Pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvotais grupas "Helsinki 86" dibinātājs Linards Grantiņš intervijā portālam pirms atgriešanās Vācijā.

Tiekamies trešdienas, 26.augusta, rītā pie nama Liepājā, kur pirms mēneša un trim dienām, tādā pašā agrā rīta stundā Grantiņu aizturēja drošības policijas vīri. Starp citu, tā esot bijusi mēneša, kura laikā viņam solīta atbilde no Prezidenta kancelejas, vai Raimonds Vējonis viņu pieņems vai ne, pēdējā diena. Ar Prezidentu gribējis runāt par to, ka "jāsāk ar korupcijas iztīrīšanu", ka nav izpildīta Saeimā pieņemtā deklarācija par okupācijas seku likvidēšanu, ka Latvijā jāatjauno tiesiskums...

"Tādā veidā Vējonis man atbildēja..."

Grantiņš rāda un stāsta, kur un kā aizturēšanas brīdī pārmests pāri viņa paša mašīnai, kā viņam, guļošam zemē, ar ceļiem virsū uzlēcis viens no policistiem un lauzis rokas.

"Uz galvas jau biju nokritis, varēja rokas saslēgt dzelžos, kāpēc vēl bija jālauž?"

Tas, ka kreisā roka elkonī tiešām lauzta, konstatēts Rīgā. Joprojām redzams, ka arī otra roka visā garumā bijusi savainota. Grantiņš stāsta, ka arī galva asiņojusi, un, rādot uz ietves malu, saka: "Labi, ka netrāpīja uz tās."

"Vai tas ir normāli, ar vecu vīru tā izrīkoties, viņš taču nav nekāds kung fu cīkstonis!?..." – retoriski jautā Grantiņa dēls, kurš turpat blakus gatavo mašīnu prombraukšanai uz Vāciju, kur Minhenē Grantiņu gaida medicīniskā aprūpe.

Grantiņš nesaprot, kāpēc vispār bija vajadzīga šāda brutāla aizturēšana ar apzinātu roku laušanu, ja viņš jau iepriekš savā portālā www.tautastribunals.eu ziņojis, ka brauks uz Latviju, kā to ir darījis katru vasaru, un ka ir gatavs arī iet runāt uz policiju, ja nepieciešams.

Torīt, kad viņu aizturēja, Grantiņš beidzis dzert kafiju un grasījies iet uz tualeti, kad sieva viņu pasaukusi – ārā gaidot policists, jo Grantiņš iepriekšējā dienā it kā aizķēris un notriecis gājēju.

"Tā mani izvilināja ārā".  

Kad Grantiņš lūdzis atļauju ieiet mājā pēc drēbēm, aiziet uz tualeti, saņēmis atbildi: "Dirst varēsi pēc trim stundām Rīgā!"

"Tā arī pateica..."

"Ar prieku atceros, kā čekisti mani pirmoreiz ņēma ciet par "Helsinki-86", tas bija kā Džeimsa Bonda filmās, nekādus rokudzelžus es nepazinu, bet šie rīkojās tik rupji kā krievu bojevikos."

"Aktīvais" drošībnieks Grantiņa sievai pateicis: "Mēs ne to vien ar viņu izdarīsim..."

Grantiņš uzskata, ja aizturēšanas brīdī sievas nebūtu klāt, "jūs mani vairs neredzētu, es būtu vienkārši pazudis".

Policisti ņirgājušies visu ceļu līdz Rīgai. "Teica, ka man rosols un sūdi galvā, ņirdzīgi jautāja, kad sagrūs Eiropas Savienība, jo viņi zina, ka es aizstāvu NATO un Eiropas Savienību. Kam kalpo viņi? Ne Latvijai un ne Eiropas Savienībai... Neuzskatu viņus par cilvēkiem, tie ir garīgi kropļi. Viss, kas tagad notiek Latvijā, ir daudz sliktāk, nekā padomju laikā pie krievu KGB..."

Divas nedēļas Grantiņš turēts "drausmīgā kamerā" Centrālcietuma otrajā korpusā ("Lai Godmanis aiziet paskatīties 203.kameru, kur viņam būs jāsēž!").

"Tā bija ekstra spīdzināšana. Ārā bija plus 30 grādi, es tur iekšā trīcēju aiz aukstuma, biju vienā maikā."

Laiks vilcies ilgi, jo nav bijis nekā, ar ko nodarboties. Pirmajā nedēļā pat nav bijusi iespēja kaut ko lūgt, jo to likts darīt rakstiskā veidā, bet uz Grantiņa teikto, ka viņam nav ne papīra, ne rākstāmā, atbildēts: "Tā nav mūsu problēma".

Saasinājusies arī slimība – Grantiņam uzstādītā diagnoze ir izkaisītā skleroze. Pats viņš saka "skaitās", jo simptomi esot tādi, kādiem pie šīs slimības nevajadzētu būt. Grantiņš ir pārliecināts, ka vaina ir cita, proti, ka viņš divas reizes ticis indēts, kā rezultātā "visa nervu sistēma ir saputrota". Grantiņam arī  ir pārliecība, ka to darījis viens no kādreizējiem līdzgaitniekiem – Konstantīns Pupurs, un otrreiz tas noticis pirms četriem gadiem, kad šis cilvēks bijis mājās pie Grantiņa.

Pēc divām kamerā pavadītām nedēļām, tuvinieki panākuši, ka Grantiņu pārvieto uz Rīgas Centrālcietuma Medicīnas daļu.

Grantiņam paredzamā tiesas diena Latvijā vēl nav zināma, bet viņš ir apņēmības pilns “šo lietu noslēgt" tieši tiesā.  

"Man tā apsūdzība ir jādabū nost."

No otras puses Grantiņš uzskta, ka ir absurdi viņu tiesāt par aicinājumu gāzt valsts varu, ja “es esmu šīs valsts pamatakmens". Turklāt, pēc Grantiņa teiktā, Latvijā viņu grasās nelikumīgi tiesāt otrreiz, jo šīs pašas apsūdzības sakarā tiesa jau bijusi 2013.gadā viņa mītneszemē Vācijā.

Jautāts, vai pēdējais mēnesis bija ļoti smags laiks, Grantiņš  atbild: "Man nekad nav bijis viegli."

Jau vēstīts, ka prokuratūra Grantiņu apsūdzēja nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanā, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu – www.tautastribunals.eu.

Drošības policija (DP) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka uzskata: 2012.gadā sāktā kriminālprocesa gaitā ir iegūts pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu kriminālvajāšanu pret Grantiņu aizdomās par noziedzīga nodarījuma veikšanu, kas atbilst gan Krimināllikuma 78.panta otrās daļas – par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, gan Krimināllikuma 81.panta – par aicinājumu vardarbīgi gāzt Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu – pārkāpumiem.

DP nodeva kriminālprocesa materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret Grantiņu.

23.jūlijā Grantiņš tika aizturēts, pamatojoties uz tiesas lēmumu piemērot viņam drošības līdzekli – apcietinājumu. Šo drošības līdzekli tiesa pēc DP lūguma viņam piemēroja jau 2014.gadā saistībā ar 2012.gada 10.aprīlī sākto kriminālprocesu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pret drošības naudu 5000 eiro apmērā nolēma Grantiņu no apcietinājuma atbrīvot, kas 25.jūlijā arī tika izdarīts.

Grantiņa dēls Klāvs atvēris ziedojumu kontu, kurā ieskaitītā nauda paredzēta tēva atbrīvošanai un aizstāvja algošanai.

Ziedojumu konta dati:
Konta turētājs: Klavs Grantins
Banka: Sparkasse MSLO
IBAN: DE58 4005 0150 0153 0305 80
BIC: WELADED1MST
Ziedojuma mērķis: FREE LINARDS GRANTINS