Papildināts. Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izbeigusi kriminālprocesu pret bijušajām AS "Liepājas metalurgs" amatpersonām, ziņo LETA.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja VP pārstāvis Dairis Anučins, kriminālprocesā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pārbaudīja apstākļus saistībā ar iespējamo naudas piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu no bijušo "Liepājas metalurga" amatpersonu puses.

Kriminālprocesā tika iegūts un analizēts ļoti liels dokumentu apjoms, sūtīti daudzkārtēji tiesiskās palīdzības lūgumi uz ārvalstīm, kā arī veiktas vairākas kratīšanas, lai iegūtu izmeklēšanai iespējamu nozīmīgu informāciju. Izmeklēšana notika ciešā prokuratūras uzraudzībā, skaidroja Anučins.

Apkopojot un analizējot iegūto informāciju, ENAP tomēr neguva pierādījumus, ka "Liepājas metalurga" bijušās amatpersonas būtu pretlikumīgi piesavinājušās līdzekļus vai ļaunprātīgi izmantojušas savas amatpersonu pilnvaras. Tādēļ, secinot, ka iespējamās izmeklēšanas darbības ir paveiktas un iegūtā informācija pilnībā izanalizēta, saskaņojot ar prokuratūru, tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ

Lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā.

Kādreizējais uzņēmuma akcionārs Sergejs Zaharjins, kura vārds arī figurēja procesā, aģentūrai LETA norādīja, ka "ar nožēlu ir jāsecina, ka par nodokļu maksātāju naudu tika iniciēta vērienīga, darbietilpīga un resursu ietilpīga izmeklēšana, kas jau sākotnēji bija nolemta iepriekš minētajam iznākumam".

Zaharjins arī pauda, ka, atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, viņš bijis spiests no malas noraudzīties kādreizējā "Latvijas industrijas flagmaņa un lepnuma, kā arī viena no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī" izsaimniekošanā. Viņš piebilda, ka bijis spiests noraudzīties arī, kā "metodiski un pakāpeniski tikusi sagrauta uzņēmuma infrastruktūra" un kā labi apmaksātu darbu zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

Bijušās uzņēmuma amatpersonas paziņojumā arī teikts, ka viņš vairāk nekā četrus gadus izjutis milzu pazemojumu, jo "pār viņu publiskajā telpā nemitīgi tika tiražēta aizdomu ēna par viņa it kā izdarītajiem noziegumiem". "Saprotams, ka tas deva milzīgu triecienu ne tikai viņa reputācijai, bet arī veselībai," norādīts paziņojumā.

Kriminālprocess tika sākts 2012.gada vasarā pēc Kirova Lipmana iesnieguma. Savukārt 2013.gada vasarā VP piemēroja aizdomās turētā statusu uzņēmuma akcionāram Zaharjinam, toreizējam "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam. Tomēr vēlāk Liepājas prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis nolēma atcelt trijotnei aizdomās turētā statusu. Tāpat tika atcelti drošības līdzekļi - policijas uzraudzība un aizliegums ieņemt amatu. Kriminālprocesā arī nolemts atcelt cietušā statusu Lipmanam.

Kriminālprocesā, kas tika sākts saistībā ar iespējamu "Liepājas metalurgs" vadības noziedzīgu rīcību, ENAP 2013.gada 14.maijā veica 14 kratīšanas uzņēmuma vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos.

Tika izmeklēti iespējamie noziegumi, kas veikti ilgstošā laika posmā. Lieta tika izmeklēta par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar "Liepājas metalurgu".

Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" jau 2013.gada pavasarī pārtrauca ražošanu. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un 2014.gadā tika pārdots Ukrainas investoriem, kas uzņēmumu pārdēvēja par "KVV Liepājas metalurgs" un atsāka darbību 2015.gadā.

2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.
_____________________________________________________

Sergeja Zaharjina preses relīze saistībā ar kriminālprocesa izbeigšanu pret bijušajiem AS «Liepājas Metalurgs» akcionāriem un amatpersonām

2012. gada 21. augustā pēc AS «Liepājas Metalurgs» akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par minētās akciju sabiedrības amatpersonu, tajā skaitā, akcionāra un padomes priekšsēdētāja Sergeja Zaharjina it kā pretlikumīgajām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, kas izpaudušās it kā piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus.

Vairāk kā četrus gadus ieilgušajā pirmstiesas kriminālprocesa gaitā neviens no Kirova Lipmana norādītajiem «faktiem» objektīvi neapstiprinājās. Tādējādi, vairāk kā četru gadu garumā rūpīgi un vispusīgi tika pārbaudītas visas šīs sniegtās «ziņas», tomēr izmeklēšanas gaitā izrādījās, ka, iesniegumos norādītie noziedzīgie nodarījumi vai nu nav notikuši, vai arī akciju sabiedrības amatpersonu, tajā skaitā, akcionāra un padomes priekšsēdētāja Sergeja Zaharjina darbībās nav saskatāmas jelkādu noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmes.

Minētais bija par pamatu, lai 2016. gada 27. decembrī kriminālprocess pret akciju sabiedrības amatpersonām, tajā skaitā, – akcionāru un padomes priekšsēdētāju Sergeja Zaharjina beidzot tiktu izbeigts.

Tādējādi ar nožēlu jāsecina, ka par nodokļu maksātāju naudu tika iniciēta vērienīga, darbietilpīga un resursu ietilpīga izmeklēšana, kas jau sākotnēji bija nolemta iepriekš minētajam iznākumam.

Taču tā visa rezultātā kādreizējie akcionāri, tajā skaitā, Sergejs Zaharjins, kuram patiesi rūpēja AS «Liepājas Metalurgs» un tur strādājošo liktenis, bija spiests vienīgi no malas noraudzīties (jo tika atstādināts no savu amatu pienākumu pildīšanas) kā tika izsaimniekots kādreizējais Latvijas industrijas flagmanis un lepnums, kā arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, kā metodiski un pakāpeniski tika sagrauta uzņēmuma infrastruktūra, un pats galvenais, ‒ kā labi apmaksātu darbu pēc visu nodokļu nomaksas un līdz ar to arī sociālās garantijas zaudēja vairāk kā tūkstotis tur strādājošo dzīvu cilvēku, neskaitot vēl tos apmēram 15 000 cilvēkus, kuri bija nodarbināti ar AS «Liepājas Metalurgs» dažādos citos saistītos uzņēmumos. Pie cietušajiem šeit jāpieskaita arī visu kādreiz ar AS «Liepājas Metalurgs» jebkādā veidā saistīto strādājošo ģimenes locekļi. Daudzi no viņiem palika bez cilvēka cieņai atbilstošas iztikas. Savukārt daļa no visiem viņiem, iespējams, uz visiem laikiem bija spiesti atstāt Latviju jauna vai mazkvalificēta darba meklējumos. Tāpat vairāk kā četrus gadus bijušais akcionārs Sergejs Zaharjins nemitīgi izjuta milzu pazemojumu, jo pār viņu publiskajā telpā nemitīgi tika tiražēta aizdomu ēna par viņa it kā izdarītajiem noziegumiem. Saprotams, ka tas deva milzīgu triecienu ne tikai viņa reputācijai, bet arī veselībai. Un tieši tāpēc jāatgādina, ka minētā akcionāra darbības laikā no 1997. gada līdz 2012. gadam AS «Liepājas Metalurgs» valsts īpašumā un Liepājas pilsētas sociālajā dzīvē investēja 60 miljonus eiro. Tāpat šajā laika periodā AS «Liepājas Metalurgs» nodokļos nomaksāja 168 miljonus eiro. No tiem sociālais nodoklis vien  ‒  70 miljoni eiro. Jādomā, ka šie skaitļi ir pietiekoši daiļrunīgi. Tikpat daiļrunīgi kā pēdējo četru gadu laikā ar mīnusa zīmi vērtējamā AS  «Liepājas Metalurgs» sagraušanas epopejas bilance…

Vienīgi jācer, ka Latvijas Republikā kā tiesiskā valstī nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtosies.