Pa ausu galam esmu no dažādiem cilvēkiem gan Liepājā,  gan Rīgā dzirdējis, ka mūsu “Lielā dzintara" koncertzāles menedžments un mārketings esot sliktāks par daža laba lauku kultūras nama līmeni.

Man, protams, par to ir grūti spriest, jo ne tuvu neesmu šīs nozares eksperts.

Ņemot vērā mūsu varenās koncertzāles nozīmīgumu pilsētā kultūras un ne tikai kultūras dzīvē, intereses vadīts, savācu  visiem pieejamus faktus par šo tēmu:

1.Biļešu paradīzē info pieejama līdz aprīlim. Tajā nav nekas tāds, kas līdz šīm nebūtu pilsētā noticis. Janvārī un februārī – kā pēdējos sešus gadus ierasts – koncertcikls "Iededz gaismu", reizi mēnesī Liepājas orķestra koncerts, martā – Pianisma zvaigžņu festivāls, kas tagad nosaukts par Zvaigžņu festivālu. Tad vēl popmūzikas koncerti, kas lielākoties Liepājā notiek Latvijas tūres ietvaros un agrāk notika Olimpiskajā centrā vai Latviešu biedrības namā. Loģiski, ka arī mūzikas vidusskolas lielie koncerti tagad notiek lielajā zālē. Prieks, ka Liepājas Universitāte arī vienu savu koncertu plānojusi "Lielajā dzintarā", nevis savā aulā kā parasti.

JAUTĀJUMS pilsētas kultūrpolitikas stratēģiem un pašvaldības valdošiem politiķiem: ko  jaunu un unikālu satura ziņā Liepājas un Latvijas kultūras dzīve ienesīs "Lielais dzintars"?

2.Kultūras ministrijas mājas lapā var aplūkot līgumu par 140 tūkstošu piešķīrumu "Lielajam dzintaram" koncertdarbības nodrošināšanai 2015.gadā. Cerams, arī nākamgad būs ne mazāka summa. Ko LDz vadība par šo summu liepājniekiem taisās piedāvāt? Kāda un vai vispār ir koncertzāles darbības mākslinieciskā koncepcija? Kas to veido?

3. Koncertzāles mājas lapa domāta tikai angļu valodas pratējiem. Ja nezini kā uzrakstīt greatamber.lv, tad rodas problēmas. Kāpēc mājas lapai paralēli angļu versijai nevarēja izveidot arī valsts valodā saprotamu nosaukumu, piemēram, lielaisdzintars.lv vai koncertzale.lv?

4. Telpu noslogojums. Var jau būt, ka LDz nemitīgi, pat divās maiņās, notiek lielas konferences, bet janvārī LDz mājas lapā redzams, ka tikai četros datumos plānoti vakara pasākumi. Kas notiek pārējos 27 vakaros? Attiecīgi arī citos mēnešos.

5. Par satura plānošanu. Vai LDz darbinieki pasākumu rīkotājus informē par līdzīga satura notikumu vienlaicīgu pārklāšanos? Piemēram, 5.martā vienā vakarā Kamerzālē uzstāsies Rihards Zaļupe, bet Lielajā zālē tiks atklāts Pianisma zvaigžņu festivāls. Nemaz nerunājot par to, ka vairākkārt saplānoti vienlaicīgi notiekoši dažādu žanru koncerti vēl citos datumos.

6. Ar aprīli LDz kalendārā iestājas tukšums. Gribētos gan zināt, uz ko aicināt tūristus un tautiešus Lieldienu brīvlaikā vai vasarā. Varbūt, mums visiem nezinot, ir plānoti, piemēram, Kurzemes pilsētu ielu muzikantu lielformāta koncerti vai arī mūsu koncertzāle ar unikālo akustiku tiks izmantota mūzikas terapijas seansiem attiecīgo medicīnas iestāžu pacientiem…

Rodas iespaids, ka  SIA "Lielais Dzintars" vienīgais kapitāldaļu turētājs U.Sesks nav pievērsis uzmanību tam, ka daudzmiljonu vērtās koncertzāles darbība jau automātiski nesākas ar to brīdi, kad ir izskanējuši viedie atklāšanas stāsti. Un, ka tāda līmeņa koncertzāles menedžēšana tomēr atšķiras no rallija ātrumposmu organizēšanas vai arī no Olimpiskā centra peldbaseina noslodzes plānošanas.  

Kā liecina Rēzeknes un Cēsu koncertzāļu piemēri, mākslinieciskā vadība un plānošana ir ļoti būtisks šo lielo kultūras tempļu pastāvēšanas nosacījums, lai nebūtu tā, ka pilsētai iegādāts, piemēram, moderns, pēdējā izlaiduma Volkswagen markas limuzīns, bet par šoferi pieņemts darbā, teiksim, tramvaja vadītājs.

Jācer, ka šādi misēkļi ir pārejoši, un tie saistīti tikai ar Liepājas domes vadības ieilgušo prieka ekstāzi, ka lielo koncertnamu tomēr izdevās nodot ekspluatācijā  bez starpgadījumiem un  paredzētajā laikā.