Pilsētas domes Attīstības pārvalde šonedēļ uzsāka diskusiju par Liepājas attīstības programmu līdz 2020.gadam un stratēģiju līdz 2030. gadam. Deputāti bija pirmie, ko aicināja ielūkoties nākotnē.

Kā preses brīfingā pēc divu stundu garās spriešanas žurnālistiem izteicās domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, pirmā diskusija bija veltīta tam, lai noskaidrotu, kā deputāti redz „pilsētas sapņus, vīzijas, attīstības nākotni”.

Tuvākajā laikā (marta beigās vai aprīļa sākumā) uz diskusiju tikšot aicinātas arī citas liepājnieku grupas: žurnālisti, uzņēmēji, izglītības darbinieki u.c. Pēc attīstības pārvaldes vadītāja Viļņa Vitkovska sacītā šādas diskusiju grupas varētu būt no 7 līdz 10, un pamatkritērijs, pēc kura izraudzīsies grupu dalībniekus, būšot – ieinteresētība.

Pēc Ansiņa teiktā, attīstības plānotāji uzklausījuši deputātus par četrām galvenajām tēmām: dzīves vide (ezera pieejamība, bērnu rotaļlaukumi, ielu stāvoklis, apgaismojums u.c.), sasniedzamība (lidosta, sabiedriskais transports), liepājnieki (atbalsts jaunajām ģimenēm, nodarbinātība, kurortoloģija u.c.) un konkurētspējīga ekonomika (osta, rūpniecība u.c.).

Uz jautājumu, vai Attīstības pārvalde ir analizējusi iepriekšējo attīstības plānu rezultātus, Vitkovskis atbildeja: jā. Tomēr neprecizēja, vai ir sasniegti iepriekš nospraustie mērķi. Savukārt Ansiņš jautājumu saistīja ar Liepājas partijas programmu, skaidrojot, ka tā esot izpildīta jau par 97%.

Deputāti, kas piedalījās preses brīfingā, – Sergejs Dikterjovs, Stīns Lorenss – atzina, ka bijis ļoti patīkami redzēt visus pie viena galda, neskatoties uz to, kādu partiju kurš pārstāv, un, iemalkojot kafiju, konstruktīvi diskutēt.

Dikterjovs: „Mēs visi esam Liepājas patrioti, visi domājam par pilsētas attīstību.”

Lorenss atzīmēja, ka tas viss „mazliet atgādināja skolu”, taču katrs deputāts tomēr kaut ko uz „sienas” esot uzrakstījis. Lorenss arī atzina, ka zināmā mērā var piekrist deputāta Ivara Kesenfelda diskusijā teiktajam, ka „par to vajadzēja runāt jau mazliet ātrāk, pirms bija izstrādāts teritorijas plānojums.”

Ivars Kesenfelds: „Tas ir apsveicami, ka deputāti sanāk kopā un taisa „prāta vētru”, šādai plānošanas metodikai nav ne vainas. Tikai latiņa uzstādīta bērnudārza līmenī. Kurš gan teiks, ka kurortoloģija ir slikta vai mūsu jūrmala ir slikta, vai ka bērniem nevajag skolu!

Sliktākais, ka „bikses velk pār galvu” – vīzija jāpielāgo tikko apstiprinātajam teritorijas plānojumam.

Manās acīs tas vairāk izskatās pēc PR, lai liepājnieku acīs attaisnotu, piemēram, iecerēto Jūrmalas parka ziemeļdaļas likvidāciju.

Ir labi, ka runājam visi kopā, tikai runāt vajadzētu pēc būtības – par iecerēto koksa kompleksu, par vēja parku būvēšanu.”

Kā norādījis domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam izstrādi nosaka „Teritorijas attīstības plānošanas likums”, kas stājās spēkā 2011. gada 1.decembrī.

Attīstības plānošanas ilgtermiņa dokumentam būs pakārtots gan tikko apstiprinātais Liepājas pilsētas teritorijas plānojums, gan arī vairāki vidēja termiņa dokumenti, kuri turpmāk tiks veidoti ik pēc septiņiem gadiem.

Liepājnieki tiks aicināti līdzdarboties gan dokumentu izstrādē, gan izsakot viedokli par abu piedāvāto dokumentu 1. redakciju to publiskajā apspriešanā, kas plānota septembrī.

Informācija par izstrādes procesu būs pieejama Liepājas pašvaldības mājas lapā www.liepaja.lv, informē Štāls.