Klausoties deputātu sarkastiskās un dusmīgās runas domes ārkārtas sēdē 14. jūlijā, prātā nāca salīdzinājums ar Sidnija Lūmeta filmas "12 saniknoti vīri" nosaukumu. Tiesa domes sēdē klātienē piedalījās mazāks skaits deputātu, daļa balsoja attālināti, bet Helēna Geriloviča nepiedalījās. Par visiem lēmumiem nenobalsoja arī deputāts Vilnis Vitkovskis. Savukārt trīs klātesošie "Saskaņas" deputāti atturējās.

Sēdes galvenais mērķis bija apkopot Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes, pašvaldības un SEZ uzņēmēju spēkus, lai turētos pretī Satiksmes ministrijas (SM) iecerētajai reformai – ostu pārvaldības modeļa maiņai.

Par to, cik tas svarīgi, liecināja vicemēra Ulda Seska negaidītais piedāvājums atkāpties no SEZ valdes priekšsēdētāja amata ("Esmu gatavs atkāpties, ja esmu neērts, tas ir piecu minūšu jautājums nākamajā domes sēdē"), kā arī trīs piesauktie argumenti, kāpēc pašvaldība nevar piekrist SM piedāvātājam modelim.

"Nav nopietna izvērtējuma, nav skaidra biznesa plāna, nav pārliecinošas argumentācijas, kas būs labāk, tiek vienkārši pārņemta kontrole pār 65% Liepājas teritorijas. Ekonomisti, lieluzņēmēji un investori visi ir teikuši, ka tas ir neprāts un investīcijas jau tiek apturētas šādas nestabilas situācijas dēļ, bet tas viss kā pret sienu," norādīja Sesks.

"Nosauciet kaut vienu piemēru, kur valsts kapitālsabiedrība reģionos veiksmīgi strādātu!" – retoriski jautāja Sesks.

Vicemērs arī atļāvās atskaņot Raimonda Paula "Skauģu dziesmiņas" fragmentu:


"Kāpēc tu tik īdzīgi visu gribi sev? Sadalīsim līdzīgi, to, kas pieder tev!",

lai ilustrētu to, kas viņaprāt patiesībā ir SM sagatavotais likumprojekts.

"Ļoti skarbs viedoklis," – par vicemēra Ulda Seska teikto atsaucās domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Savus argumentus izteica arī vicemērs Gunārs Ansiņš, domes priekšsēdētājs un SEZ valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vilnītis, SEZ uzņēmuma "Jensen Metal" prokūriste Ieva Līmeža, SEZ valdes loceklis, uzņēmējs Juris Burņevskis un citi.

Ieva Līmeža atzina, ka uzņēmumam ir " lieli plāni nākotnē", bet iecerētā SEZ pārvaldības modeļa maiņa rada lielus jautājumus. Līmeža norādīja, ka "uz vietas labāk saprot, kādas ir vajadzības" un atzina, ka līdzšinējā sadarbība ar Liepājas SEZ bijusi veiksmīga. "Savādāk būs, bet kas būs labāk?" – vaicāja Līmeža, runājot par ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Savukārt Burņevskis, kurš SEZ valdē ir tikai gadu, tomēr jau pamanījis, ka "mēs atšķiramies no Ventspils un Rīgas". Viņaprāt, "vajadzētu atstāt, kā ir, jo visi radītāji gājuši tikai uz augšu, modeļa maiņa Liepājas gadījumā neko nedos". Burņevskis aicināja SM nolikt malā ambīcijas.


Deputāte Linda Matisone – ka SM virzītais likumprojekts ir "sasteigts, bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma". "Kur ir pamatojums, ka visi radītāji turpinās pieaugt?" – jautāja deputāte.

Gunārs Ansiņš aicināja SM orientēties uz Ziemeļvalstu modeli, kur virkne ostu pieder pašvaldībai, kā norādīja Ansiņš, pat Kopenhāgenas ostā 54% pieder pašvaldībai. SM pašvaldībai piedāvā tikai vienu trešo daļu.

"Saskaņas" deputāts Pāvels Sereda arī norādīja uz SM ambīcijām, un arī viņam bija iebildumi pret to, ka Karostas tiltu pārņemtu valsts, taču viņaprāt visai speciālās zonas teritorijai būtu jāpieder pašvaldībai, nevis SEZ, bet "Saskaņas" deputāte Ludmila Rjazanova norādīja, ka SEZ mājaslapā nav atradusi atskaiti par 2019. gadu, uz ko Jānis Vilnītis atbildēja, ka iemesls ir tas, ka atskaite tikai nupat apstiprināta. Rjazanova arī norādīja, ka SEZ uzņēmumiem gan ir atlaides, taču iedzīvotājiem NĪN atlaižu nav, lai gan, dzīvojot blakus šiem uzņēmumiem, viņu īpašums nereti cieš no piesārņojuma.

Jānis Vilnītis uzsvēra, ka iebilst pret jauno ostu pārvaldības likumu, jo "nav notikušas sarunas ar pašvaldību un liepājniekiem".  Viņš norādīja, ka valsts nepiedāvā neko ieguldīt ostā, tikai vēlas kapitalizēt pašvaldības ieguldīto.


"2/3 Liepājas var nonākt valsts kapitālsabiedrības rokas un iespējams pēc tam privātās rokās. Liepājnieki mums to nepiedos".

Jau vēstīts, ka SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas SEZ pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.


Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās – 40% SM, 20% – FM, 20% – EM un 20% – VARAM.


Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.


Savukārt Liepājas SEZ, lai sekmētu privātā sektora līdzdalību SEZ pārvaldībā, paredzētas tiesības Liepājas pilsētas domei deleģēt Liepājas SEZ komercsabiedrību pārstāvi darbam kapitālsabiedrības padomē.


Trešdien, 15.jūlijā, notiks Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes attālināta sēde, kurā paredzēts izskatīt Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Likumā par ostām un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, ar kuriem tiek pildīti Valdības deklarācijā un Likumā par ostām dotie uzdevumi attiecībā uz ostu pārvaldības modeļa maiņu Latvijā, ziņo LETA.


Liepāju šajā sēdē pārstāvēs domes priekšsēdētājs un SEZ valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vilnītis un SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.