Liepājnieki regulāri ar masu mediju starpniecību tiek iepriecināti ar ziņām par Eiropas struktūrfondu un pašvaldības līdzfinansētiem projektiem mūsu pilsētā.

Varam atzinīgi novērtēt daudzus no jau no realizētiem projektiem: veloceliņu, rekonstruēto Brīvības ielas posmu, jauno peldbaseinu un citus. Tik vērienīgu finansējumu, kas pieejams pateicoties Eiropas Savienībai, infrastruktūras, veselības, sporta, izglītības un cita veida objektos Liepāja atjaunotās Latvijas laikā vēl nav piedzīvojusi un diez vai piedzīvos pārskatāmā nākotnē.

Tajā pašā laikā var jautāt, cik racionāli un godprātīgi šis finansējums tiek izmantots? Vai par to kāds īpaši “pārdzīvo” Liepājas pašvaldībā? Kā deputātam man ir vairāk iespēja nekā citiem paskatīties uz to no “ķēķa” puses. Protams, tik daudz, cik domes vadība ļauj pēc būtības iepazīties ar finansu dokumentiem un citu informāciju.

Liepājas domes Iepirkuma komisija (IeK) ir pašvaldības institūcija, kas 2011. gadā lēma par 90 iepirkumiem būvniecībā vismaz 40 miljonu latu apjomā. Gandrīz visi iepirkumi, finansējuma apjoma ziņā, bija projektiem, kas tika finansēti no Eiropas struktūrfondu līzekļiem ar pašvaldības budžeta  līdzfinansējumu.

Manuprāt, IeK ir viena no vissvarīgākajām domes institūcijām. No tās lēmumiem ir atkarīgs desmitiem miljonu latu Eiropas struktūrfondu un Liepājas nodokļu maksātāju naudas pamatots vai nepamatots, godīgs vai negodīgs izlietojums.

Paradokss ir tas, ka tikai viens no septiņiem IeK locekļiem jurists Normunds Vaiteiks var veltīt iepirkumu jautājumiem astoņas stundas dienā, jo ir vienīgais no komisijas locekļiem, kam tā ir pamatdarbavieta (tiesa gan, brīvajā laikā arī Vaiteiks spiests piepelnīties “Liepājas namu apsaimniekotājā” kā parādu piedziņas nodaļas vadītājs). Pārējie seši piedalās komisijas darbā epizodiski – vidēji četras stundas nedēļā, saņemot atalgojumu vidēji ap 40 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

IeK sēdes notiek vidēji pusotras reizes nedēļā. Sēdes ilgums vidēji ir divas stundas. Komisijas locekļi, kuru pamatdarbs nav saistīts ar pašvaldību, e-pastā saņem apjomīgus būvniecības projektus, iepirkumu nolikumu projektus un citu svarīgu dokumentāciju, labi ja vienu dienu pirms IeK sēdes, kurā būs jāpieņem lēmumi miljonu latu vērtiem iepirkumiem!

Aprunājoties ar komisijas locekļiem, konstatēju:

# Strādājot  IeK, tās locekļi it kā formāli (juridiski) nepārkāpj Liepājas domes apstiprināto Liepājas domes Iepirkuma komisijas nolikumu, un visi dokumenti tiek noformēti attbilstoši tam un pastāvošajiem likumiem.

Taču, strādājot IeK “amata savienošanas kārtībā”, fiziski nav iespējams iedziļināties visā dokumentācijā, kas saistīta ar iepirkumiem, it īpaši būvniecības iepirkumiem. Tomēr, pat virspusēji iepazīstoties ar dokumentāciju, konstatēti daudzi absurdi.

# Daudzu iepirkumu nolikumu projektus, kas ir pats galvenais dokumets, uz kura balstās lēmumu pieņemšana komisijā, izstrādā nevis iepirkumu komisija, bet gan SIA “Komunālā pārvalde” darbinieki. Rodas jautājums, kāpēc šos “kompetentos darbiniekus” nevar oficiāli piesaistīt vai iesaistīt IeK? Viens no IeK galvenajiem uzdevumiem taču ir iepirkumu nolikumu izstrādāšana konkrētam iepirkumam un to apstiprināšana, nobalsojot komisijas sēdē.

# Bieži IeK jāpieņem lēmumi par papildfinansējuma piešķiršanu būvdarbiem pat līdz Ls 100 000 virs jau apstiprinātās iepirkuma tāmes, pamatojoties uz it kā būvdarbu procesā atklātiem neparedzētiem darbiem. Bet parasti šo “neparedzēto darbu” patiesais iemesls ir nekvalitatīvs būvdarbu tehniskais projekts un būvdarbu tehniskā ekspertīze, par kuriem, savukārt, bijis iepirkums tajā pašā IeK, un par kuriem pašvaldība samaksājusi summas pat piecciparu skaitļos!

Dīvaini ir tas, ka iepirkuma nolikumā netiek iestrādātas nopietnas finansiālas sankcijas pret projektētājiem un projekta ekspertīzes veicējiem par nekvalitatīvu darbu, kura rezultātā projekta realizācijas gaitā radušies būtiski papildu darbi un to rezultātā tiek nodarīti lieli finansiāli zaudējumi pašvaldībai. Ierēdņu neoficiāli paustais arguments – ja pašvaldības iepirkumu nolikumos iestrādās stingras sankcijas pret arhitektiem – projektētājiem, tad nebūs, kas projektē pašvaldības objektus.

Manuprāt, tīrākās pasakas, jo tad jau būvfirmas, kurām pašvaldības iepirkumu nolikumos un būvdarbu līgumos iestrādātas ļoti stingras finansiālas sankcijas par nekvalitatīvu darbu (tikai tās parasti netiek piemērotas), arī nepiedalītos pašvaldības iepirkumos par tiesībām saņemt pasūtījumu.

# Arī būvuzņēmēji bieži pavirši sagatavo piedāvājumu iepirkumiem, jo rūpīgi neiepazīstas ar tehnisko projektu un neapseko objektu, lai gan iepirkuma nolikumā tas prasīts. Savukārt pasūtītāja pārstāvis – projekta vadītājs pret šo būvuzņēmēja nekvalitatīvo piedāvājumu neizsaka pretenzijas, apzinoties, ka iepirkuma komisijas akceptētais būvprojets var būt nekvalitatīvs un ka būvuzņēmējs var apstrīdēt tiesā šīs pasūtītāja (domes) pretenzijas. Lai kaza būtu vesela un vilks paēdis būvuzraugs un  projekta vadītājs  akceptē papildus darbu finansējumu, kura patiesais iemesls bieži ir brāķis projetēšanā.

# Interesanti, ka IeK pieņem lēmumu par papildu darbu esamību (tātad arī par papildu finansējumu) pamatojoties vienīgi uz būvuzrauga, projekta autoruzrauga, projekta vadītāja sastādīta akta pamata. Tātad IeK neanalizē būvprojektu un neiepazīstās ar reālo situāciju objektā uz vietas, lai pārliecinātos par papildu finansējuma nepieciešamību un iemesliem.

Taču apsurdākais ir tas, ka par pašvaldības naudu lemj SIA” Komunālā parvalde'' būvuzraugs, projekta autoruzraugs, kas pārstāv projektētāju un projekta vadītājs, kas bieži nav būvniecības speciālists. Pat politiķi dažreiz nekautrējas parakstīt aktus par nepieciešamajiem “papildu darbiem”, piemēram Seska vietniece, pēc izglītības pedagoģe, Silva Golde nesen parakstījusi aktu par nepieciešamajiem “papildu darbiem” Latviešu biedrības nama renovācijā. Laikam Goldes kudzes paraksts uz akta vajadzīgs, lai IeK locekļiem būtu lielāks respekts. Vēl apsurdāk ir tas, kas jau kļuvis par sistēmu, ka “papildu darbus” IeK bieži jāapstiprina tad, kad tie jau veikti.

# Izrādās, ka IeK, kuras locekļus ieceļ Liepājas domes deputāti, nav vienīgā ar pašvaldību saistītā iepirkumu komisija, kas lemj par desmitiem miljonu latu iepirkumiem. Liepājas domei 100% piederošās kapitālsabiedrības – SIA “Liepājas ūdens”; SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”; SIA “Komunālā pārvalde” un SIA "Piejūras slimnica", kā arī, piemēram, Liepājas pašvaldības policija – bieži organizē iepirkumu komisijas “savām vajadzībām”, tostarp arī būvniecības iepirkumiem. Vai nebūtu racionālāk, caurskatāmāk vai vienkārši loģiskāk,  vismaz, būvniecības ieprkumus, kas saistīti ar Liepājas pašvaldību, izskatīt vienā IeK, to “pastiprinot” ar atbilstošiem speciālistiem un ekspertiem, kuriem IeK būtu pamatdarbvieta, nevis “sabiedrisks pienākums” ar formālu atalgojumu un milzu atbildību?

Šo jautājumu esmu uzdevis Seska kungam, bet atbildi tā arī neesmu saņēmis.

Protams, par fundamentālām reformām pašvaldības iepirkumos var lemt tikai Liepājas domes deputāti, jo tam ir vajadzīgs politisks lēmums. Tātad, lai kaut ko mainītu Liepājas pašvaldības iepirkumu haosā, Ulda Seska vadītajai koalīcijai būtu jāpieņem konstruktīvi, sabiedrības interesēm pakārtoti lēmumi. Taču, ja negrib, to var arī nedarīt, jo politiskā un finansiālā atbildība nav viens un tas pats.

Gribu Liepājas domes priekšsēdētājam Seska kungam uzdot vēl divus jautājumus:

1. Vai labiem Liepājas pašvaldības pārvaldības principiem atbilst tas, ka atlīdzība par iepirkumu organizēšanu desmitiem miljonu latu vērtībā ir vismaz desmitkārt zemāka, nekā atlīdzība par Liepājas domes publiskā tēla veidošanu?

2. Ja Jums personīgi piederētu uzņēmums ar tikpat lielu gada budžetu kā Liepājas pašvaldībai, vai arī tad jūsu attieksme pret iepirkumu lietām būtu tāda, kāda tā ir šobrīd, vadot Liepājas pilsētas domi?