Tuvojas desmitā gadadiena, kopš Liepājā atdzima Virslīgas futbols ar Latvijas futbola leģendu Māri Verpakovski šī projekta priekšgalā. Tā bija reforma, kas 2014. gada 14. februārī radīja komandu "FK Liepāja" no tobrīd bankrotējušās "SK Liepājas metalurgs" vienības. Kopš tā laika "FK Liepāja" trofeju skapī atrodas viens Virslīgas (2015) un divi Latvijas kausa (2017; 2020) tituli. Tomēr izvirzītie mērķi piedalīties Eiropas dižajos turnīros līdz šim nav sasniegti.


"FK Liepāja" konkurētspēja Latvijā un Eiropā
Spriežot pēc tirgus vērtības, "FK Liepāja" Latvijā pārspēj četras komandas – "Riga FC" (12,08 miljoni eiro), "RFS" (8,65 miljoni eiro), "FK Auda" (4,59 miljoni) eiro un "Valmiera FC" (4,26 miljoni eiro). Skaidri redzams, ka milzīgu finansiālo pārsvaru ieņem abi Rīgas smagsvari. "Riga FC" un "RFS" pārsvars ir tik milzīgs, ka 39 no 50 vērtīgākajiem Virslīgas spēlētājiem spēlē tieši šajās komandās (22 "Riga FC" un 17 "RFS"). Liepāju starp tiem pārstāv tikai Eduards Tīdenbergs, ieņemot 40. vietu.

Virslīga
Aplūkojot pēdējās desmit Virslīgas sezonas, jāsecina, ka šī turnīra formāts un komandu skaits bieži ir mainījies, taču pēdējos divus gadus tas iekļāvis desmit komandas, kuras savstarpēji tiekas četras reizes – divreiz mājās, divreiz izbraukumā, un sezona beidzas pēc 36 līgas spēlēm. Virslīgas tabulā prestižākais ir labākais trijnieks, kas tādējādi kvalificējas nākamā gada "UEFA" Eiropas turnīru atlasēm – "Čempionu līgas", "Eiropas līgas" un "Eiropas konferences līgas", un tas nozīmē popularitāti, peļņu un iespēju izcīnīt Eiropas futbola dižākās trofejas.

Pēdējo desmit gadu laikā, Latvijas labākajā trijniekā visbiežāk tikuši tie paši finansiālie līderi – "Riga FC" un "RFS", abi sešas reizes. Viņiem uz pēdām ir "FK Ventspils" (piecas reizes), kas kopš 2021. gada sezonas vairs augstākajā Latvijas līgā nespēlē, tāpēc ventspilnieki šobrīd par konkurentiem nav uzskatāmi. Par trešo lielāko konkurentu uzskatāma vienība "Valmiera FC", kas labākajā trijniekā bijusi trīs reizes pēdējo četru sezonu laikā. Taču šogad trijniekam pirmo reizi desmit gadu laikā pievienojās arī "FK Auda" (Ķekava). Toties titulu visbiežāk pacēlusi "FC Rīga" (trīs reizes: 2018; 2019; 2020), bet visnesenāk – "RFS" (2021; 2023) un "Valmiera FC" (2022). Tā kā šobrīd par sīvākajiem liepājnieku pretiniekiem principā uzskatāmas tās pašas komandas, kas Liepāju pārspēj tirgus vērtībā, tātad – finansiālajos līdzekļos.

Šāgada sezonai noslēdzoties, konstatējams, ka Liepājas pozīcija Virslīgas tabulā pēdējo desmit gadu tvērumā, noapaļojot, bijusi ceturtā: 4. (2014), 1. (2015), 4. (2016), 3. (2017), 4. (2018), 6. (2019), 5. (2020), 3. (2021) un 4. vieta (2022). Šo Virslīgas sezonu Liepāja noslēdza ar 5. vietu un 51 punktu (14 uzvaras, 9 neizšķirti un 13 zaudējumi), kas ir stipri viduvējs rādītājs, lai gan no 3. vietas atpalika tikai par septiņiem punktiem (par uzvaru, neizšķirtu un zaudējumu attiecīgi piešķir 3, 1 un 0 punktus). Tas ir tāpēc, ka šī gada līderi – "RFS" (čempioni, 89 punkti) un "Riga FC" (2. vieta, 88 punkti) radīja neparastu plaisu tabulā, tā ka 3. vietas ieguvēji "FK Auda" (58 punkti) no nākamās augstākās vietas atpalika par 30 punktiem. Savukārt 4. vietā palika "Valmiera FC" (53 punkti).

Lielākā Liepājas problēma Virslīgā šosezon bija nelīdzsvarotība starp uzbrukumu (52 vārti) un aizsardzību (54 vārti). Komandai, kurai būtu jāpretendē uz tabulas augšgalu, negatīva (–2) vārtu attiecība nav pieļaujama. Piemēram, 2022. gada sezonā, kad Liepāja ieņēma 4. vietu, komandas vārtu attiecība bija +30 (72 iesisti, 42 ielaisti vārti). Šai ziņā šogad piedzīvots smags kritums. Turklāt finišēšana tabulas augšpusē nozīmē arī konkurētspēju ar pārējiem pretendentiem. Šai sakarā arī novērojama likumsakarība, kas Liepāju atstāja 5. vietā. Pirmkārt, tas ir disciplīnas jautājums – komanda līgas sezonā sakrāja 75 dzeltenās (brīdinājuma) un 6 sarkanās (noraidījuma) kartītes par noteikumu pārkāpumiem. Tas nav sliktākais rādītājs līgā, taču izrādījās izšķirošs. Proti, "FK Liepāja" zaudēja punktus visās sešās spēlēs, kurās no laukuma tika noraidīts viņu spēlētājs – trīs neizšķirti un trīs zaudējumi. Piecas no šīm spēlēm bija pret komandām, kas sezonu pabeidza virs Liepājas. Viens noraidījums pret "RFS", viens pret "FK Auda" un veseli trīs (atsevišķās spēlēs) pret "Valmiera FC", kas tabulā Liepāju pārspēja tikai par diviem punktiem. Otrkārt, atlasot visas spēles ar komandām, kas pabeidza sezonu virs liepājniekiem, atklājas, ka Liepāja, no šīm 16 spēlēm, uzvarēja tikai divas, zaudēja deviņas, kamēr piecas beidzās neizšķirti (dominantos rīdziniekus neizdevās uzvarēt ne reizi). Tātad no izšķirošākajiem 48 sezonas punktiem, "FK Liepāja" ieguva tikai 11, respektīvi, sezonas lielākā neveiksme bija izgāšanās pret tiešajiem konkurentiem.

Latvijas kauss
Otrajā dižākajā valsts turnīrā – Latvijas kausā – iespēja piedalīties dota visiem Latvijas klubiem. Taču tas ir izslēgšanas spēļu turnīrs – komandu pāri tiek izlozēti, un zaudētājs no turnīra izstājas, līdz finālā paliek tikai divas komandas. Aplūkojot pēdējos desmit gadus, redzams, ka "FS Jelgava" šai turnīrā bijusi titulētākā, uzvarot kausu trīs gadus pēc kārtas (2014; 2015; 2016). Taču pēcāk atkal dominējušas stiprās Rīgas vienības – "Riga FC" (2018; 2023) un "RFS" (2019; 2021).

Runājot par Liepājas sniegumu Latvijas kausā, desmit pastāvēšanas gadu griezumā, ar diviem kausiem (2017; 2020) "FK Liepāja" šai periodā pārspēj tikai "FS Jelgava" trīs triumfi. Arī "Riga FC" un "RFS" kopš 2014. gada kausu izcīnījušas divreiz. "FK Liepāja" finālu sasniedza arī 2021. gadā, taču zaudēja "RFS" vienībai. Pārējie sniegumi bijuši: trīs pusfināli (2014; 2015; 2023), četri ceturtdaļfināli (2016; 2017; 2018; 2019) – šeit jāmin, ka 2017. gadā turnīrs risinājās divreiz, kamdēļ Liepāja togad bija ceturtdaļfinālisti pavasarī, taču čempioni rudenī –, un viens astotdaļfināls (2022). Tātad visbiežāk liepājnieki aizkavējušies ceturtdaļfinālā.

Eiropa
Savukārt ar iekļūšanu dižajos Eiropas turnīros nav gājis visai spoži. Lai iekļūtu kādā no "UEFA" pamatturnīriem, Liepājai vispirms jāieņem vieta Virslīgas labākajā trijniekā. Pēc tam, nākamajā gadā, jāuzvar trīs kvalifikācijas raundi un viena play-off spēle. Futbola lielvalstīs tas ir citādi, jo labākie kvalificējas automātiski, bet citiem atlec tas pats grūtais ceļš, kas mums, – kvalifikācijas raundi. 2016. gadā Eiropas sapnis liepājniekiem beidzās "UEFA Čempionu līgas" 2. kvalifikācijas raundā. "UEFA Eiropas līgā" tas divreiz apstājās otrajā kvalifikācijas raundā (2017; 2019), taču vienreiz pirmajā (2018). 2021. gadā tika ieviests arī trešais Eiropas turnīrs "UEFA Eiropas konferences līga", lai vairāk klubiem dotu iespēju izbaudīt eiropeisko skatuvi. Abos šī turnīra dalības gados (2021; 2022) "FK Liepāja" netika tālāk par otro kvalifikācijas raundu. Tas nozīmē, ka komanda līdz šim vēl nav kvalificējusies nevienam Eiropas pamatturnīram. Un "FK Liepāja" to nevarēs panākt arī 2024. gadā, ja vien netiks mainīti kritēriji, jo Virslīgas tabulā neiekļuva augstākajā trijniekā, kas būtu nodrošinājis iespēju piedalīties kvalifikācijas raundos.

Konkurence uz Eiropas pamatturnīriem ir milzīga, kamdēļ šāds panākums momentā kļūtu vēsturisks. Taču, dibinot "FK Liepāja", Māris Verpakovskis nekautrējās atzīt, ka kluba "mērķi ir lieli. Centīsimies būt vadošs klubs Latvijā un tikt Eirokausos [..]" Tas diemžēl nav pilnībā realizējies, taču nevar noliegt, ka klubs šos gadus ir bijis nopietns konkurents Latvijas futbolā. Ja Virslīgas futbolu dalītu trīs šķirās, tad liepājnieki noteikti ieņemtu augstāko. Taču pēdējo gadu sniegumi ir mazliet kritušies, un klubs nedrīkst atļauties nokrist līdz viduvējībai, jo tā budžets, statuss un fanu atbalsts norāda, ka komandai jābūt vienai no labākajām Latvijā.


Pirmsākumi

Liepājas futbola kluba kontinuitāti savulaik nodrošināja, iespējams, visu laiku populārākais latviešu futbolists, Liepājā dzimušais Māris Verpakovskis, kad 2014. gada 14. februārī dibināja "FK Liepāja", kļūstot par kluba prezidentu.

"FK Liepāja" aizvietoja tolaik nupat bankrotējušo "SK Liepājas metalurgs" vienību, pievienojoties bagātajai Liepājas futbola klubu vēsturei, kas piedzīvojusi virkni nosaukumu – "Olimpija" (divas reizes), "Sarkanais metalurgs", "Zvejnieks", "DAG Liepāja", "Baltija", "Baltika/Metalurgs", "Liepājas metalurgs" un, visbeidzot, "FK Liepāja" (otro reizi). Kluba kodols – spēlētāji un treneri – lielākoties saglabājās tāds pats, kāds bija zem vecā nosaukuma. Izmaiņas galvenokārt attiecas uz dokumentālo un īpašumtiesisko pusi. Kluba dibinātāja Verpakovska vadība turpinājās līdz 2018. gada 7. novembrim, kad tika paziņots lēmums klubu pamest ģimenes apstākļu dēļ. Kopš tā laika Verpakovskis ir kļuvis par konkurentu kluba "RFS" (Rīga) ģenerāldirektoru, kamēr viņa atstāto vietu "FK Liepāja" komandā ieņēmis Liepājā dzīvojošais krievu uzņēmējs Oļegs Hramovs.

Verpakovska vadībā klubs izcīnīja Virslīgas (2015) un Latvijas kausa (2017) titulus. Hramova laikā tam pievienojās arī otrais Latvijas kausa tituls (2020).

Budžets un citi finansiālie aspekti

Par izmaksām grib zināt visi, arī ārpus futbola auditorija, taču ne vienmēr klubi brīvprātīgi atklāj savu budžetu publikai. Un ne vienmēr dotie skaitļi ir akurāti. Tomēr "FK Liepāja" gadījumā ir fiksējams pietiekams datu apjoms, lai noteiktu komandas budžetu visos kluba pastāvēšanas gados.

Jau par pirmo kluba pastāvēšanas gadu (2014) atrodami ieņēmumu (307 293 eiro) un izdevumu (297 422 eiro) dati, kas dod pirmo priekšstatu par "FK Liepāja" finansiālo situāciju. Taču pirmais pastāvēšanas gads noteikti nav vispārīgs rādītājs, ņemot vērā izdevumus, kas saistīti ar kluba dibināšanu un parādiem, ko tas mantoja no bankrotējušās "SK Liepājas metalurgs" vienības. Tālāk budžetā vērojama pastāvīga izaugsme līdz 2019. gadam – 681 524 eiro (2015), 1 047 900 eiro (2016), 1 382 202 eiro (2017), 1 641 869 eiro (2018), 1 958 531 eiro (2019). Toties pēc 2019. gada sezonas "FK Liepāja" publiski vēstīja, ka kluba budžets saruks aptuveni par trešdaļu, kas ļāva prognozēt, ka 2020. gadā tas būs aptuveni 1 miljons eiro. Domājams, ka savu ietekmi uz šo sarukumu atstāja "Covid-19" pandēmija, kas smagi skāra lielu daļu vispasaules ekonomikas. Taču turpmāk jau atkal konstatējama pārsteidzoša izaugsme, kas norāda, ka komandas budžets ir atgriezies izaugsmes trajektorijā – 2 196 983 eiro 2021. gadā un 2 220 925 eiro 2022.gadā,  "FK Liepāja" ieņemot 4. bagātākā sporta kluba vietu Latvijā (par 2023.gada budžetu neoficiāli zināms, ka tas bijis ievērojami mazāks).

Papildu priekšstatu piešķir arī klubu tirgus vērtība – spēlētāju tirgus vērtība, transferti un citi statistikas dati, kurus apkopo viena no visplašāk izmantotajām futbola datu mājaslapām pasaulē vācu tīmekļa vietne Transfermarkt. Šī datubāze arī norāda: "[..] mazākās līgās, kur uzsvars tiek likts uz bezmaksas transfertiem, lai noteiktu tirgus vērtību, uzmanība galvenokārt pievērsta algām". Ņemot to vērā, "FK Liepāja" šābrīža tirgus vērtība ir 3,59 miljoni eiro, ieņemot piekto vietu starp Virslīgas jeb desmit Latvijas augstākās futbola līgas komandām. Tomēr jāteic, ka šos skaitļus neitralizē pasaulē ietekmīgāko klubu rādītāji, piemēram, "Manchester City" (Anglija), "Arsenal FC" (Anglija), "Paris-Saint Germain" (Francija) un "Real Madrid" (Spānija) tirgus vērtības pārsniedz vienu miljardu eiro. Līdz ar to vispasaules futbola kontekstā "FK Liepāja" un Virslīgas ietekme, kā arī finansiālā un sportiskā konkurētspēja noteikti atrodas vispasaules futbola tabulas lejasdaļā.


Foto no "FK Liepāja" arhīva.


Svarīgs, bet arī visai diskrēts rādītājs ir spēlētāju algas, kuras savā ziņā saistāmas ar sportisko sniegumu laukumā. Visnesenākie pieejamie dati ir 2019. gada pārskats, kas liecina, "ka klubā bija 45 darbinieki, kuriem kopumā samaksāts 1 069 771 eiro, tātad vidējā gada alga klubā bija 23 772 eiro jeb 1981 eiro mēnesī." (Andris Sudmalis, 2020) Salīdzinājumam jāmin internacionālais "Global Sports Salaries Survey 2018" pētījums, kurš atklāj vidējo gadskārtējo algas rādītāju Latvijas augstākajā futbola līgā – 7128 eiro.


Visticamāk, gada laikā nav bijušas būtiskas izmaiņas, kamdēļ "FK Liepāja" vidējie ikgadējie algu rādītāji uzskatāmi par vairāk nekā trīs reizes augstākiem, nekā vidēji Virslīgā. Tātad Liepājas komanda nebūt nav sliktā pozīcijā. Ne velti gada sākumā, pirms 2023. gada sezonas sākšanas, sašutumu par algām izteica komandas galvenais treneris Tamazs Pertija: "Kad pērn atnācu uz Liepāju, biju šokā par algām komandā. Un ar tādu algu budžetu "Liepāja" netika Eirokausos. Jutos reāli neērti. Algas neiet kopā ar sportisko rezultātu. Vispār uzskatu, ka Latvijas čempionātā tādām algām nav jābūt. Izteicu savas domas un priekšlikumus prezidentam, kurš piekrita samazināt algas." (Edmunds Novickis, 2023)


Rezultātā komanda 2023. gada sezonu uzsāka ar daudzām izmaiņām sastāvā. Tas, protams, bija visai drosmīgs lēmums, kura efektivitāti būs iespējams noskaidrot tikai turpmākajos gados. Lai vai kā, alga (protams, arī sportiskie iemesli) ir izšķirošs faktors, kad runa ir par spēju noturēt spēlētājus. Šai sakarā minams viens no "FK Liepāja" neaizmirstamākajiem spēlētājiem Jānis Ikaunieks, kurš 2015. gadā klubu pameta, lai pievienotos "FC Metz" (Francija) komandai. Kopš tā laika, viņš abu klubu situācijas ir salīdzinājis, atklājot, ka Liepājā saņēma 400 eiro, bet Francijā 3,5 tūkstošus eiro mēnesī, tātad, astoņkārt lielāku atalgojumu.

Spēlētāji, transferti, sniegumi
Nozīmīgākais un aizraujošākais futbola elements, protams, ir paši spēlētāji. Futbolā gan liels uzsvars tiek likts uz spēlētāju transfertiem – parasti apmaksātām pārejām no viena kluba uz citu, bet līguma beigšanās gadījumā bez maksas, algu neieskaitot. Transferti var arī iekļaut īres darījumus, kuriem beidzoties, spēlētājam paredzēts atgriezties klubā, ar kuru tam ir līgumsaistības. Tipiskākais īres līgumu scenārijs ir gadījumos, kad spēlētājs tiek izīrēts uz citu (parasti vājāku) klubu, lai gūtu labāku iespēju spēlēt sākumsastāvā un atgrieztos pie saviem īpašniekiem kā attīstītāks un pretenciozs spēlētājs.

Latvijas futbolā spēlētāju transferti ir krietni vairāk, jo tie pārsvarā ir vai nu bezmaksas vai minimālu summu darījumi, iepretim lieliem futbola klubiem un valstīm. "FK Liepāja" 2023. gada sezonu uzsāka ar spilgtu spēlētāju transfertu aktivitāti. Virslīgas oficiālajā mājaslapā norādīti četri spēlētāji, kas klubu atstāja (skaitlis, visticamāk, ir lielāks), un trīsdesmit, ieskaitot jauniešus no dažādām sporta skolām, kuri šosezon komandai pievienojās. No izejošajiem transfertiem smags bija Latvijas izlases pamatspēlētāja Roberta Savaļnieka zaudējums konkurentu vienībai "RFS". Savaļnieks 2022. gada sezonā aizvadīja 38 spēles "FK Liepāja" sastāvā, taču šogad izcīnīja Virslīgas titulu ar jau minēto "RFS" komandu, kur piedalījās tikpat daudz spēlēs, ieņemot noteicošu lomu rīdzinieku pamatsastāvā un triumfā.


Nozīmīgs bija arī Kongo dzimušā spēlētāja Gotjē Mankendā zaudējums "Riga FC" vienībai, kas Virslīgas titula izcīņā ieņēma 2. vietu, tikai par punktu atpaliekot no čempioniem "RFS". Mankenda 2022. gada sezonā aizvadīja 20 spēles, gūstot astoņus vārtus un trīs rezultatīvas piespēles. Taču viņš Liepāju pameta 2023. gada sezonas vidū un pussezonu vēl piedalījas 16 "FK Liepāja" spēlēs, gūstot sešas rezultatīvas piespēles. Turklāt, lai arī Virslīgas mājaslapa norāda šo pāreju kā bezmaksas transfertu, Transfermarkt dati liecina, ka "FK Liepāja" par viņa pārdošanu saņēmuši 109 tūkstošus eiro. Liepāju pameta arī Vjačeslavs Kudravcevs un Kristers Volkovs.

Tomēr kopumā šķiet, ka "FK Liepāja" spēlētāju iegādāšanās un pārdošana maz saistīta ar kluba finansēm. Īpaši salīdzinājumā ar pasaules līmeņa futbola klubiem, kur tieši šis aspekts ir saistīts ar milzīgām naudas summām gandrīz katrā transfertā.

No kluba jaunpienācējiem izceļami Jānis Grīnbergs (24, pussargs) ar 30 spēlēm un gruzīns Giorgi Kutsija (24, pussargs) ar 35 spēlēm savās debiju sezonās. Aktīvu sezonu aizvadīja arī ukrainis Jurijs Mate (24, pussargs; 35 spēles) un beļģis Anrī Brams Staničs (21, aizsargs; 31 spēle) ar sešiem vārtiem no aizsardzības. Taču īpaši rezultatīvas sezonas aizvadīja divi, iespējams, komandas labākie spēlētāji – Eduards Tīdenbergs (28, aizsargs/pussargs; 27 spēles, 4 vārti, 13 rezultatīvas piespēles), kurš pēc pašreizējās tirgus cenas ir arī vērtīgākais spēlētājs komandā – 275 000 eiro, un brazīlietis Luiss Paulu Ilariu jeb Dodo (36, uzbrucējs; 28 spēles, 13 vārti, 5 rezultatīvas piespēles), kurš jau ceturto gadu pēc kārtas ir liepājnieku labākais vārtu guvējs.

Visai pārsteidzoši, ka 56,3% no "FK Liepājas" spēlētājiem ir ārzemnieki. Turklāt Liepājas komandā ir visvairāk ārzemnieku (18) no visas Virslīgas. Tie ir Gruzijas (4), Senegālas (5), Beļģijas (1), Ukrainas (1), Nigērijas (3), Ganas (1), Nīderlandes (2) un Brazīlijas (1) futbolisti. Tas liecina par izteiksmīgu internacionālo talantu piesaisti un tirgus robežu paplašināšanu, kas veicina kluba starptautisko atpazīstamību, reputāciju un mārketinga potenciālu. Tas attiecināms arī uz komandu, kas darbojas ārpus laukuma, – galvenais treneris Pertija (Gruzija), palīgtreneri Rikardo De Vivo (Itālija) un Andersons Mendiss Ribeiru (Brazīlija), kā arī masieris Viktors Bulats (Moldova).


Foto no "FK Liepāja" arhīva.


Fani

Lai saprastu, cik nozīmīgs Liepājā ir futbols, būtisks rādītājs ir spēļu apmeklētības statistika, kas šobrīd pieejama 2022. gada sezonas kontekstā. Tā vēstī, ka Virslīgā "FK Liepāja" "[..] ir vislabāk apmeklētā komanda ar skatītāju mediānas vērtību 670, bet vidējais aritmētiskais skatītāju skaits spēlē ir 635" (Matīss Babris, 2022). Tas nozīmē, ka futbols un savas komandas atbalstīšana liepājniekiem tiešām ir svarīga, turklāt vairāk nekā jebkurai citai Virslīgas komandai. Tomēr 4022 skatītāju vietas stadionā "Daugava" nozīmē, ka "FK Liepāja" atbalstītāji aizpilda vidēji tikai 15 % no tribīnēm. Tāpēc, neskatoties uz labāko apmeklētības rādītāju Latvijas futbolā, liepājniekiem vēl ir, kurp tiekties, lai atbalstītu savu komandu.

Attiecībā uz ieejas maksu – tā mēdz mainīties, un spēles apmeklējums var būt arī bez maksas, taču tas atkarīgs no man nezināmiem kritērijiem, iespējams, no paredzamā apmeklējuma un spēles nozīmīguma. Lai vai kā, Virslīgas spēļu biļetes nemēdz pārsniegt piecu eiro robežu.

Par nākotnes mērķiem un prognozēm
Skatoties uz nākamo gadu, ir skaidrs, ka Liepāja no nospraustajiem mērķiem nedrīkst atkāpties un cīņai par titulu jābūt katra spēlētāja un trenera prātā. Taču šīs sezonas kritums un abu Rīgas smagsvaru dominance liek domāt, ka no Liepājas sagaidīt Virslīgas titulu būtu pārāk liels optimisms. Tomēr, kā apliecina analizētā statistika, iekļūšana līgas labākajā trijniekā bija liepājnieku rokās. Tāpēc 3. vieta nākamgad būtu visnotaļ reālistisks mērķis, kura realizācijai nepieciešams uzlabot sniegumu izšķirošajās spēlēs ar tiešajiem konkurentiem.

Atgriežoties pie Latvijas kausa, jāteic, ka šim titulam katru sezonu vajadzētu būt reālam "FK Liepāja" mērķim. Šo turnīru uzvarēt ir vieglāk, lai arī nebūt ne viegli, jo tas satur krietni mazāk spēļu un tajā iekļaujas arī veiksmes faktors, attiecībā pret komandu, kas tiek izlozēta kā pretinieks. Lai vai kā, meistarība un uzvarētāju mentalitāte joprojām nepieciešama, un "FK Liepāja" ir pietiekami liels klubs, lai fani šo kausu uzskatītu par reālistisku mērķi.


Pēc nepietiekamā šāgada snieguma noteikti gaidāmi papildinājumi komandas sastāvā, tāpat kā nav izslēdzama trenera maiņa, jo tieši uz galveno treneri krīt atbildība par komandas sniegumu, spēlētāju izvēli un potenciāla realizēšanu. Tāds nu reiz ir futbols.

Nobeigumā aicinu visus liepājniekus rast interesi un laiku, lai atbalstītu savējos, bet "FK Liepāja" faniem un komandai vēlu pacietību, cerību un panākumus tuvākajā nākotnē.


Uzziņa
Liepājas futbola klubs "FK Liepāja" dibināts 2014. gadā, aizvietojot bankrotējušo "SK Liepājas Metalurgs" komandu. Komanda pārstāv augstāko Latvijas futbola čempionātu – Virslīga, kuru veido desmit spēcīgākās komandas Latvijā.


Māris Verpakovskis, Latvijas futbola leģenda (dzimis Liepājā, 1979. gadā). Sāka un noslēdza futbolista karjeru Liepājā. "FK Liepāja" dibinātājs un bijušais prezidents.


Oļegs Hramovs, Liepājas uzņēmējs, "FK Liepāja" īpašnieks un prezidents, kopš 2018. gada.