klausītāju, bet 1930. gadā jau vairāk nekā 163 tūkstoši, tostarp ir gandrīz 115 tūkstoši abonentu par brīvu. Faktiski līdz baltvācu repatriācijai 1939. gadā un padomju armijas ienākšanai 1940. gadā mūzika un māksla Liepājā ir ārkārtīgi augstā līmenī,


jo kultūrizglītība ir pašsaprotama ikvienam, kurš gājis skolā, nerunājot par sabiedriskiem darbiniekiem.  

Estrāde gan nodeg 1942. gadā.


Kara vētrām pretī noturas Liepājas teātris ar operas un baleta trupu. Padomju gadā par teātra direktoru kļūst orķestra mūziķis Ernests Zundmanis, kura dzīve apraujas 1941. gadā, tāpat kā no


Austrijas atbraukušajam diriģentam Valteram Hānam un vairākiem citiem mūziķiem.  1944. gads ir liktenīgs diriģentam Otto Karlam, "Meldermeitiņu" autoram, tomēr gandrīz visu kara laiku teātris turpina strādāt.


Diriģents Otto Karls. Foto no Kārļa Zemoviča privātā arhīva.


1941. gadā Liepājas operas korī tiek uzņemts Nīcas zvejnieka dēls Miķelis Fišers (1915 – 1984) kuram drīz vien uztic galvenās baritona lomas: Žoržu Žermonu "Traviatā", Eskamiljo "Karmenā", Skarpiju "Toskā", Dēmonu, Jevgeņiju Oņeginu, kņazu Jeļecki "Pīķa dāmā" u.c.  


1942. gadā Vāgnera operu "Klīstošais holandietis" diriģē Vīnes Mūzikas akadēmijas absolvents Arnolds Lapiņš (1905-1982).


Pēc Otto Karla nāves 1944. gadā diriģenta zizlis nonāk Rīgas radiofona orķestra diriģenta Bruno Skultes rokās, kurš kopā ar režisoru Žani Kopštālu iestudē Mocarta operu "Bēgšana no Seraja". Pirmizrāde notiek 1944. gada 30. jūnijā, bet frontes tuvošanās liek pieņemt lēmumu par Liepājas operas un drāmas teātra slēgšanu.


Liepājas operas soliste Ida Blūmenfelde, pasaulslavenā diriģenta Marisa Jansona māte, Olgas lomā, Arnolds Skara – Ļenskis Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins" iestudējumā.