Ceturtdien, 10. augustā, galerijā "Romas dārzs" festivāla "Via Baltica"  ietvaros tika atklāta Latvijas un Lietuvas laikmetīgās mākslas izstāde "Ceļš".

Kā atklājot izstādi, atzina galerijas "Romas dārzs" vadītāja Astra Dzērve, šī vienlaikus ir galerijas jauno telpu atklāšana, un ir īpašs gandarījums, ka pirmā izstāde tajās ir starptautiska.

Izstādes nosaukums – "Ceļš" – galerijas vadītājai raisījis domu – lai noietu garu ceļu, tas jāsadala pa posmiem, gluži kā šī izstāde, kuras viena daļa skatāma "Romas dārzā", bet otra – Liepājas muzejā. Un vēl, uzsvēra Dzērve, lai garu ceļu noietu, ir vajadzīgi labi ceļabiedri – kā šīs izstādes veidotāji, Lietuvas un Latvijas mākslinieku savienības pārstāvji, kā biedrība "Via Cultura", kas ir izstādes un festivāla "Via Baltica" iedvesmotāja un rīkotāja.

"Via Cultura" priekšsēdētāja un "Via Baltica" direktore Dace Bluķe atzinīgi novērtēja galerijas līdzdalību izstādes iekārtošanā, atzīstot to par veiksmīgu. Viņa arī pieminēja skumju faktu – komponista, profesora, katrā "Via Cultura" rīkotajā festivālā atskaņotā Pētera Plakida aiziešanu viņsaulē, kas turklāt notikusi tieši Liepājā.

"Romas dārzā" vairāk izstādīti lietuviešu mākslinieku, Lietuvas mākslinieku savienības biedru darbi, tāpēc klāt bija arī savienības pārstāves Jurga Užkurnīte, kura izstādījusi spēcīgu darbu, veidotu dedzinātā kokā, "Neuzrakstītās vēstules", tas veltīts lietuviešu partizāniem, un Aušra Jasjukevičūte, kura atradusi savdabīgu veidu, kā izstāstīt savas dzīves notikumus – iekausējot un piekausējot tos metāla lodei.

Mākslinieces bija priecīgas un pagodinātas par iespēju izstādīt darbus, kā pašas atzina, "pilnīgi jaunās, oriģinālās, pat unikālās" telpās "Romas dārzā".

Profesors Igors Dobičins, kurš ir gan viens no izstādes dalībniekiem, gan piedalījies Latvijas mākslinieku darbu atlasē šai izstādei, pastāstīja, ka "Ceļš" ir "patapināta versija no izstādes, kas notika 2014.gadā un ko producēja trīs Baltijas valstu Mākslinieku savienības".

Pēc Dobičina sacītā, tā bijusi mākslinieku atbilde uz 2014.gada notikumiem, kad Krievija okupēja Krimu, "šādā veidā šokējot ne tikai māksliniekus, bet visu civilizēto sabiedrību".

"Man ir prieks, ka šogad, veidojot Liepājas festivālu, atkal tika uzaicināti tie paši mākslinieki, kas piedalījās 2014.gada izstādē, bet jau ar jauniem darbiem, ar citu redzējumu. Veltījums Molotova-Ribentropa pakta gadadienai, Baltijas ceļam, manuprāt, ir diezgan sulīgs pēc satura un vēstījuma, un šobrīd tas ir apskatāms Liepājā."

Diemžēl šajā reizē izpaliek igauņu mākslinieku līdzdalība.

Dobičins kā "ļoti veiksmīgu risinājumu" vērtēja jauno mākslas platformu – galeriju "Romas dārzs".

"Bizness un māksla ir pasaulē vispārpieņemta simbioze. Es domāju, tas ir ļoti optimistisks risinājums. Visiem labi zināms Liepājas muzejs ar savām telpām, kas vienmēr atvērtas mākslai, ir "Lielais dzintars", kurā arī notiek mākslas projekti, un tagad arī šeit ir vēl viena telpa mākslai, kas ir visnotaļ apsveicami."

Jau vēstīts, ka izstāde "Ceļš" tapusi sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas mākslinieku savienībām, apvienojot dažādu paaudžu autorus ar atšķirīgiem izteiksmes veidiem un dažādām pieredzēm. 2017.gada ekspozīcijā Latvijas Mākslinieku savienības kolekciju atlasījis kurators Igors Dobičins. Kolekcijā pārstāvēti tādi mākslinieki kā Lauris Vītoliņš, Rihards Ābeltiņš, Ansis Dobičins, Juris Utāns, Sigita Daugule, Jānis Purcens, Kārlis Siliņš, Ansis Butnors, Igors Dobičins, Rihards Delvers, Laura Ozola.

Lietuvas Mākslinieku savienības kuratore Evelīna Januškaite-Krupaviče atlasījusi Indres Ercmonaites, Jurgas Užkurnītes, Aušras Jasjukevičūtes, Aļģimanta Šlapika, Ramūna Grikeviča, Viganta Paukštes, Luka Šupšinska un Mikoles Jenčienes darbus, kas Baltijas ceļa tēmu atspoguļo dažādos žanros, kuros mākslinieki izgaismo svarīgo izvēles brīvību – būt māksliniekam. Tā ir brīvība lauzt stereotipus, brīvība būt pašam, būt patiesam.

Pirms izstādes atklāšanas "Romas dārzā" otru šīs ekspozīcijas daļu atklāja Liepājas muzejā.

Izstāde "Ceļš" skatāma līdz 3.septembrim.

Plašāka informācija par festivālu "Via Baltica" pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv, kā arī sociālajos portālos twitter.com/via_baltica, draugiem.lv/viabaltica un facebook.com.