Kāpēc cilvēki atsakās no mantojumā saņemtā dzīvokļa? Un kāpēc to dara pašvaldība, kaut arī dzīvokļu rindā reģistrēto Liepājā ir gandrīz trīs simti?

 Vienā no pēdējām domes sēdēm – 29. septembrī – deputātiem nācās pieņemt uzkrītoši daudz lēmumu līdzīgos darba kārtības jautājumos, proti, par bezmantinieku mantas pārņemšanu.

Viens no šādiem dzīvokļiem 53,7 kvadrātmetru platībā, labiekārtots, atrodas kādā Ugāles ielas piecstāvu namā. Dzīvoklim nepieciešams remonts, un tā bijušais īpašnieks palicis Ls 54,34 parādā apsaimniekotājam un Ls 9,31 – pašvaldībai. Šis bija vienīgais no pieciem bez saimnieka palikušajiem īpašumiem, ko pašvaldība tomēr nolēma pārņemt.

Toties ne mantiniekiem, ne arī pašvaldībai nebija vajadzīgs 28,1 kvadrātmetru lielais labiekārtotais dzīvoklis Piltenes ielā 5; 21,7 kvadrātmetrus lielais dzīvoklis ar daļējām ērtībām Dorupes ielā 23; 50,5 kvadrātmetrus lielais labiekārtotais dzīvoklis Mirdzas Ķempes ielā 12 un 54,3 kvadrātmetrus lielais labiekārtotais dzīvoklis Eduarda Tisē ielā 85. Divi no šiem dzīvokļiem ieķīlāti bankā, un, tā kā parādsaistības reģistrētas zemesgrāmatā, tās ir saistošas jaunajam īpašniekam. Arī abi pārējie dzīvokļi ir ar parādiem: 300 latu un 4000 latu apmērā, turklāt viens – izdemolēts.

Agrāk jautājumi par bezmantinieku mantas pārņemšanu domes darba kārtībā bija retums, šķiet, nu tie parādījušies biezāk. "Nedaudz vairāk ir,” piekrīt Liepājas domes Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Māris Egmanis. Ik pa diviem trim mēnešiem kāds bezmantinieka dzīvoklis parādoties pašvaldības redzeslokā. Kopumā no 2006. gada jūlija līdz 2011. gada septembrim Privatizācijas aģentūra pašvaldībai piedāvājusi pārņemt sešpadsmit dzīvokļus.

"Ja cilvēks ņēmis kredītu, pēc tam miris vai gājis bojā, tuvinieki bieži vien izvēlas atteikties no mantojuma, jo nereti kredītsaistības ir tik lielas, ka par tādu summu šobrīd varētu nopirkt pat vairākus dzīvokļus,” spriež Egmanis.

Gadījumos, kad mantinieki atsakās, priekšroka uz īpašuma pārņemšanu ir pašvaldībai. „Ja īpašums ir brīvs no apgrūtinājumiem un labā stāvoklī, ņemam,” saka Egmanis. Tieši tāpēc no pieciem pašvaldībai piedāvātajiem dzīvokļiem pašvaldība pārņēma tikai vienu.

Pārņemtos dzīvokļus piedāvā dzīvokļu rindā reģistrētajiem liepājniekiem. Gada laikā rinda pamazām "izkūstot”, jo regulāri atbrīvojas gan no Liepājas prom aizbraukušo iedzīvotāju, gan valstij piederošie dzīvokļi. Taču dzīvojamo platību saņēmušo vietā nāk atkal citi pretendenti.

Pašvaldības pienākums nav nodrošināt ar dzīvojamo platību jebkuru, uzsver Egmanis, ir tikai noteiktas kategorijas cilvēki, ko reģistrē rindā – maznodrošinātie, invalīdi, bāreņi, denacionalizēto dzīvokļu īrnieki un tamlīdzīgi. Par dzīvokļu piešķiršanu reizi nedēļā lemj pašvaldības Dzīvokļu komisija.

Kas notiek ar mantojumu, kurš nevienam nav vajadzīgs? Māris Egmanis: "Tādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests organizē izsoles.”

Uzziņa

2011. gadā

notikušas 37 Liepājas domes Dzīvokļu komisijas sēdes, kurās izskatīts 1851 jautājums;

uzņemtas uzskaitē palīdzībai dzīvokļa jautājuma risināšanā un pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai 258 personas (ģimenes);

izīrētas dzīvojamās telpas 191 uzskaitē reģistrētai personai (ģimenēm), no tām 66 personām (ģimenēm) izīrētas dzīvojamās telpas sociālajās dzīvojamajās mājās;

dzīvoklis ierādīts vienai ugunsgrēkā cietušai personai;

šobrīd uzskaitē reģistrētas 276 personas (ģimenes).

(Avots: Liepājas dome)