Aivars Kupačs vērsies pie Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gata Gudermaņa ar sūdzību par policijas un prokuratūras neieinteresētību.

Liepājas uzņēmējs Aivars Kupačs norādījis, ka izmeklējot viņa sūdzību par "Liepājas metalurga" saimnieka Sergeja Zaharjina un viņa sievas Jeļenas Zaharjinas rīcību, piesavinoties kopējam biznesam domātus būvmateriālus savai privātmājai, tiesībsargājošās iestādes nav izrādījušas interesi un tikai "atrakstījušās".

Pietiek jau informējis – kā rāda Lursoft datu bāze, Kupačs kopā ar Zaharjina dzīvesbiedri 2003. gadā uz pusēm nodibinājuši SIA Ravia, kurā Zaharjina bijusi 50% kapitāldaļu īpašniece līdz 2005. gada sākumam, bet valdes locekle – līdz pat 2007. gada nogalei.

Policijā Kupačs vērsies pēc tam, kad darbu SIA Ravia pārtraukusi uzņēmuma ilggadējā grāmatvede un viņš tās nodotajos grāmatvedības dokumentos pievērsis uzmanību kādai pavadzīmei par 20 durvju bloku iegādi kopsummā par 4720 latiem, kuru kā preces saņēmējs bija parakstījis Zaharjins. Viņam oficiāli ar SIA Ravia nekāda sakara nav bijis.

Pēc šī fakta Kupačs sācis rūpīgi pārskatīt visus SIA Ravia grāmatvedībā esošos dokumentus, kā arī pārbaudīt, vai no nama, ko SIA bija iegādājusies no Liepājas metalurga un apņēmusies pārbūvēt par daudzdzīvokļu namu Liepājas metalurga vajadzībām, arī citi materiāli nav aizplūduši Zaharjinu pāra personiskajām vajadzībām.

Rezultātā viņš secinājis, ka pašu personiskās mājas rekonstrukcijā Dzintaru ielā 23 Zaharjinu laulātais pāris varētu būt ieguldījis vairāk nekā 63 tūkstošus latu vērtus būvmateriālus un audioaparatūru, kas bijuši paredzēti SIA Ravia pārbūvētajam namam.

Tolaik Kupačs bijis pārliecināts, ka visi materiāli, kurus par SIA Ravia līdzekļiem iepērk Zaharjina, ir paredzēti tieši Liepājas metalurgam domātās ēkas rekonstrukcijai. Savukārt dokumentu izpēte atklājusi veselu virkni gadījumu, par kuriem bijis skaidrs – būvmateriāli aizplūduši tieši uz Zaharjinu privātmāju.

Taču policija atteikusies ierosināt kriminālprocesu, savukārt prokuratūra sākumā sūdzību nav vēlējusies izskatīt, bet pēc tam formāli atrakstījusies, ka "ar lielu ticamību var pieņemt, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums".

Nu Kupačs vērsies pie Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gudermaņa, lūdzot iesnieguma izskatīšanai norīkot jebkuru citu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes struktūrvienību, kas neatrodas Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes pakļautībā, kā arī Liepājas prokuratūras un Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras uzraudzībā.

"Nav nekādu cerību, ka Liepājas pilsētas un pat Kurzemes reģiona teritorijā tiesībsargājoša iestādes varētu objektīvi un atbilstoši LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar AS Liepājas Metalurgs, tā akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem," iesniegumā norādījis uzņēmējs.

Vairāk lasiet portālā pietiek.com.