Izskanējusi 22.Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla nedēļa, kuras četros koncertos klausītājiem bija reta iespēja iepazīties ar klavieru skaņu pasaules daudzkrāsainību.

Jau atklāšanas koncerts bija varens un uzlika augstu latiņu pārējiem koncertiem. Trīs stundas pagāja kā acumirklis, pateicoties programmas daudzveidībai. Koncertu iesāka Georgijs Osokins ar jaunības uguni un Šopēna Pirmo klavierkoncertu. Interesanti bija ne tikai klausīties, bet arī skatīties, kā solists izdzīvoja koncerta emocionālas nianses.

Nākamais solists, Vestards Šimkus, ar savu uznākšanu vien gandrīz pacēla klausītājus kājās. Viņa uzstājās ar Santas Ratnieces Septītā Liepājas koncerta pirmatskaņojums. Tajā klausītājus aizveda tālu prom no vēja pilsētas uz ne mazāk vējainām Tibetas virsotnēm. Šis laikam arī bija tas vienojošs elements, citādāk īsti nebūtu skaidrs kāds šim koncertam sakars ar Liepāju. Toties augstus kalnus un vēju varēja skaidri sajust. Trauslas, augstas skaņas – gandrīz šķita, ka temperatūra Liepājas Latviešu biedrības namā krīt par vismaz 10 grādiem. Biedējoši, bet vienlaicīgi arī fascinējoši skaisti. Eksotiskas toņkārtas un klavieru manipulējumi – arī tā var skanēt koncertu flīģelis! Koncerta vidū netrūka nošu sablīvēts kaislības karstums.

Lai cik interesanta arī būtu Ratnieces kompozīcija, bija tomēr labi, ka pēc tam ar Andra Vecumnieka Piekto Liepājas koncertu atgriezāmies Eiropā un no kalniem pie jūras, lai arī tā bija Vidusjūra, nevis mūsu Baltijas jūra.

Atsvaidzinoši bija arī klausīties citus solo instrumentus – Art-i-Shock meitenes ar čellu, perkusijām un, protams, klavierēm. Šajā skaņdarbā dominēja siltums un vieglums, ko paspilgtināja meiteņu krāsainie tērpi.

Piektdien mums bija iespēja baudīt džezu no Francijas, kas ir kaut kas nebijis šajā festivālā. Batists Trotiņons kopa ar savu ansambli priecēja klausītāju sirdis un nepārprotami arī ausis. Un kopā ar solisti Žannu Adedu radīja burvīgu nedēļas nogales ievadu.

Sestdien klausītājus gaidīja klavieru skaņa tīrā formā. Lai gan es neesmu lielākais klaviermūzikas fans un parasti dodu priekšroku tās apvienošanai ar orķestri, „Pianisma ikonas” bija ļoti iespaidīgas. Ne tikai varēja klausīties divu paaudžu izcilus pianistus, bet arī gūt baudu no viņu savstarpējās saskaņas un spēlēšanas prieka. Četras rokas un divi flīģeli veidoja ārkārtīgi bagātu skaņu, kas saplūda vienā veselā.

Noslēguma koncerta odziņa bija dalībnieku starptautiskums līdzās programmas krāsainībai.

Lietuviete Guoda Gedvilaite un Štrausa „Burleska” – īsta uguņošana, kā radīta festivāla noslēgumam. Savukārt Macejs Gžibovskis ar Paņufnika Klavierkoncertu aizskāra arī nopietnākas emociju stīgas. Pie tā disonansēm gan bija mazliet grūti pierast pēc „Burleskas” pozitīvas harmonijas.

Grandiozu abu aspektu apvienojumu radīja Rahmaņinova Otrais Klavierkoncerts Daniēles Petralias izpildījuma. Krāšņā emociju un skaņas gamma vēlreiz atgādināja visu festivālā piedzīvoto un lika tam punktu.