Aizvadītajā domes sēdē, lemjot par grozījumiem pilsētas budžetā 2011.gadam, deputāti ar vienu balsojumu izlēma daudz dažādu jautājumu, arī par papildu finansējumu dažādām nozarēm.

Pret to strikti iebilda deputāts Ivars Kesenfelds. „Biju spiests balsot pret grozījumiem budžetā kopumā, lai gan neatbalstu tikai vienu – par papildu finansējuma piešķiršanu Liepājas teātra rekonstrukcijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projektam. Diemžēl domes vadība visus jautājumus sabāž vienā maisā, un tas nav loģiski. Visi jautājumi ir pietiekami svarīgi, un katrā no tiem runa ir par pietiekami lielām summām. Tagad sanāk tā, ka, balsojot pret vienu no šiem jautājumiem, man bija jābalso arī pret pedagogu algu paaugstināšanu. Tas ir absurds!”

Uz jautājumu, kāpēc bija jābalso pret 29 169 latus lielo papildu finansējumu teātra rekonstrukcijai un energoefektivitātes paaugstināšanas, Ivars Kesenfelds atbild: pašvaldībai no savas kabatas nebūtu jāmaksā par projektētāju nolaidību, uzskatu, ka apmēram puse šīs summas ir pašvaldības naudas izšķērdēšana..

„Minēšu tikai vienu piemēru. Objekta apsekošanas aktā rakstīts, ka ”būvprojekta izstrādes gaitā saistībā ar teātra sezonu nebija iespēja pilnībā veikt ēkas šņorbēniņu apsekošanu un jumta konstrukciju atsegšanu, līdz ar to nebija iespēja pilnībā noteikt jumta konstruktīvo izbūvi”. Tā ir absolūtas muļķības! Lai apsekotu jumta konstrukciju pietiek atsegt vienu kvadrātmetru lielu laukumu, un, ja ļoti grib, to var izdarīt pat izrādes starpbrīža laikā!”

Ivars Kesenfelds uzskata, šāda atruna nav attaisnojums, lai prasītu papildu finansējumu, jo projektētājs pats ir vainojams, ka šādas izmaksas savlaicīgi nav paredzētas. Tāpēc papildu izmaksas būtu jāsedz projektētājam no savas kabatas, nevis domei. „Pasūtītājam, respektīvi, pašvaldībai, no projektētāja būtu jāprasa tikpat liela atbildība, kā no būvnieka. Taču rodas iespaids, ka šāda lietu kārtība domē nevienu no atbildīgajām amatpersonām īpaši neuztrauc.”

Pirms diviem gadiem, kļūstot par deputātu, Ivars Kesenfelds rosinājis sasaukt darba grupu, kas izvērtētu būvniecības iepirkumu nolikumus un gādātu, lai tajos tiktu iestrādātas atbilstošas prasības projektētājiem. Darba grupa vienreiz sasaukta, deputātam apsolīts, ka viņa lieliskais priekšlikums tiks ņemts vērā, taču viss palicis pa vecam.

Arī pašvaldības Iepirkumu komisijas loceklis, būvinženieris Gints Ernstsons uzskata, pašvaldības iepirkumu dokumentācijā attiecībā pret projektētāju jāiestrādā tikpat stingras prasības, kā pret būvuzņēmējiem. „Arguments, ka tas sadārdzinās projektēšanas izmaksas, neiztur kritiku, ņemot vērā, kādas ir papildu izmaksas pēc tam. Teātra gadījumā projekta izstrādes izmaksas noteikti nebūtu sadārdzinājušās par 29 tūkstošiem.”

Vēl klupšanas akmens ir projektēšanas uzdevuma sastādīšana. „Skaidrs, ka teātra direktors, kurš ir profesionālis savā jomā, nekādi nevar viens pats sastādīt projektēšanas uzdevumu.” Būvinženieris ir pārliecināts, daudz lētāk būtu piesaistīt sertificēta konsultanta pakalpojumus, kurš ne vien sastādītu projektēšanas uzdevumu, bet aizvadītu projektu līdz rezultātam.