AS "Latvenergo" meklē efektīvu zaļās enerģijas projektu, ko varētu īstenot, taču pagaidām to nav izdevies izdarīt, saka energokompānijas valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš norādīja, ka uzņēmums nopietni seko līdzi visiem iespējamiem biomasas koģenerācijas projektiem, kā arī vērsa uzmanību uz SIA "Liepājas enerģija" īstenoto biomasas koģenerācijas staciju. "Latvenergo" pieder 51% uzņēmumā. Žīgurs teica, ka ir plānots arī uzstādīt ūdenssildāmos katlus, kas tiks darbināti ar šķeldu.

"Latvenergo" vadītājs norādīja, ka kompānija labprāt līdzīga mēroga uzņēmumus attīstītu vēl kādā pašvaldībā, bet tādas var uz roku pirkstiem saskaitīt, turklāt visur notiek savi attīstības projekti.

Pēc Žīgura domām, cerīgāk tuvāko desmit gadu perspektīvā vērtējami vēja enerģijas projekti, jo ģeneratori kļūst lētāki, tehnoloģijas tiek labāk apgūtas, elektroenerģijas cena tirgū aug. "Latvenergo" esot gatavs nekavējoties īstenot vēja projektu, ja vien redzētu tādu, kurā elektroenerģiju varētu saražot par konkurētspējīgu cenu. Pagaidām gan vēja parki darbojas ar subsīdijām, norādīja Žīgurs.

"Latvenergo" ir pāris vēja ģeneratori Ainažos, taču tur vējš esot nepietiekams. Labāk būtu parku veidot Kurzemes piekrastē.

"Vai nozīme ir tam, ka mums būs kaut kas tikai būšanas pēc, vai nozīme, ja dabūsim kaut ko ļoti efektīvu?" retoriski vaicāja uzņēmuma vadītājs.

Kritiku par "Latvenergo" attieksmi pret zaļās enerģijas projektiem aprīļa beigās notikušajā "GFK Custom Research Baltic" un biznesa portāla "Nozare.lv" veiktā pētījuma prezentācijā pauda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. Viņš piekrita, ka "Latvenergo" kā valsts uzņēmums līdz šim darījis gandrīz nemaz vai pārāk maz atjaunojamo energoresursu jomā. Viņaprāt, uzņēmumam papildus atomenerģijai un gāzes koģenerācijai portfelis jādiversificē, nevis "tikai jāsēž uz Padomju laikā iegūtā".

Jau ziņots, ka "Liepājas enerģijas" koģenerācijas staciju plānots nodot ekspluatācijā līdz nākamajai apkures sezonai. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 7,4 miljoni latu, no kuriem 2,2 miljonus latu segs Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Jaunā biomasas koģenerācijas stacija gadā saražos ap 60 000 megavatstundu (MWh) siltumenerģijas jeb 20% no kopējā Liepājā saražotā siltumenerģijas apjoma, kā arī 12 000 MWh elektroenerģijas.