Piektdien, 15.martā, Liepājas tiesā skatīja civillietu par zaudējumu piedziņu, kurā atbildētājs ir Sergejs Zaharjins, viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā.

Prasības iesniedzējam Aivaram Kupačam šī bija jau 11.sēde, kura atkal beidzās bez rezultāta, jo tiesnese atzina, ka papildu pierādījumi nav iesniegti noteiktajā termiņā, līdz ar to atbildētāja – Sergeja Zaharjina – pārstāvjiem ir tiesības prasīt laiku, lai iepazītos ar jaunajiem pierādījumiem.

Nākamā tiesas sēde tika nozīmēta uz 19.jūliju.

Kupačs, kurš ilgstoši bijis Zaharjinu ģimenes pilnvarota persona un kuram kopā ar Zaharjina sievu Jeļenu vienādās daļās no 2003. līdz 2005.gada piederēja uzņēmums "Ravi", no Sergeja Zaharjina vēlas piedzīt parādu – Ls 85 457,58.

„Ravi” nodarbojās ar nekustamo īpašumu iegādi, kā arī renovēja deviņstāvu dzīvojamo māju Liepājā, Tisē ielā 83, ko savulaik bija iesācis būvēt uzņēmums "Liepājas metalurgs".

Kad nekustamo īpašumu tirgū sākās lejupslīde, Zaharjinu ģimenes un Kupača attiecības sarežģījās, un Jeļena Zaharjina pieprasīja atmaksāt parādu.

Pēc Kupača teiktā, viņš 2007.gada augustā Zaharjinai samaksāja 43 tūkstošus un pēc tam oktobrī – vēl 49 000 latu. Taču pēc Zaharjinas mutiski izteikta lūguma Kupačs šīs summas ieskaitījis viņas vīra Sergeja Zaharjina kontā (Zaharjinas kontiem VID bija uzlicis arestu, sakarā ar nenomaksātu muitas nodevu), taču vēlāk Zaharjina paziņojusi, ka neko nav saņēmusi.

2008.gada maijā Zaharjina griezās tiesā ar prasību pret Kupaču par parāda Ls 94 517 piedziņu. Kupačs uz tiesas sēdi 27.oktobrī neieradās, jo tajā dienā nomira viņa māte, un nezināmu iemeslu dēļ tiesā neieradās arī Kupača pilnvarotais jurists. Tiesa lēma, ka Ķupačs joprojām Zaharjinai ir parādā, un parāds jāatdod.

2009.gada 9.februārī, saskaņā ar tiesas lēmumu, Kupačs pārskaitīja parāda summu – 94 365, 52 eiro – nu jau uz pašas Zaharjinas kontu „DnB Nord” bankā.

Taču Kupačs vēlējās atgūt Sergejam Zaharjinam pārskaitīto summu, bet, kad tas viņam miera ceļā neizdevās, 2010.gadā vērsās ar prasību tiesā par parāda piedziņu.

Marta sākumā portāls pietiek.com rakstīja, ka Kupačs ar iesniegumu vērsies ne tikai tiesā, bet arī Valsts policijā. Kupačs irliepaja.lv apstiprināja, ka tas noticis pērnajā augustā, pēc tam, kad darbu SIA „Ravia” pārtraukusi uzņēmuma ilggadējā grāmatvede, un viņš tās nodotajos grāmatvedības dokumentos pievērsis uzmanību kādai pavadzīmei par 20 durvju bloku iegādi kopsummā par 4720 latiem, kuru kā preces saņēmējs bija parakstījis Zaharjins, lai gan ar SIA „Ravia” viņam oficiāli nekāda sakara nav bijis.

Pēc šī fakta Kupačs sācis rūpīgi pārskatīt visus SIA „Ravia” grāmatvedībā esošos dokumentus, kā arī pārbaudīt, vai no nama, ko SIA bija iegādājusies no Liepājas metalurga un apņēmusies pārbūvēt par daudzdzīvokļu namu, arī citi materiāli nav aizplūduši Zaharjinu pāra personiskajām vajadzībām.

Rezultātā viņš secinājis, ka pašu personiskās mājas rekonstrukcijā Dzintaru ielā 23 Zaharjinu laulātais pāris varētu būt ieguldījis vairāk nekā 63 tūkstošus latu vērtus būvmateriālus un audioaparatūru, ko apmaksājusi SIA „Ravia”.

Tolaik Kupačs bijis pārliecināts, ka visi materiāli, kurus par SIA „Ravia” līdzekļiem iepērk Zaharjina, paredzēti tieši Tisē ielas ēkas rekonstrukcijai. Savukārt dokumentu izpēte atklājusi veselu virkni gadījumu, par kuriem bijis skaidrs – būvmateriāli aizplūduši tieši uz Zaharjinu privātmāju.

Pietiek.com publicējis pilnu Kupača iesniegumu Valsts policijai (sk.šeit ), kurā uzskaitīta virkne konkrētu, ar dokumentiem apstiprinātu gadījumu, kad Zaharjinu ģimene, kā uzskata uzņēmējs, "sajaukusi" „Ravia” kabatu ar savu personisko.

Kā zināms, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir sākts kriminālprocess par Zaharjina kontrolētās AS „Liepājas metalurgs” amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus.

Kā noskaidrojis Pietiek.com, kriminālprocess sākts pagājušā gada 21.augustā, un tā ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu „Liepājas metalurga” vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003.gada.

Tikmēr pašā uzņēmumā, kas lūdzis jaunu valsts atbalstu, pašlaik notiek Finanšu ministrijas pieprasītais audits.