Šodien Kurzemes apgabaltiesa turpināja skatīt Erika Hjorta prasību par pirkuma maksas daļas Ls 249 412,74 piedziņu no „UPB” valdes locekļa Oskara Mora.

Tiesa gan pēc būtības tā arī nesāka skatīt Erika Hjorta prasību, jo vispirms bija jāizskata un jāpieņem lēmums par abu pušu iesniegtajiem papildu dokumentiem un prasībām.

Tiesnese Zaiga Zaiceva vispirms abu pušu pārstāvjiem – zvērinātam advokātam Dzintaram Zonenbergam, kurš pārstāvēja Eriku Hjortu, un Mora pārstāvim zvērinātam advokātam Olafam Ceram – jautāja, vai puses nav vienojušās risināt strīdu miera ceļā, uz ko Cers atbildēja, ka pērnajā decembrī Mors izteicis piedāvājumu Hjortam – līdz 2012.gada beigām atmaksāt Ls 150 000, taču Hjorts nav piekritis šādam piedāvājumam.

Zonenbergs tiesai iesniedza lūgumu aizstāt iepriekš noteiktos prasības nodrošinājumus ar citiem, piemēram, apķīlāt Oskara Mora sievas Antras Moras īpašumā esošo māju Svētes ielā. Šādu lūgumu prasītāja advokāts pamatoja ar vairākiem apstākļiem, proti, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā par parāda piedziņu, Mors noslēdzis laulības līgumu, un nu viņam nekas vairs nepieder, arī divi Moram piederošie uzņēmumi ir „tukši” un neveic nekādu saimniecisko darbību, līdz ar to tie ir nevērtīgi, savukārt tiesas lēmums par Mora „UPB” akciju pārdošanas aizlieguma reģistrēšanu komercreģistrā, nav pildīts, „UPB” arī atteicies izsniegt jebkādu informāciju, līdz ar to „ir ticams, ka „UPB” akcijas Mors ir tālāk atsavinājis.”

Tas savukārt nozīmē, ka Hjortam labvēlīga sprieduma izpilde nebūs izpildāma, lai gan Mors ir atzinis, ka parāds pastāv, tiesai norādīja Zonenbergs, pamatojot vēlmi mainīt iepriekš noteiktos prasības nodrošinājumus pret citiem.

Tiesa uzreiz izlēma pievienot lietai tikai daļu no iesniegtajiem dokumentiem, tos, kas neattiecas uz trešo personu – Antru Moru. Kā norādīja tiesnese, prasītājam ir tiesības celt tiesā atsevišķu prasību.

Vēl pēc stundas, kad tiesa bija izskatījusi iesniegtos dokumentus, tika paziņots lēmums noraidīt Oskara Mora pietikumu par nodrošinājuma prasības atcelšanu, kā arī daļēji apmierināt Erika Hjorta lūgumu aizstāt iepriekš pieteikto prasības nodrošinājumu ar citu, proti, tiesa nolēma apķīlāt visus maksājumus, kas Moram pienākas no trešajām personām, kā arī noteica, ka Moram piederošo akciju apķīlājums nedrīkst pārsniegt prasījuma summu.

Tiesa arī uzlika par pienākumu Hjortam iemaksāt 124 000 latu tiesu izpildītāju depozītkontā kā nodrošinājumu tiesu izdevumiem, ja gadījumā viņam neizdotos tiesā vinnēt un atgūt no Oskara Mora prasīto summu – Ls 249 412,74.

Lietu pēc būtības tiesa skatīs 11.decembrī.

Kā portālam atzina Zonenbergs, tiesas lēmums viņa klientu apmierinot, nepieņemama esot vienīgi prasība par nodrošinājuma iemaksu tiesu izpildītāju depozītkontā.

Savukārt pats Eriks Hjorts, kurš arī bija klāt tiesas sēdē, portālam sacīja, ka no savas prasības neatkāpsies, un cīnīsies par savām tiesībām „līdz galam”.

Jau rakstījām, ka iepriekš (4.jūlijā|) tiesa piemēroja Ls 250 soda naudu „UPB” valdes priekšsēdētājam Uldim Pīlēnam par tiesas lēmuma ierakstīt "UPB" akcionāru reģistrā aizlieguma atzīmi attiecībā uz Oskaram Moram piederošajām 564 "UPB" akcijām nepildīšanu.

Tāpat Pīlēns nepildīja tiesas lēmumu iesniegt tiesā akcionāru reģistra izrakstu, apgalvojot, ka Moram akcijas vairs nepieder.

Kā ziņots iepriekš, prasība pret Moru tika celta, lai piedzītu no viņa 249 000 latu parādu, kas radies, Moram iegādājoties akcijas no Hjorta, taču nenorēķinoties par šīm akcijām.

"Lai gan Oskars Mors iegādātās akcijas nevilcinājās pārreģistrēt uz sava vārda uzreiz pēc pirkuma līguma noslēgšanas, tomēr savu pienākumu veikt par akcijām pielīgto samaksu viņš nepildīja. Vēl vairāk – tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas Mors noslēdza laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību un tai skaitā pilnībā atstājot sievas īpašumā dzīvojamo māju Liepājā," aģentūrai LETA skaidroja Hjorts. Turklāt Mors pēc daudzu gadu desmitu darba un dzīves Liepājā strīda laikā deklarēja savu dzīvesvietu Mārupē, lūdzot civillietu par parāda piedziņu nodot izskatīt Rīgas apgabaltiesai, norādīja Hjorts.

Konstatējot, ka Mors neveic samaksu par iegādātām akcijām un, iespējams, steigā nobēdzina savus aktīvus, Hjorts vērsās Kurzemes apgabaltiesā, lūdzot kā prasības nodrošinājumu iespējamā sprieduma izpildei piemērot aizliegumu uz Moram publiski reģistrētām kapitāla daļām un akcijām, informēja Hjorts.

Kurzemes apgabaltiesa Mora darbības novērtēja kā tādas, kas iespējamo spriedumu lietā pret Moru var padarīt apgrūtinātu vai pat neiespējamu, tādēļ nodrošinājumu nekavējoties piemēroja, akcentēja Hjorts. Lai gan Uzņēmuma reģistrā aizliegumu uz Mora kapitāla daļām reģistrēja nekavējoties, negaidītas problēmas radās ar aizlieguma ierakstīšanu "UPB" akcionāru reģistrā, kur ierakstu veikšana ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Pīlēna ziņā.

Proti, tiesu izpildītājam vairākkārt ierodoties "UPB" birojā, lai izpildītu tiesas lēmumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu, Pīlēns neesot bijis sastopams un tikai pēc vairāk nekā divām nedēļām viņš rakstveidā norādījis, ka tiesas lēmumu nevar izpildīt un nevar ierakstīt aizlieguma atzīmi akcionāru reģistrā.

Mors ir bijis "UPB" kopīpašnieks no kompānijas pirmsākumiem un saskaņā ar "UPB" mājaslapā šī gada martā pieejamo informāciju bija kompānijas akcionārs arī dienā, kad tika pieņemts lēmums par prasības nodrošināšanu. "Tā kā akcionāru reģistru privāti ved valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, ir faktiski neiespējami pārliecināties, kurā brīdī Oskars Mors sev piederošās akcijas ir atsavinājis, taču zīmīgi, ka Uldis Pīlēns par to informēja tiesu izpildītāju tikai divas nedēļas pēc tam, kad tiesu izpildītājs akciju sabiedrībā "UPB" iesniedza rīkojumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu uz šīm akcijām," norādīja Hjorts.

"Minētā situācija norāda, ka ir steidzami nepieciešams meklēt risinājumu situācijai, kur akcionāru reģistri nav publiski pieejami un ierakstu veikšana tajos tiek veikta privātā kārtā no valdes priekšsēdētāja puses. Tādējādi, valdes priekšsēdētājiem saskaņoti darbojoties ar akcionāriem, pastāv iespēja nekontrolēti veikt izmaiņas akcionāru reģistros, izmainot akciju skaitu vai piederību, kur par šo izmaiņu veikšanas datumu ir neiespējami pārliecināties pat tiesai. Tas var padarīt daudzas tiesvedības par bezjēdzīgām, ja atbildētāju akcijas nekontrolēti maina īpašnieku, un sekojoši sprieduma izpilde ir neiespējama," norādījis Hjorts.