Oficiālā statistika vēsta, ka 2018.gadā no 3624 nekustamo īpašumu darījumiem Liepājā tikai 181 veikuši nerezidenti jeb ārzemnieki.
Viens no naskākajiem nekustamo īpašumu pircējiem Liepājā ir Lietuvas pilsonis Oļegs Hramovs. Precīzi, cik īpašumu Liepājā iegādāti uz Oļega Hramova vārda, nevaram pateikt, taču, kā jau ne reizi esam minējuši, šis kungs iegādājies virkni pamanāmu ēku pašā pilsētas centrā – Lielajā ielā (3 un 8), Kūrmājas prospektā (6/8 un 15), ostmalā – bijušais lielveikala "Māja" komplekss, privātmāja Vēžu ielā, Jūrmalas parka tuvumā – viesu nams "Roze", Brīvības ielā ("K-Senukai") un citur.
Hramovs, protams, nav vienīgais citvalstu pilsonis, kam pieder īpašumi Liepājā. Cik viņu ir? Vai ārzemnieki izpērk Liepāju? Diemžēl, kā atzīst eksperti, objektīvu ainu iegūt ir neiespējami.
Neiespējamā misija?
Ilggadējais "Latvijas Avīzes" žurnālists un eksperts nekustamo īpašumu jomā Zigfrīds Dzedulis uzskata, ka
nekustamos īpašumos ieguldītie kapitāli lielākoties nāk tieši no ārzemēm – dāņiem, vāciešiem, zviedriem. "Jo latviešiem jau naudas nav".
"Parasti ir tā, ka īpašumu nopērk SIA, kurā "uz papīra" kontrolpakete 51% (vai vairāk) apmērā it kā pieder Bērziņam vai Kalniņam. Bet patiesībā Johansenam, Ratfelderam vai Bjorklundam. Tā kā Hramovs ir ES dalībvalsts pilsonis, viņam nekas pat nav jāslēpj," spriež žurnālists.
Savā praksē viņš sastapies arī ar ārzemnieku pilnvarniekiem, "mūsu pašu bāleliņiem", kuri, citu darbu neatrodot, ārzemju maizes tēvu uzdevumā pērk īpašumus Latvijā. Viņi nepārstāv nekādu firmu un darbojas uz savu roku, vācot datus par piedāvājumiem tirgū no sludinājumiem avīzēs un sludinājumu portālos. Viņus dabūt rokā grūti, un jāšaubās, vai viņi kaut ko atklās par saviem darījumiem un kas aiz tiem stāv.
Vai šajā situācijā vispār iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju par ārzemnieku īpatsvaru nekustamo īpašumu tirgū Latvijā? Dzedulis uzskata, ka nav, jo bez iepriekš nosauktajiem ir vairāki iemesli, kāpēc ziņas par ārzemniekiem tik un tā būs nepilnīgas.
"Bieži darījumi notiek nevis ar zemi vai ēkām, bet ar firmu kapitāldaļām, kurās ietilpst šie īpašumi. Lai to izskaidrotu, vajadzīgs ilgāks laiks vai arī jāizlasa mani vairāku gadu garumā rakstītie un publicētie raksti par šiem darījumiem, kā arī plānotajiem, atliktajiem un pieņemtajiem likumu grozījumiem, dažnedažādām iespējām apiet ierobežojumus," teic Dzedulis.
Ārzemnieku – fizisku personu darījumu skaits pat nav pārāk liels, un visvairāk darījumus veic firmas ar ārzemnieku kapitālu, saka žurnālists. Viņa teikto apstiprināja arī Tiesu administrācijā, kas pēc portāla irliepaja.lv lūguma sniedza tās rīcībā esošos datus par nerezidentu darījumiem.
Oficiālā statistika neuzrāda
Mūsu rīcībā esošā oficiāla statistika, ko portāls irliepaja.lv ir saņēmis no Tiesu administrācijas un Valsts Vienotās Zemesgrāmatas, apliecina "Latvijas Avīzes" žurnālista sacīto:
lai gan nekustamos īpašumos ieguldītie kapitāli lielākoties nāk tieši no ārzemēm, statistika to neuzrāda.
Jau rakstījām, ka 2018.gadā Liepājā kopumā tika noslēgti 3624 nekustamā īpašuma (dzīvokļu, zemesgabalu, zemes un ēku u.c.) pirkuma līgumi.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas datiem, 2018.gadā nerezidenti noslēguši 181 nekustamā īpašuma pirkuma līgumu (divus no tiem slēgušas juridiskas, pārējos – fiziskas personas) kopsummā par 13, 98 miljoniem eiro*. No tiem 5 ir par patstāvīgu ēkas īpašumu (par kopīgo summu 1 806 800 eiro), 9 – par nedzīvojamu telpu (73 500 eiro), 17 – par zemes īpašuma (69 791, 95 eiro), 19 – par zemes un ēkas (1 0 008 710, 42 eiro), bet lielākā daļa – 131 – par dzīvokļa īpašuma iegādi (2 021 701 eiro).
Paskatoties Tiesu administrācijas datus par iepriekšējiem trim gadiem, redzams, ka nerezidentu darījumu skaits ir mainīgs. Ja 2018.gadā to bija 181, tad 2017.gadā – 245, bet 2016.gadā – 206.
2019. gada astoņos mēnešos (līdz 14. augustam) Liepājā reģistrēti 105 nerezidentu darījumi.
Tīdens: "Pārmērību nav"
No visiem 2018. gadā Liepājā slēgtajiem 3624 nekustamā īpašuma pirkuma līgumiem 117 gadījumos pašvaldība lēma par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības. 14% gadījumu kā jaunie īpašnieki tikuši norādīti ārvalstu pilsoņi, portālam pastāstīja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.
Visvairāk darījumus veikuši Lietuvas pilsoņi (11 darījumi), divi darījumi bijuši Krievijas pilsoņiem, pa vienam no ASV, Lielbritānijas un Nigērijas.
Tīdena viedoklis par ārzemnieku īpatsvaru nekustamā īpašuma darījumos ir, ka "pārmērību nav".
"Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kur nekustamā īpašuma iegāde jebkurā no dalībvalstīm ir pilnīgi normāls process. Tāpat iespēja iegādāties īpašumu ir arī ārpus ES valstu pilsoņiem un tas atsevišķos gadījumos notiek.
Liepājā nav novērotas pazīmes, ka veidotos dzīvojamie rajoni pēc citu tautību, rasu vai reliģiskām pazīmēm.
Mums kā liepājniekiem ir svarīgi, lai īpašums būtu uzturēts, par to tiktu samaksāti visi maksājumi un tajā nenotiktu darbības, kas traucētu apkārtējiem," saka izpilddirektora vietnieks.
Pašvaldības atteikumi izmantot pirmpirkuma tiesības (fiziskas personas, ārvalstnieki)
2019. gadā
Individuālā māja; EUR
Lietuva: 50 000
Austrija: 370 000
Kopā: 420 000
Darījumu skaits: 2
Zemesgabals; EUR
Darījumu skaits: 0
Komercapbūve, ražošana; EUR
Lietuva: 174 000
Dānija: 775 000
Kopā: 949 000
Darījumu skaits: 2
Daudzdzīvokļu māja; EUR
Lietuva: 174 500
Ukraina: 10 000
Kopā: 184 500
Darījumu skaits: 2
Kopā 2019. gadā: 1 553 500 eiro (16,83%)
Darījumu skaits kopā: 6 (5,26%)
2018. gadā
Individuālā māja; EUR
Lietuva: 99 400 (3 darījumi)
Krievija: 5 500
Kopā: 104 900
Darījumu skaits: 4
Zemesgabals; EUR
Nigērija: 28 000
Lielbritānija: 7 240
Kopā: 35 240
Darījumu skaits: 2
Komercapbūve, ražošana; EUR
ASV: 90 000
Lietuva: 2 673 500 (5 darījumi)
Krievija: 7 033 810
Kopā: 9 797 310
Darījumu skaits: 6
Daudzdzīvokļu māja; EUR
Lietuva: 1 382 000 (3 darījumi)
Kopā: 1 382 000
Darījumu skaits: 3
Kopā 2018.gadā: 11 319 450 eiro (52,07%)
Darījumu skaits kopā: 16 (13,68%)
2017. gadā
Individuālā māja; EUR
Lietuva: 105 500
Īrija: 32 000
Krievija: 198 000
Kopā: 335 500
Darījumu skaits: 4
Zemesgabals; EUR
ASV: 9000
Lietuva: 100 500
Īrija: 7 200
Lielbritānija: 6 000
Igaunija: 7 800 000
Kopā: 7 922 700
Darījumu skaits: 6
Komercapbūve, ražošana; EUR
ASV: 162 000
Lietuva: 357 000
Kopā: 519 000
Darījumu skaits: 2
Daudzdzīvokļu māja; EUR
Kopā: 0
Kopā 2017.gadā: 8 777 200 (64,01%)
Darījumu skaits kopā: 12 (8,96%)
2016. gadā
Individuālā māja EUR
Austrija: 57 000
Lietuva: 96 300 (2 darījumi)
Īrija: 35 000
Krievija: 15 800
Japāna: 32 000
Polija 56 000
Kopā: 292 100
Darījumu skaits: 7
Zemesgabals EUR
Krievija, Lielbritānija: 13 000
Kopā: 13 000
Darījumu skaits: 1
Komercapbūve, ražošana EUR
Lietuva: 192 000
Kopā: 192 000
Darījumu skaits: 1
Daudzdzīvokļu māja EUR
Lietuva: 40 000
Lielbritānija: 40 000
Nīderlande: 15 000
Kopā: 95 000
Darījumu skaits kopā: 3
Kopā 2016. gadā: 592 100 (7,65%)
Darījumu skaits kopā: 12 (11,76%)
* 13 980 503, 37 eiro
6
1