Trešdien, 9.janvārī, pilsētas inteliģences pārstāvji bija pulcējušies, lai Centrālās zinātniskās bibliotēkas (CZB) 3.stāva lasītavā atklātu rakstnieka un režisora Andreja Miglas portretu.

Lasītavas vecākā bibliotekāre Iveta Ļesina portālam irliepaja.lv atzina, ka "Miglas kunga kompānija mums ļoti patīk arī dzīvē, nevis tikai kā portrets pie sienas. Viņā jūtama vecā kaluma inteliģence – pieklājība, tolerance, un attieksme pret bibliotēkas darbiniekiem viņam ir īpaša, rakstnieks dāvina mums arī savas grāmatas." Savukārt bibliotēkas vadītāja Ilga Erba, uzrunājot klātesošos, portreta prototipu raksturoja kā "dzirkstošu, optimistisku un dzīvespriecīgu".

Pats Andrejs Migla, uzzinot, ka Ēriks Kūlis pasūtījis viņa portretu, juties gan pārsteigts, gan pagodināts. Rakstnieks un režisors atzina, ka viņam būtu jāuzraksta vēl kāda grāmata, "lai būtu cienīgs atrasties akadēmiķu vidū". Migla pateicās Ērikam Kūlim, norādot arī, ka rakstnieks ir darbīgs, nesavtīgs un devīgs, gleznotājam, profesoram Aldim Kļaviņam ("Līdz šim mani tikai vienreiz bija gleznojis Uldis Zemzaris Rīgā"), un bibliotēkas darbiniecēm, kuru "dāsnums pret mani prasa vēl lielāku atdevi no manas puses", strādājot pie vēsturiskajiem romāniem, ko Migla sarakstījis gan viens pats, gan kopā ar Valdi Rūmnieku.

Ēriks Kūlis atgādināja, ka Andrejs Migla ir arī autors idejai par literārās balvas "Krasta ļaudis" iedibināšanu, veltot to Egona Līva piemiņai. Par to, kā pirms astoņiem gadiem ideja nonākusi līdz īstenošanai dzīvē, savukārt pastāstīja kādreizējā bibliotēkas vadītāja Aina Krauče. Par balvas pirmo laureātu kļuva Ēriks Kūlis, kurš atcerējās, ka tajā laikā balva bijusi desmit reizes mazāka, nekā tagad, un par saņemtajiem simts latiem viņš toreiz nopircis malku.

Rakstnieks Ēriks Kūlis savu kolēģu portretus, un ne tikai bibliotēkai, dāvina kopš 2015.gada, kad CZB 2.stāva vestibilā  tika atklāta tēlnieka Raimonda Gabaliņa šamotā veidotā rakstnieka Egona Līva biste. Gadu vēlāk Līvam pievienojās Alda Kļaviņa gleznotais dzejnieka Olafa Gūtmaņa portrets. Sekoja nacionālā partizāna un literāta Modra Zihmaņa, dzejnieku Mirdzas Ķempes, Jāņa Petera, Alberta Caunes, rakstnieces Zentas Mauriņas, literatūrzinātnieces Benitas Laumanes, rakstnieka Ērika Hānberga, tulkotāja Vinifreda Krauča portreti, kas tika dāvināti gan bibliotēkai, gan muzejam, gan Liepājas Universitātei un 1.ģimnāzijai.

Portreti uzticēti dažādiem māksliniekiem, piemēram, dzejnieci Mirdzu Ķempi gleznojusi Benita Bitāne (portrets redzams bibliotēkā "Libris"), bet Modra Zihmaņa portreta autors ir Andris Millers, taču pārējos darbus gleznojis Aldis Kļaviņš.  Atšķirībā no iepriekš tapušajiem, kuros portretējamie redzami ar nopietnām sejām, Andreja Migla seju rotā plats smaids. Izņēmums varētu būt tulkotājs Vinifreds Kraučis, kurš no sava portreta bibliotēkas 2.stāvā raugās ar draiskām dzirkstīm acīs, un šis darbs ļoti patīk ne vien viņa atraitnei Ainai Kraučei, bet arī mākslas zinātniece Ingrīda Burāne to atzinusi par kataloga cienīgu.

Patlaban gleznotājs Aldis Kļaviņš strādā pie divpadsmitā rakstnieku portreta, un tas būs dzejnieks Augusts Štrauss. Savukārt profesore Benita Laumane pēc savas iniciatīvas gleznotājam pasūtījusi rakstnieka Ērika Kūļa portretu, kuru bibliotēkas apmeklētāji jau drīz ieraudzīs vienlaikus ar rakstnieka jaunākās grāmatas, garstāsta "Saulesbrāļi", atvēršanu.

Pirms sākt iemūžināt Liepājas kultūras dzīves veidotājus gleznās vai skulptūrās, Ēriks Kūlis jau 2013.gadā pasūtīja Rakstnieku Savienības (RS) Liepājas nodaļas biedru fotogaleriju pazīstamajam fotogrāfam Pēterim Jaunzemam. Daļu rakstnieku un dzejnieku Jaunzems fotografēja toreiz, bet citu (Egons Līvs, Alberts Caune, Vinifreds Kraučis, Olafs Gūtmanis) portreti jau bija viņa krājumā. Fotogalerija nodota RS Liepājas nodaļas ziņā.

Ēriks Kūlis arī finansējis vairāku piemiņas plākšņu uzstādīšanu pie namiem, kuros dzīvojuši Liepājas literāti.